Virza izmaiņas rezidentūras kārtībā 3
Ministru kabineta komiteja vakar pēc visu iesaistīto pušu uzklausīšanas nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas (VM) sagatavotās maiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas iecerētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Noteikumi paredz, ka prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas par darba sākšanu pēc rezidentūras programmas beigšanas. Tāpat tie paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā. Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātā valsts nauda būs jāatmaksā. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011. gada 30. augustam.
Savukārt tām personām, kuras rezidentūras studijas sākušas laikā no 2011. gada 30. augusta līdz šī gada 1. aprīlim, vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas ienākumi jāgūst tieši Latvijā, ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību. Ja persona nepilda šos nosacījumus, ir atskaitīta no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.
Kā vakar norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, iedzīvotājiem ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus Rīgas. “Ārstniecības speciālisti augstskolās tiek sagatavoti par valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļiem, turklāt runa ir par pietiekami lielām summām,” pauda premjerministrs, piebilstot, ka nodokļu maksātāji dzīvo ne tikai Rīgā un arī viņiem ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, nebraucot uz Rīgu. Premjers arī atgādināja, ka Latvija nebeidzas ar Rīgu, tāpēc viņam šķiet atbalstāma norma, ka pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Tikmēr Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) izvērtēt veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) darba ētiskos aspektus, liecina paziņojums apvienības mājaslapā. Paziņojums saistīts ar vakar Ministru kabineta komitejā atbalstītajām izmaiņām Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumos. LSA norāda, ka ministri bez diskusijām savā starpā vienbalsīgi atbalstīja Belēviča lūgumu iekļaut grozījumu projekta apstiprināšanu šodienas valdības sēdē. Studējošie pauž viedokli, ka šāda rīcība absolūti nav atbalstāma un nav izprotams, kāpēc ar tādu steigu tiek mēģināts izmaiņas apstiprināt valdībā. LSA arī vērš uzmanību, ka šobrīd vēl nav zināma grozījumu saskaņotā gala redakcija.
“Šāda Veselības ministrijas un Ministru kabineta darbība liek apšaubīt jautājuma pārdomātību, kā arī demokrātijas principu ievērošanu šā jautājuma virzībā,” teikts paziņojumā. Ņemot vērā minēto, studenti aicina ZZS izvērtēt Belēviča ētiskos darba aspektus un attieksmi pret studējošiem kā sabiedrības locekļiem.
Paziņojumā arī minēts, ka ārstus un studentus pārstāvošās organizācijas neredz pamatojumu šo noteikumu virzīšanai un tam, ka viņu iebildumi klaji tiek ignorēti no valdības puses.
