Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. jūnijs, 2013
Drukāt

Žagars: Cēsu Mākslas festivāls palielina “mākslinieciskās baudas” indikatoru

foto - Letafoto - Leta

Cēsu Mākslas festivāls palielina “mākslinieciskās baudas” indikatoru, kuru var noteikt līdzīgi “laimes indikatoram”, intervijā aģentūrai LETA skaidro Vidzemes mūzikas un kultūras centra projekta vadītājs, Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Profesionāla, kvalitatīva māksla sniedz cilvēkam, kad viņš ir iemācījies to pazīt, lielu estētisku baudījumu, viņam pieejamais mākslas baudījuma diapazons pieaug, ir pārliecināts Žagars. Viņš nepiekrīt viedoklim, ka ir izglītota tautas daļa, kas lieto kultūru, un ir neizglītotie, kas to nelieto.

“Tās ir pilnīgas muļķības. Es teiktu tā: ir tautas daļa, kas ir paspējusi iekosties mākslas baudas auglī un sāk to novērtēt, un ir tie, kas vēl nav paspējuši to izdarīt. Te nav nekāda sakara ar izglītību. Ja cilvēkam ir iespēja baudīt nopietno mākslu, viņam izveidojas zināma atkarība no tās. Tāpat kā mūsu garšas kārpiņas pierod pie labiem ēdieniem, tad cilvēks nevar ēst kaut ko negaršīgu vai sliktu, tad jau labāk neēd neko,” uzsver Žagars.

Festivāla apmeklētāju skaits gadu no gada paliek konstants, un tam ir tendence nedaudz pieaugt, tie ir apmēram 15 000 cilvēku. Vairs nav tik lielu grūtības uz akadēmiskās mūzikas koncertiem savākt publiku. Kādreiz uz klasiskās mūzikas koncertiem nācās izdalīt ielūgumus uz 80%-90% skatītāju vietu. Tagad tā vairs nav, tagad arī uz klasiskās mūzikas koncertiem biļetes, kuras maksā 5-10 latus, tiek pirktas ļoti laicīgi, skolēniem un pensionāriem ir 50% atlaides, jo tieši viņi veido ļoti lielu skatītāju daļu. Pie katras akadēmiskās mūzikas koncerta biļetes valsts, sponsori un pašvaldība piemaksā ne mazāk kā 50%. Viens akadēmiskās mūzikas koncerts izmaksā vismaz 5000 latu. Pat ja mēs varam uz to pārdot 500 biļetes vidēji par 5 latiem, vienalga nepietiek, lai segtu koncerta izmaksas.

Ir, protams, sabiedrības slānis, kas vispār nelieto kultūru. Un tā ir visā pasaulē. Es viņus nesaucu par neizglītotiem, bet par “apdalītiem”, saka Žagars. Nevajag viņus kritizēt, censties kaut kādā veidā ievilkt nopietnās mākslas pasākumā. Tas, pēc Žagara domām, būtu snobiski, augstprātīgi un nebūtu pareizi. Simfoniskās mūzikas koncerts var sniegt milzīgu baudu, bet te var būt kā ar austerēm, kuras, baudot pirmo reizi, var neiegaršoties. Reģionālajās koncertzālēs, kuras tiek būvētas lielā mērā par tautas līdzekļiem, mēs vēlamies cilvēkus nevis mācīt, bet dot viņiem iespēju dzīvot daudz krāšņāk, baudīt vairāk no mākslas un dzīves, nekā viņi līdz šim ir pieraduši, uzsver Žagars.

Cēsu Mākslas festivālā katru gadu ir viens vai divi “traki” projekti, kuros tiek rādīts kaut kas pilnīgi jauns. Mākslas festivālā, kas dažādās vietās Cēsīs norisināsies laikā no 28. jūnija līdz 20. jūlijam, tiks piedāvāti gan pārsteigumi, gan klasiskas vērtības. Septītajā Cēsu Mākslas festivālā kopumā iecerēti 32 notikumi vizuālajā mākslā, mūzikā, kino, teātrī un gastronomijas mākslā, bet pārsteigumi gaidāmi divos segmentos – mūzikas programmā un gastronomijas mākslā, kas līdz šim festivālā nebija pārstāvēta.

Festivāls tiks atklāts 28. jūnijā ar multimediālu koncertuzvedumu “Latvijas Radio koris, Keidžs un laiks”. Uzveduma pamatā būs attēlu un skaņas attiecību risinājuma meklējumi, attēlu klātbūtne būs jaušama gan gaismu spēlēs, gan videoprojekcijās, bet skaņa eksponēsies gan dzīvajā atskaņojumā, gan fonogrammā. Otrs festivāla pārsteigums būs Gundegas Skudriņas iecerētā divu stundu gastronomiskā performance “Nepieradinātās vakariņas”. Tajā gaidāmas ne vien garšai, bet arī redzei, taustei, dzirdei un smaržai neierastas sajūtas.

Savukārt festivāla mūzikas programmā šogad tiks piedāvāti deviņi notikumi amplitūdā no kamermūzikas koncerta “Elektroakustiskās spēles Cēsu klētī” līdz plašākiem koncertiem estrādē, kas var pulcēt pat vairākus tūkstošus cilvēku. Vizuālās mākslas jomā festivāls piedāvās trīs izstādes. Festivāla noslēguma izrāde – Liepājas teātra izrāde “Pūt, vējiņi!” – atšķirsies no tās, kāda tā tiek rādīta uz teātra skatuves. Cēsu Mākslas festivālā skatītājus gaidīs spēles ar gaismu, turklāt, ja tas tehniski būs iespējams, skatuve tiks novietota ezera pusē. Cēsu Mākslas festivāla moto ir “Eksperiments un izcilība”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+