×
Mobilā versija
Brīdinājums +24.0°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
29. oktobris, 2017
Drukāt

VVD pārbauda atkritumu pārstrādes datu atbilstību realitātei “Latvijas Zaļajā punktā” un “Zaļajā jostā”

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Valsts vides dienests (VVD) ir sācis pārbaudes arī uzņēmumos “Latvijas Zaļais punkts” un “Zaļā josta”, lai pārbaudītu, vai tiešām notikusi stikla atkritumu pārstrāde to uzrādītajā apjomā, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Latvijā savāktos stikla atkritumus maz izmanto jaunu pudeļu un burku ražošanā, bet vairāk stiklu saberž smiltīs un lieto kā būvniecības materiālu. Pērn “Zaļā josta” gandrīz visas savāktās pudeles un burkas nodevusi saberšanai būvniecības materiālā, bet “Zaļais punkts” pudeļu izgatavotājiem nosūtījusi apmēram pusi stikla iepakojuma. Abas organizācijas apgalvo, ka stikla iepakojums mēdz būt netīrs, tāpēc rūpnīcas to neņemot pretī.

Kā atzīmē raidījums, viena no versijām, kāpēc vecās pudeles un burkas saberž smiltīs un aprok ceļos vai iestrādā betona blokos, ir tāda, ka reāli savāktie un papīros uzrādītie savāktā stikla apjomi nesakrīt, un stikla pārvēršana par būvmateriālos varētu būt vieglākais veids kā slēpt pēdas. Abi uzņēmumi to kategoriski noliedz.

Atkritumu uzņēmumiem ir pienākums iepakojumu pārstrādāt. Ražotāji un tirgotāji maksā “Zaļajam punktam” un “Zaļajai jostai” par iepakojuma pārstrādi. Apmaiņā šie ražotāji un tirgotāji saņem no valsts dabas resursu nodokļa atlaidi. Ja iepakojums netiek pārstrādāts, par to pienākas sods.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājums Alda Ozola pieļauj, ka savākšanas laukumos reālie un norādītie atkritumu apjomi ne vienmēr sakrīt: “Tiek sazīmēti papīri, bet realitātē tā materiālu plūsma notiek varbūt krietni mazākos apjomos vai nenotiek vispār.” Ozola gan atzīmējusi, ka oficiāli signāli par lielākajām organizācijām “Latvijas Zaļais punkts” un “Zaļā josta” nav saņemti, bet bijušas neformālas norādes no konkurentiem.

Pārbaudes par lielākajām atkritumu savākšanas sistēmām dienests varētu pabeigt pāris nedēļu laikā.

Tikmār Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola uzreiz pēc budžeta iesniegšanas Saeimai iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai. Šogad depozīta sistēma sāka darboties Lietuvā, bet jau ilgus gadus to īsteno Igaunijā, tāpēc Latvija palikusi pēdējā Baltijā, kurā tā vēl nav ieviesta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+