Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. septembris, 2013
Drukāt

Žagars un Maskats neizslēdz iespēju piedalīties jaunajā LNO mākslinieciskā vadītāja amatu konkursā

foto - Letafoto - Leta

Ja Kultūras ministrija izsludinās konkursu uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) mākslinieciskā vadītāja amatu, tad, iespējams, tajā piedalīsies arī operas direktors Andrejs Žagars un operas direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats, kurš nupat atteicies no piedāvātā LNO valdes priekšsēdētāja amata.

Žagars un Maskats šodien žurnālistiem gan nesniedza skaidru atbildi, vai būtu gatavi piedalīties jaunajā konkursā, taču minēja, ka šādu iespēju apsvērs.

LNO direktoram ir liela neizpratne par ministrijas izsludinātā LNO valdes locekļu konkursa rezultātu. Žagars skaidroja, ka konkursa komisijā darbojās septiņi Latvijas kultūrā un sabiedrībā augstu vērtēti profesionāli cilvēki, kuri izvirzīja trīs uzvarētājus, kuru vidū bija arī Žagars.

“Šāds komisijas lēmums bija pamats domām, ka varēsim turpināt darbu, kas saistīts ar 2014. gada programmu. Taču tad no ministres saņēmu mutisku informāciju, ka, balstoties uz operas arodbiedrības protestu pret manu kandidatūru valdē, ministrija nolēmusi nerespektēt komisijas pieņemto lēmumu un mani valdē nevirza. Tā vietā ministre man piedāvāja ieņemt padomnieka amatu. Es paziņoju, ka no šī amata atsakos,” sacīja Žagars, piebilstot, ka kultūras ministre LNO valdes priekšsēdētāja padomnieka amatu nemaz nevarēja piedāvāt, jo šādu amatu var izveidot tikai operas valdes priekšsēdētājs.

Žagars ir neizpratnē par to, ka nozares ministrs neieceļ profesionālas komisijas izvirzītus kandidātus valdē tikai tādēļ, ka arodbiedrībai kāds nepatīk. Tāpat operas direktors ir gatavs konsultēties ar juristiem, lai saprastu, vai kultūras ministre nav pārkāpusi Latvijas Nacionālās operas likumā reglamentēto Nacionālās operas valdes locekļu iecelšanas kārtību.

Viņš apliecināja, ka būtu bijis gatavs darboties kā valdes loceklis, ja Maskats būtu valdes priekšsēdētājs. “Nevaru būt padomnieks, jo sapratu, kāds laiks man būtu jāpatērē, lai apmācītu no piena rūpniecības un alkohola biznesa nākušu mārketinga speciālisti, kura no pēdējās darba vietas atlaista, kā liecina presē pieejamā informācija, par nekvalitatīvu darbu,” pauda Žagars. LNO direktors piemetināja, ka bija gaidījis, ka jaunajā valdē darbosies jaunās paaudzes speciālisti, kas guvuši starptautisku izglītību un varētu dod savu pienesumu komandai.

Savukārt Maskats skaidroja, ka atteikties no piedāvātā LNO valdes priekšsēdētāja amata nolēmis uzreiz, tiklīdz uzzinājis, ka Žagara jaunajā valdē nebūs, lai arī iepriekš, kad viņam šis amats piedāvāts, bija runāts, ka vienu no valdes locekļa amatiem ieņems arī LNO direktors Žagars.

“Redzēju iespēju vadīt valdi, ja tā ir profesionāli piepildīta, bet neredzu iespēju to darīt, ja nav profesionāli piepildīta,” akcentēja Maskats, piebilstot, ka bija gatavs strādāt ar to valdi, kuru bija izraudzījusies konkursa komisija.

Kā ziņots, Kultūras ministrija 30. augustā paziņoja, ka Maskats ir izraudzīts par LNO valdes vadītāju, kā arī LNO valdē darbosies līdzšinējā arī vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

LNO direktors minēja, ka jaunajai valdei turpmākos trīs gadus būs jāstrādā un jāpilda iepriekšējās komandas izstrādātie plāni, jo ilgtermiņa līgumi jau ir noslēgti uz nākamajiem trīs gadiem. Taču viņu bažīgu dara tas, kā šis darbs varēs notikt, ja valdē nepaliks neviens cilvēks no iepriekšējās komandas, kas pārzina gan projektus, gan arī ir labos kontaktos ar ārzemju kolēģiem.

Ņemot vērā, ka Maskats ir paziņojis par atteikšanos no piedāvātā valdes priekšsēdētāja amata, Kultūras ministrija apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Maskats ironizējot sacīja, ka līdz šim konkursi nav bijuši viņa dzīves stratēģija, tomēr viņš nenoliedz, ka jaunajā konkursā varētu arī piedalīties. “Gribu darīt labu operai. Man vienmēr šis darbs ir licies interesants, taču jāsaka, ka man pagāja divi līdz trīs gadi, līdz sapratu, kas operā notiek,” norādīja komponists.

Arī Žagars neizslēdz iespēju, ka varētu piedalīties jaunajā konkursā, taču viņš apšauba, vai Kultūras ministrijai vēlreiz izdosies savākt kompetentu konkursa komisiju.

Žagars atzina, ka viņu visvairāk satrauc, kas notiks ar 2014. gada programmu, sākot darbu operas jaunajai valdei. 2014. gads, kad Rīgas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, būs nozīmīgs gads ne tikai Rīgai, bet arī visai Latvijai, un LNO direktors ir pārliecināts, ka tik nozīmīgu titulu Latvija vēl ilgi nesaņems. Īpaši gandarīts viņš ir par to, ka šis nozīmīgais gads tiks atklāts LNO ar Riharda Vāgnera operas “Rienci” iestudējumu.

“Bažījos, ka, nerespektējot septiņu cilvēku konkursa komisijas mēneša garu darbu, kas trijās kārtās izvēlējās kandidātus valdei, šis lēmums netiek respektēts un valdē var nokļūt cilvēki, kas ir bez pieredzes operā. Tas var būt nopietns drauds 2014. gada programmai, kas balstās uz arī ilgi koptiem sakariem ārpus mūsu valsts. Tāpat man ir bažas par to, ka tas, kas ir ilgi un ne vienmēr viegli būvēts, varētu tikt sabrucināts,” atklāja LNO direktors.

Jau vēstīts, ka LNO valdes locekļu pretendentus vērtēja Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne, Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta profesors Ivars Bērziņš, Kultūras alianses pārstāvis Juris Dambis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters un Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieks Juris Šumeiko. Komisiju vadīja kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+