Praktiski
Rokdarbi

Zābaciņi ar pasakainām ainavām, puķu pļavām, ziedu dārziem. Ciemos pie filcētājas Ingas Loginas 16

Foto-Zanda Birze

INGA LOGINA no Beverīnas novada Brenguļu pagasta “Rozītēm” materializē piezemētus sapņus vai, precīzāk sakot, no vilnas kārsuma veltnē zābakus, tos rotājot ar pasakainām ainavām, puķu pļavām, ziedu dārziem vai ko citu, ko savā iztēlē uzbūris apavu pasūtītājs.

Slapjā filcēšana

Ingas Loginas krāšņos zābakus kādā no Ķīpsalas izstāžu zālē rīkotajiem pasākumiem ievēroja žurnāla “Praktiskais Latvietis” maketētāja Zanda Birze. Viņu apbūra gan daudzkrāsainie un daudzveidīgie filcējumi, gan šo darbu autore, tāpēc Zanda bija apņēmības pilna doties uz Ziemeļlatviju pie amatnieces, lai klātienē redzētu, kā ar slapjās filcēšanas metodi top veltenīši un citi darinājumi.

Iebraucot mājas pagalmā, tiekam aicināti pie gara koka galda, uz kura Inga citu pie cita kārto veltnētus garstulmu un īsstulmu zābakus ar skaistiem rotājumiem un pamatīgu zoli, kurpes, čības, noliek pirts cepuru klājienu, tad – somas, dūraiņus un briļļu makus. – Mans pirmais filcējums – neliela šallīte – tapa pirms gadiem deviņiem desmit, kad piedalījos Lauku sieviešu apvienības rīkotajā vasaras skolā Bērzainē. Tur bija vairākas radošās darbnīcas. Pērļot jau mācēju, adīt arī, bet filcēšana bija kaut kas jauns un neapgūts. Mani pārsteidza, ka no vilnas kumšķīša var kaut ko savelt un tas vēlums turas kopā. Bija āķis lūpā, – pirmo veltnēšanas reizi atceras Inga.

Mājās turpinājusi iesākto, taisot vienkāršus darbiņus – piespraudes ziedu formā, šallītes. Nākamajā filcēšanas prasmju klasē iekāpusi, darinot pirts cepures. Kādā no Valmieras tirdziņiem Inga ievērojusi meiteni tirgojam šādas cepures. Tās šķitušas tik oriģinālas, ka gribējusi arī pati uzfilcēt galvassegu. Tolaik internetā nebija pieejama tik plaša informācija kā tagad, arī vietnē YouTube nebija video ar pamācībām, tāpēc filcējusi, paļaujoties uz sajūtām un zināšanu drumslām, ko ieguvusi, aprunājoties ar pieredzējušām filcētājām. Pirmās pirts cepures sanākušas atzīstamā kvalitātē, tāpēc uzradušies pasūtījumi. – Tā pamazām viss aizgāja, – saka Inga.

Lai darbi būtu vēl kvalitatīvāki, viņa apmeklējusi gan meistarklases, gan kursus, ko vadījuši lietpratēji no Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Bet kardināls pavērsiens Ingas radošajā darbībā noticis pēc ukraiņu māk­slinieces Marinas Klimčukas meistarklases apmeklējuma. – Pirms tam es jau biju taisījusi filcētus zābaciņus – tādus istabas variantus, bet viņa iemācīja darināt pamatīgus apavus ar zoli un kniedētu aizdari, ar līmēšanu un šūšanu. –Bijis gandarījums par pirmajiem veltnētajiem zābakiem ar zoli, tāpēc nofotografējusi un attēlu ielikusi internetā. Tūlīt kāda meitene interesējusies, vai tos var pasūtīt.

Galerijas nosaukums

Ar krāsoto grūtāk

Aitas vilna ir izcils dabisks materiāls – elastīgs, ļauj ķermenim elpot, pamanās ilgu laiku būt tīrs.

Iepriekš Inga izmantojusi SIA “Klippan Saule” piedāvāto vilnas kārsumu, taču strādājot secinājusi, ka no tā grūti savelt zābakus. – Vilnas matiņiem saķere ir laba, tomēr ilgāk jāveļ, lai dabūtu vajadzīgo blīvumu. Tie tik labi nesalīp arī tad, ja vilna ir krāsota, tāpēc intensīvāk jāveļ, – pieredzē dalās amatniece.

Tagad Inga strādā ar Vācijā ražotu ļoti kvalitatīvu vilnas kārsumu, ko ieteikušas filcēšanas lietpratējas. Pasūtījumu izdarot internetā, kurjers pirkumu atved uz mājām. Zābaku zoles Inga pasūta no Krievijas. Sastāvu nepēta, tas esot dažādu materiālu sakausējums. Vairāk uzmanības pievēršot zoļu krāsai, dizainam un tam, lai ir piemērota ziemas sezonai, mīnus grādos neplaisātu.

Zābaciņa veltnēšana

Sākumā Ingai nav bijis savas darbistabas – pirmie veltnējumi tapuši gan uz veļasmašīnas virsmas, gan virtuvē. Salīdzinot ar to laiku, tagad ir daudz ērtāk strādāt, jo ir gan garš galds, kur var izvērsties, gan plauktu rindas, kur novietot vilnas kārsuma ruļļus, darbam nepieciešamos rīkus, furnitūru, rotājumus un arī gatavos darbus.

Lai mums rastos lielāka izpratne par to, kā notiek slapjā filcēšana, Inga sniedz paraugdemonstrējumu. Uz galda, kas noklāts ar vaskadrānu (enerģiski strādājot, slapjās filcēšanas laikā ūdens un ziepju putas iet pa gaisu), viņa uzsedz burbuļplēvi, tad paņem velteņu piegrieztni un no nekrāsotās vilnas kārsuma ruļļa noplēš tik daudz materiāla, lai pietiktu diviem bērnu veltenīšiem. Bļodā jau ir ieliets silts ūdens (karsts neder, jo tad no vilnas pazudīs lanolīns, kas izstrādājumu pasargā no ārējās vides iedarbības!), tai blakus nolikts veļas ziepju gabals. Inga uzvelk polietilēna pirkstaiņus, tad vilnas kārsumam vienmērīgi uzslaka ūdeni, ieziepē rokas un vieglām kustībām spaida jeb, kā pati saka, slīpē kārsumu, pievienojot kārtu pēc kārtas. – Kad vilnas matiņš saskaras ar ziepēm, sārmainās vides ietekmē tas sadalās tādās kā skujiņās, līdz ar to matiņiem ir vieglāk veidot saķeri. Tādējādi pamazām veidojas filcs.

Inga atklāj – materiālu zābaku pārim veļot trīs dienas ar slapju muguru. Pēc filca velšanas to formē, tad skalo un žāvē, pēc tam piestiprina pie zoles un turpina formēt zābaku pāri. Lai apavi neizstieptos un saglabātu formu, nošuj vīles, bet zoli piešuj ar speciālu vaskotu diegu.

Rūpnīcā velteņus presē ar tvaiku – ar karstumu panāk, lai tie ir stingri, pat kokaini. Ar rokām veļot kārsumu, vilnas matiņi saglabā dabisko kvalitāti, piemēram, nezaudē taukvielu lanolīnu, kam piemīt spēja atgrūst ūdeni un netīrumus.

Kad zābaki pāris gadu valkāti, tos no iekšpuses un ārpuses ar ziepjūdeni izmazgā. Pēc tam zābakā ieliek dušas uzgali un rūpīgi izskalo putas, kamēr no filcējuma spiežas ārā tīra ūdens lāsītes. Pēc tam zābakus novieto 90 grādu leņķī un kādu laiku žāvē, tad noliek uz zoles un pabeidz žāvēt. Avīzes stulmā neliek, jo tad nepiekļūs gaiss un zābaki var sasmakt.

Veltenīši soli pa solim

Galerijas nosaukums

1. Uz izklāta vilnas kārsuma liek zābaka piegrieztni (Inga to taisa no putu plēves – materiāla, ko klāj zem lamināta. Lai piegrieztne, veļot filcu, nesaplīstu, tai jābūt 3–4 cm biezai). Noplēš gabalu kārsuma ar 10 cm rezervi.

2. Uzšļaksta siltu ūdeni un ar saziepētām rokām slīpē vilnu. Veltenis top no četrām kārtām, un katru samitrina ar ziepjūdeni.

3. Kad veltnējuma virspusē parādās tumšie vilnas matiņi, ir notikusi kārsuma kārtu saķere.

4. Pievieno krāsotu vilnas kārsumu – tas atradīsies veltenīša ārpusē.

5. Veltnējumu pārgriež uz pusēm, lai tālāk formētu divus zābakus.

6. Ar rokām zābakus pavelk un pastaipa, lai tie iegūtu kājai atbilstīgu formu.

7. Lai filcējums kļūtu blīvāks, zābakus ietin bambusa paklājiņā, tad – audumā un veltnē uz veļas dēļa.

8. No veltnējumiem izspiež ziepj­ūdeni.

9. Pēc tam zābakos ievieto koka liesti, lai apaviem piešķirtu vēl precīzākas aprises.

11. Veltnējot izmanto arī sukas un citas palīgierīces.

12. Veltenīši ir gatavi nākamajam apstrādes ciklam – skalošanai un žāvēšanai.

LA.lv