VUGD cer uz lietu, lai būtu mazāk kūlas ugunsgrēku 0
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) cer uz lietu, lai šajā pavasarī Latvijā būtu mazāk kūlas ugunsgrēku, savukārt Rīgas domes ieceri noteikt ierobežojumus par atrašanos uz ledus glābēji vērtē piesardzīgi.
VUGD pārstāvis Kristaps Eklons 18.martā intervijā Latvijas Radio norādīja, ka kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē daba – jo sausāks pavasaris, jo vairāk būs kūlas ugunsgrēku.
“Ar bažām skatāmies uz kūlas ugunsgrēkiem, jo tā ir neplānota situācija. 2006.gadā nodedzinājām degvielu, kas bija prasīta visam gadam. Pagājušajā gadā bija pusotrs tūkstotis izbraukumu, kas izmaksāja 15 tūkstoš latu, bet vēl vairākus tūkstošus latu prasīja mašīnu remonts, jo nākas braukt pa bezceļiem. Sanākt noslīkt dubļos un pēc tam sūtīt vēl kādu auto,” stāstīja Eklons.
Viņš neuzskata, ka šo nodarbi varētu pārtraukt ar vēl bargākiem sodiem, jo pašlaik likumā paredzētā summa – līdz 500 latiem – ir gana liela. Pērn tikuši sastādīti 40 administratīvie protokoli, un diez vai šie cilvēki šogad gribēs kūlu dedzināt atkal. Kūlas dedzināšana bijusi liela problēma arī Zviedrijā, rezultātus devusi desmit gadu garumā izvērsta programma. Eklons uzskata, ka nepieciešama kampaņa, kas mainītu cilvēku domāšanu.
Pērnās zāles dedzināšanas sērgu Latvijā nav izdevies iznīdēt daudzu gadu garumā. Kūlas dedzināšana Latvijā ir aizliegta. Fiziskajām personām par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemērot administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
Savukārt izbraukums uz ledū ielūzuša cilvēka glābšanu dienestam izmaksājot pāris simtu latu, lai gan tas neesot izšķirošais, jo “lielāks zaudējums ir, ja ir aizgājis cilvēks”. Taču viņš piesardzīgi vērtēja iespēju noteikt aizliegumus kāpt uz ledus.
“Jautājums nav vienkāršs, jo kurš pateiks, ka ledus nav drošs. It kā ledus vēl 30 centimetru biezs, bet nestspēja pavasarī ledum vairs nebūs tāda kā piecus centimetrus biezam ledum ziemas vidū. Kritēriji nav skaidri nosakāmi. Otrs jautājums, kurš to kontrolēs. Tad vai nu visi muks, vai vienkārši nezvanīs,” norādīja Eklons.
Statistika liecina, ka šogad ir noslīkuši desmit cilvēki, tikai divi no viņiem bijuši zemledus makšķernieki, pārējie ir gājēji pār upēm, ezeriem, kanāliem.
“Vakar [17.martā] bija kuriozs gadījums, kad mūs izsauca, ka ledū ielūzuši viens vai divi cilvēki. Piebrauc glābēji, bet viņiem veiksmīgi jau bija izdevies izķepuroties, un viņi ņem kājas pār pleciem un ļekato projām. Tātad zina, ka kaut ko nav izdarījuši pareizi,” pastāstīja Eklons.
