Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. oktobris, 2013
Drukāt

VUGD izveido kūlas ugunsgrēku melno sarakstu

Foto: LETAFoto: LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izveidojis sarakstu, ko nosaucis par kūlas ugunsgrēku melno sarakstu, kas parāda, ka lielākās teritorijas, kur šogad plosījusies šī sērga, ir Daugavpils novads, Ventspils novads, Tukuma novads, Babītes novads un Dobeles novads, savukārt no lielajām pilsētām plašākās sausās zāles platības degušas Rīgā un Daugavpilī.

Dienesta pārstāve Inga Vetere informēja, ka dati liecina, ka šogad novados notikuši 1480 kūlas ugunsgrēki, bet lielajās pilsētās vēl 830.Novados izdeguši 1500 hektāru, bet pilsētu teritorijās šā gada laikā – vēl 380 hektāri. VUGD statistiku nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Ir arī vairāki novadi, kur šogad nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks – tie ir Baltinavas novads, Beverīnas novads, Naukšēnu novads, Rucavas novads, Tērvetes novads, Vaiņodes novads, Vārkavas novads un Vecpiebalgas novads.

Vetere norāda, ka sinoptiķi sola drīzumā pirmo sniegu, un droši vien ir tādi zemes īpašnieki, kuri atviegloti uzelpo, jo zem sniega uz laiku pazudīs nesakoptie lauki un teritorijas. Taču tas ir tikai uz laiku un pavasarī atkal sāksies prātošana par to, ka ar pērno kūlu neko vairs nevar darīt, kāds ļaunprātis to aizdedzinājis, bet atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam. Kā liecina pieredze, pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti pat janvārī vai februārī –tiklīdz sācies pirmais atkusnis, bet ik dienas ievērojams kūlas ugunsgrēku skaits ir martā un aprīlī.

VUGD atbildīgo ministriju aicina uzlabot pārraudzību pār pašvaldībām attiecībā uz teritorijas sakopšanu, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus – novērstu kūlas veidošanos, kā rezultātā pašvaldību pārziņā esošajās teritorijās tiktu ierobežota kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespējamība. Turklāt pēc VUGD rīcībā esošās informācijas apmēram 70% kūlas ugunsgrēki notikuši pašvaldībām piederošajās teritorijās.

“Var teikt, ka viens pavasaris ir lietaināks, cits sausāks, un no tā lielā mērā ir atkarīgs kūlas ugunsgrēku skaits. Tomēr, apskatot statistiku par pēdējiem gadiem, var pārliecināties, ka Latvijā gadu no gada ir tādi novadi, kur šo ugunsgrēku skaits mērāms desmitos, bet ir novadi, kur nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vai tā ir sagadīšanās vai tomēr attieksme pret vidi, kurā dzīvojam un saimniekošanas veids,” norāda dienests.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+