Zābaciņi ar pasakainām ainavām, puķu pļavām, ziedu dārziem. Ciemos pie filcētājas Ingas Loginas 0
INGA LOGINA no Beverīnas novada Brenguļu pagasta “Rozītēm” materializē piezemētus sapņus vai, precīzāk sakot, no vilnas kārsuma veltnē zābakus, tos rotājot ar pasakainām ainavām, puķu pļavām, ziedu dārziem vai ko citu, ko savā iztēlē uzbūris apavu pasūtītājs.
Slapjā filcēšana
Ingas Loginas krāšņos zābakus kādā no Ķīpsalas izstāžu zālē rīkotajiem pasākumiem ievēroja žurnāla “Praktiskais Latvietis” maketētāja Zanda Birze. Viņu apbūra gan daudzkrāsainie un daudzveidīgie filcējumi, gan šo darbu autore, tāpēc Zanda bija apņēmības pilna doties uz Ziemeļlatviju pie amatnieces, lai klātienē redzētu, kā ar slapjās filcēšanas metodi top veltenīši un citi darinājumi.
Iebraucot mājas pagalmā, tiekam aicināti pie gara koka galda, uz kura Inga citu pie cita kārto veltnētus garstulmu un īsstulmu zābakus ar skaistiem rotājumiem un pamatīgu zoli, kurpes, čības, noliek pirts cepuru klājienu, tad – somas, dūraiņus un briļļu makus. – Mans pirmais filcējums – neliela šallīte – tapa pirms gadiem deviņiem desmit, kad piedalījos Lauku sieviešu apvienības rīkotajā vasaras skolā Bērzainē. Tur bija vairākas radošās darbnīcas. Pērļot jau mācēju, adīt arī, bet filcēšana bija kaut kas jauns un neapgūts. Mani pārsteidza, ka no vilnas kumšķīša var kaut ko savelt un tas vēlums turas kopā. Bija āķis lūpā, – pirmo veltnēšanas reizi atceras Inga.
Mājās turpinājusi iesākto, taisot vienkāršus darbiņus – piespraudes ziedu formā, šallītes. Nākamajā filcēšanas prasmju klasē iekāpusi, darinot pirts cepures. Kādā no Valmieras tirdziņiem Inga ievērojusi meiteni tirgojam šādas cepures. Tās šķitušas tik oriģinālas, ka gribējusi arī pati uzfilcēt galvassegu. Tolaik internetā nebija pieejama tik plaša informācija kā tagad, arī vietnē YouTube nebija video ar pamācībām, tāpēc filcējusi, paļaujoties uz sajūtām un zināšanu drumslām, ko ieguvusi, aprunājoties ar pieredzējušām filcētājām. Pirmās pirts cepures sanākušas atzīstamā kvalitātē, tāpēc uzradušies pasūtījumi. – Tā pamazām viss aizgāja, – saka Inga.
Lai darbi būtu vēl kvalitatīvāki, viņa apmeklējusi gan meistarklases, gan kursus, ko vadījuši lietpratēji no Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Bet kardināls pavērsiens Ingas radošajā darbībā noticis pēc ukraiņu mākslinieces Marinas Klimčukas meistarklases apmeklējuma. – Pirms tam es jau biju taisījusi filcētus zābaciņus – tādus istabas variantus, bet viņa iemācīja darināt pamatīgus apavus ar zoli un kniedētu aizdari, ar līmēšanu un šūšanu. –Bijis gandarījums par pirmajiem veltnētajiem zābakiem ar zoli, tāpēc nofotografējusi un attēlu ielikusi internetā. Tūlīt kāda meitene interesējusies, vai tos var pasūtīt.
