Ekonomika
Īpašums

Nodokļa sloga dēļ nespēj uzturēt mājokli. Kāpēc mainās īpašuma nodoklis? 46


Solvita Zvidriņa
Solvita Zvidriņa
Foto – Valdis Semjonovs

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai jautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

 

“LA” lasītāji pastāvīgi pauž neizpratni par to, kā var būt tā, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmes iesaldētas, bet ik gadu viņu maksāto nodokļu summas mainās VZD rēķināto kadastrālo vērtību dēļ. Vai jūsu rokās ir šī mainīgā daļa, kas ietekmē maksātā nodokļa apmēru?

S. Zvidriņa: Tā gan ir ne tikai mūsu, bet arī vietējo pašvaldību rokās. Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aprēķinos ņem vērā vairākus faktorus. Tie atkarīgi no nekustamo īpašumu lietošanas mērķa, ko nosaka vietējā pašvaldībā. Mainoties tam vai, piemēram, ēku raksturojošajiem lielumiem, to īpašniekiem kaut ko piebūvējot, pārbūvējot vai nojaucot, mainās arī šo īpašumu kadastrālās vērtības. Zemei tās mainās, tiklīdz mērnieks uzmērījis ar instrumentiem īpašumu, kuram agrāk robežas bijušas tikai ierādītas. Kadastrālo vērtību aprēķins, protams, atkarīgs arī no VZD veiktās nekustamo īpašumu masveida vērtēšanas, ko pielīdzinām tirgus vērtībām.

Pagājušajā gadā Ministru kabinetā tika nolemts pārskatīt kadastrālās vērtības tiem nekustamiem īpašumiem, kuriem piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Līdz šā gada sākumam ēkām šis statuss samazināja kadastrālo vērtību par 35 vai 45% atkarībā no tā, vai valsts vai vietējas nozīmes piemineklis. Bet no šā gada to vairs piemēro tikai sliktā tehniskā stāvoklī esošām ēkām. Ja nolietojums mazāks par 30%, tas nozīmē, ka ēka ir atjaunota un savesta kārtībā. Tātad tās vērtība pieaugusi.

 

Cik pavisam ir šādu īpašumu?

Pavisam 847. Arī zemei no šā gada kadastrālo vērtību samazinājums vairs neskar ap 14 000 zemes gabalu jeb 1,4% no zemes īpašumu kopskaita. Lielākoties tā ir zeme Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, kur par atrašanos kultūrvēsturiskajā zonā zemei līdz šim vērtību samazināja par 20%.

Pagājušajā gadā valdība un Saeima nolēma, ka šogad kadastrālo vērtību bāze nemainās. Bet ar izņēmumiem, kurus tikko minēju. Noņemot apgrūtinājumu zemei kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu, zemes īpašnieks ieraudzīja nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumā pavisam citu summu. Protams, ja vien vietējā pašvaldība viņam nebija piemērojusi kādu atvieglojumu.

Bet Kadastra likumā noteikts, ka no 2018. gada kadastrālajām vērtībām jābūt līdz 85% apmērā no nekustamo īpašumu tirgus vērtības.

 

Mūsu ārzemju tautieši, arī Latvijas iedzīvotāji jautā, kāpēc Latvijā ir ieviesta tāda kārtība, ka, piemēram, pagājušajā gadsimtā vai vēl agrāk celtajai dzīvojamai mājai kadastrālā vērtība, līdz ar to nodoklis pieaug, kaut arī pati ēka lēnām noveco. Ēka, jo vecāka, jo vērtīgāka… Kā to izskaidrojat?

Visam, kas tiek novērtēts naudas izteiksmē, tiek noteikta pagātnes, tagadnes un nākotnes vērtība. Par vienu eiro pirms trim gadiem varējām nopirkt kaut ko vairāk nekā par to pašu vienu eiro šodien. Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība ir cieši saistīta ar tirgus darījumiem. Pirms pieciem gadiem par 40 000 eiro varējām nopirkt divstāvu dzīvojamo māju ar samērā lielu zemes gabalu Rīgas pievārtē. Šogad par šo summu nopirkt tādu vairs nevar. Varbūt var iegādāties vienstāva ēku un ar mazāku zemes gabalu. Tas nozīmē, ka tirgus darījumi, kuri rāda nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību, ietekmē arī kadastrālo novērtējumu.

Ka māja uzcelta pagājušajā gadsimtā vai vēl agrāk, tam nav tik lielas nozīmes. Tās tirgus vērtību nosaka atrašanās vieta, infrastruktūra, tostarp tirdzniecības centri, ērta satik­sme, cits labiekārtojums. Sevišķi tas skar Rīgu, citus ekonomiski attīstītos centrus, kur ir lielāks darbaspēka pieprasījums, darba ņēmējiem ir vairāk iespēju nopelnīt un kur līdz ar to aug pieprasījums pēc mājokļiem. Tur vienmēr nekustamo īpašumu tirgus vērtība pieaugs. Tā nav tikai Latvijā, tā ir arī citās pasaules valstīs.

 

Māja, kuru pirms piecdesmit gadiem cilvēks uzcēlis savai ģimenei un kuru nav pārbūvējis, un kuru nekad nav plānojis pārdot, gadu gaitā kļūst tik vērtīga, ka viņš vairs nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Jūsuprāt, tas ir normāli, ka, nespējot samaksāt, viņam vienīgā izeja – izvākties no šīs mājas?

Nē, tā nav!

 

Bet no jūsu teiktā tā iznāk!

Es runāju par šīs mājas tirgus vērtību. Bet tad jārunā par nodokļu politiku. Par to, cik pašlaik samērīgs ir nekustamā īpašuma nodoklis šai pirms piecdesmit gadiem celtajai ģimenes mājai.

 

Bet tikko sacījāt, ka nākamgad kadastrālā vērtība tai būs 85% apmērā no tirgus vērtības, tātad celsies. Gan no Eiropas Komisijas, gan Pasaules bankas atskan ieteikumi pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz nekustamo īpašumu. Ko atbildēsim cilvēkiem, kuri nodokļu sloga dēļ nespēj uzturēt savu mājokli? Vai to, ka agri vai vēlu būs jāiet prom?

Tas ir nodokļu politikas jautājums. Arī citās Eiropas valstīs nekustamiem īpašumiem ir noteikta kadastrālā vērtība, kas mainās atkarībā no tirgus vērtības. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam dažās valstīs tiek noteikta speciālā vērtība. Papildus tiek piemēroti nodokļa atvieglojumi. Iznākumā cilvēks spēj samaksāt nodokli un viņam nekur prom nav jāiet. Mums tā vēl nav. Tiesa, jau pašlaik vietējās pašvaldības var piemērot atlaides līdz pat 90% no aprēķinātā nodokļa summas. Tāpēc vispirms jau vietējām pašvaldībām jājautā, kāda ir to attieksme pret saviem iedzīvotājiem.

Vai tas ir jautājums tikai pašvaldībām? Jau pašlaik liela daļa pašvaldību iztrūkstošo saņem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Tādējādi vairāk atlaižu nevar dot. Varbūt tas ir jautājums par valsts attieksmi pret pašvaldībām?

Valsts līmenī, protams, var noteikt citādu šo nodokļa aprēķina shēmu.

 

Vai Finanšu ministrijā izveidotajā darba grupā, kurā arī jūs piedalāties, piedāvā citādu?

Jā, Tieslietu ministrija un mēs šādu priekšlikumu esam iesnieguši – ieviest speciālās vērtības nodokļa aprēķinam un kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanai, kā arī pārskatīt nodokļu politiku. Speciālo vērtību aprēķināšanas modeļi var būt ļoti dažādi. Kuru no iespējām izmantot, tam vajadzīgs politisks lēmums.

Kā zināms, speciālā vērtība nodokļa aprēķinam jau ir ieviesta lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Visiem par trim hektāriem lielākiem zemes gabaliem nodokļa summa kārtējam gadam nepieaug vairāk kā par 10% no iepriekšējā gadā aprēķinātās.

 

Bet vai tad VZD nav tas, kurš uzmērī visas ēkas?

To dara VZD, jā. Bet mēs neesam būvvalde, kas ēku pieņem ekspluatācijā. Mēs mērām un reģistrējam kadastrā to, kas ir uzbūvēts. Tautas valodā to sauc par inventarizācijas lietu. Savukārt būvatļaujas, īpašuma lietošanas mērķa noteikšana, pieņemšana ekspluatācijā – viss ir vietējās pašvaldības rokās.

Tāpēc jau ļaudis mēdz runāt, ka, lūk, mans kaimiņš uzcēlis lepnu savrupnamu, kas pēc papīriem ir šķūnītis. Tāpēc uzskatu, ka ne tikai valstij, bet arī pašvaldībām ir ļoti liela loma kadastra informācijas sistēmas pilnīgošanā, no kā savukārt atkarīgas gan īpašumiem aprēķinātās kadastrālās vērtības, gan nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Varbūt varat apsolīt, ka specvērtības nodokļa aprēķinam būs arī dzīvokļiem, ģimeņu privātmājām?

To solīt es nevaru. Bet, kā jau sacīju, šādu priekšlikumu Finanšu ministrijā izveidotajai darba grupai esam iesnieguši. Kādas nākamgad būs nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tāpat kāda būs nekustamā īpašuma nodokļa politika, par to valdībai un Saeimai būs jāizlemj tuvāko mēnešu laikā.

Tāpat esam aicinājuši nākamgad kadastrālās vērtības vēl nepiemērot līdz 85% no tirgus vērtībām, kā tas pašlaik paredzēts likumā. Savukārt kadastrālo vērtību pārskatīšana turpmāk notiktu nevis ik pēc diviem, bet ik pēc četriem gadiem – kā tas jau bija pirms ekonomiskās krīzes. Krīzei beidzoties, nekustamo īpašumu cenas ir augušas, bet tagad iznāk, ka plānojam mākslīgi tām līdzi celt kadastrālās vērtības. Pārejot uz četru gadu periodu, nākamgad netiktu ieviestas jaunās kadastrālās vērtības. Pašlaik līdz nākamajam gadam atliktās vērtības balstās uz tirgus darījumu cenām, fiksētām 2015. gada 1. jūlijā. Atbilstoši tām kadastrālo vērtību kāpums iznāk ļoti krass.

 

Kāpēc tad arī Latvijā nevar ieviest vienotu novērtējumu – kā Igaunijā un citās valstīs?

Šī ideja savulaik jau ir apspriesta. Bet tās īstenošana atduras pret tā dēvētajiem dalītajiem īpašumiem, proti, zeme pieder vienam, bet uz tās uzceltā māja otram. Dalīto īpašumu īpatsvars ir ļoti liels, sevišķi Rīgā.

 

Mūsu lasītāji bieži sūdzas arī par jūsu pieminēto masveida vērtēšanu, kuras iznākums ir tāds, ka par nekustamiem īpašumiem kadastrā reģistrētie dati nesakrīt ar to, kas redzams dabā. Pirms septiņiem gadiem uz šo VZD trūkumu norādījusi arī Valsts kontrole. Kā ar datu atbilstību ir pašlaik?

Masveida vērtēšanas paņēmiens ir noteikts likumā. Jau pats jēdziens “masveida” norāda, ka iznākumā tiek iegūti kaut kādi vidējie rādītāji noteiktā laikposmā.

Nav šaubu, ka vērtēšanas sistēma būtu jāpilnveido. Šo priekšlikumu esam iesnieguši Finanšu ministrijas darba grupai. Jā, ir valstis, kurās kadastrālais novērtējums ir vienots zemei un uz tās uzceltajai mājai. Latvijā zeme un uz tās uzceltā ēka tiek novērtēta atsevišķi. Zemei novērtējums naudas izteik­smē vienmēr ir lielāks, tāpēc par to arī ir tie lielie nodokļu maksājumi. Zemes gabala novērtējums ir atkarīgs no attāluma līdz tuvākajam attīstības centram. Iznākumā, piemēram, jūras piekrastē, kur līdzās atrodas zvejnieku būdiņa un lepna savrupmāja, zeme zem tām ir novērtētas vienādi. Ēkām kadastrālās vērtības atšķirsies. Bet zemei, kas ir vienā vērtību zonā, neatšķirsies. Iznākumā abiem īpašniekiem īpaši neatšķirsies maksātā nodokļa summas.

 

Tas zvejnieku būdiņas īpašnieks jau arī ir tas, kurš pauž neapmierinātību! Vai, jūsuprāt, šāds novērtējums nav netaisnīgs?

Nē, tas ir taisnīgs! Divus īpašumus, kuri atrodas jūras piekrastē līdzās – vienā vērtību zonā vienu no otra nav iespējams nodalīt.

Tāpēc jau es runāju par to, ka vietējām pašvaldībām jāspēj vairāk palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri atguvuši vai mantojuši savas dzimtas īpašumus. Viņiem visvairāk pienāktos nodokļa atlaides. Savukārt tiem, kuri īpašumu jūras piekrastē nopirkuši, nodokļa atlaidi vērtētu katrā individuālā gadījumā.

 

Vai šai apsekošanai ir rezultāti, kadastrā parādās precīzāki dati?

Jā, ir. Protams, cita lieta, ka mums pietrūkst spēku, lai šo apsekošanu varētu īstenot visā valsts teritorijā. Bet soli pa solim šajā virzienā darbojamies jau kopš pagājušā gada. Atbildot uz jūsu jautājumu par datu nesakritību, VZD darbiniekiem, kuri nodarbojas ar kādas ēkas un būves kadastrālo uzmērīšanu, ir pienākums vienlaikus apsekot, kas uzbūvēts kaimiņu īpašumos. Ja atklāj, ka dabā redzētais nesakrīt ar to, kas ir kadastrā, tad VZD vēršas vietējā pašvaldībā vai pie paša īpašnieka.

Ja atklājam, ka dati nesakrīt mūsu vainas dēļ, tad tās labojam paši uz sava rēķina. Vienugad no valsts budžeta pašvaldībām tika piešķirta nauda apsekojumam gan par dabā neesošām būvēm, gan par uzbūvētajām, kuras nav reģistrētas kadastrā. Mēs esam lūguši valdībai, ka šāds pasākums būtu vēlreiz jāatkārto.

Pēc mūsu aplēsēm, valstī ir aptuveni 80 000 būvju, kuras nav reģistrētas VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Kad sākām pētīt, kas tās ir par būvēm un kādu iemeslu dēļ to ir tik daudz, viens no iemesliem atklājās, ka pēc vietējās pašvaldības noteikumiem uz viena zemes gabala nedrīkst būt vairāk kā viena ēka. Bet dabā ir pavisam citādi. Vienā zemes gabalā ir divas dzīvojamās mājas, saimniecības ēka, šķūnis un vēl papild­ēkas. Cilvēks, kuram pieder šīs ēkas, spiests mānīties, lai ievērotu pašvaldības noteikumus. Pēc dokumentiem otra māja ir reģistrēta kā palīgēka, kaut arī dabā skaidri redzams, ka tā ir apdzīvojama.

 

Kā ir ar zemes īpašumu datiem? Daudzu īpašnieku zemesgrāmatās joprojām ir ieraksts: “Izpildot kadastrālo uzmērīšanu, zemes īpašuma kopplatība var tikt precizēta.” Savukārt VZD cenas ir tik sālītas, ka daudzi nespēj samaksāt par uzmērīšanu.

Zemes mērniecība jau krietnu laiku pilnībā ir privātās rokās. VZD nodarbojas tikai ar būvju un ēku kadastrālo uzmērīšanu. Kādu daļu zemes uzmērīšanai nepieciešamos datu iespēju robežās iedodam mērniekiem arī bez maksas. Bet pamatā, protams, par datu iegūšanu ir jāmaksā.

Runājot par datu nesakritību ar situāciju dabā, jāatzīst, tā patiešām daudzviet ir. Savulaik VZD reģistrēja tādus datus, kādus mēs saņēmām no vietējo pašvaldību zemes komisiju darbiniekiem un mērniekiem. Pašlaik VZD sadarbojas ar Mērnieku biedrību, mežu īpašnieku biedrībām, valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži” un citām institūcijām, diskutējot par mērniecības datu kvalitāti un par pieļaujamajām robežu nobīdēm.

 

Bet kā ir ar likumā noteikto pienākumu par valsts naudu uzmērīt zemi tās agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem? Šī uzraudzība joprojām ir VZD!

Jā, tas ir mūsu pienākums. VZD rīko iepirkumu mērniecībai par valsts budžeta naudu. Ik gadu no valsts budžeta šim mērķim tiek piešķirta noteikta naudas summa.

 

Rindas ir joprojām?

Saistītie raksti

Diemžēl ir un garas. Ar tām summām, kuras līdz šim ik gadu piešķir no valsts budžeta, pagaidām nepietiek, lai tās kaut cik saīsinātu. No valsts puses būtu ļoti cēli likvidēt tās līdz Latvijas Valsts simtgadei, kuru svinēsim nākamā gada 18. novembrī.

 

Varbūt tad līdz Latvijas simtgadei beidzot varētu pabeigt zemes reformu, kas ilgst jau vairāk nekā 20 gadu?

Uz zemes reformas noslēgumu jau soli pa solim virzāmies. Tā finiša līnija jau ir redzama. Zemes reformas uzdevumi ir pabeigti 105 pašvaldībās no 119 pašvaldībām, un par to ir pieņemti MK rīkojumi par zemes reformas pabeigšanu.

LA.lv