Foto: LETA

Zāģbaļķu tirgū temperatūra kāpj
 0

Pēdējo četru gadu laikā vidējās cenas pieprasītāko dimensiju skuju koku zāģ­baļķiem pieaugušas par 10 latiem jeb 14 eiro. Vēl 2010. gadā lielākajās zāģētavās vidējā iepirkuma cena kubikmetram priedes un egles baļķu, kas resnāki par 14 cm, bija 57 eiro, bet pērn tā pakāpusies jau līdz 71 eiro.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Apaļkoksnes tirgu Latvijā pagājušajā gadā būtiski ietekmējis stabils pieprasījums ārējos tirgos – būvniecības atdzīvošanās ASV, Lielbritānijā un Japānā. Pieprasījums pēc skujkoku zāģmateriāliem 2013. gadā kāpis Āzijas reģionā, Baltijā, Centrāleiropā, bet samazinājies Ziemeļāfrikā un Rietumeiropā. No vienas puses, samazinoties zāģbaļķu piedāvājumam, samazinājies arī eksportēto skujkoku zāģmateriālu apjoms uz ārvalstīm. No otras puses, stabilais pieprasījums pēc gala produkcijas atspoguļojas arī apaļkoksnes tirgū Latvijā – konkurences ietekmē zāģbaļķu cenas ir kāpušas. Tā kā pērn valsts mežu apsaimniekotāji salīdzinājumā ar 2011. gadu samazināja pārdotās koksnes apjomu par vairāk nekā miljonu kubikmetru un par 2,8 miljoniem kubikmetru salīdzinājumā ar 2010. gadu un privātie meža īpašnieki šo apjomu neamortizēja, pieejamie resursi vietējā tirgū ir sarukuši.

Andis Krecers, SIA “Vika Wood” valdes priekšsēdētājs, izsaka pieņēmumu, ka šā gada laikā cenas zāģbaļķiem varētu kāpt vēl par kādiem pieciem eiro. Arī akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” pieprasītāko dimensiju skuju koku zāģbaļķu cenas šā gada otrajā pusē sasniegušas 52 latus jeb 72,8 eiro. Uzsverot, ka jebkura vētra visu var koriģēt, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks prognozē, ka cenas zāģbaļķiem vēl kāps par kādiem trim līdz pieciem procentiem. Viņš atzīst – svarīgi, ka zāģbaļķu pircējiem pēdējo gadu laikā mainījusies savstarpējo attiecību kultūra, vēl pirms gadiem desmit visi centušies konkurentus nogremdēt, maksājot aizvien vairāk un vairāk, toties tagad spēlētāji šajā tirgū esot sapratuši, ka no šādas taktikas ilgtermiņā neviens neiegūs.

CITI ŠOBRĪD LASA

R. Strīpnieks: “Esam pārgājuši uz daudz pro­gnozējamākām līgumattiecībām, kas garantē, ka pircējam koki būs par saprātīgu un izlīdzinātu cenu. Kad notiek cenu lēcieni vai kritieni, arī mums ir garantija, ka varēsim produkciju pārdot. Tas visvairāk noderējis papīrmalkas segmentā, jo pēdējo trīs gadu laikā papīrmalkas tirgus ir ļoti depresīvs. Jau 2010. gadā pārgājām uz ilgtermiņa līgumiem, koncentrējot apjomus un cenšoties kļūt mūsu klientiem par lielākiem piegādātājiem, ar kuriem rēķinās. Pat tad, kad kopējā konjunktūra ir slikta, no kāda kaut ko pērk. Mums izdevies būt starp tiem, no kuriem pērk. Pagaidām līgumi mūs glābj, īpaši lapu koku segmentā. Ar skuju koku papīrmalku ir vieglāk.”

Pērn pieprasījumu pēc papīrmalkas ietekmēja papīra tirgus un ražotāju jaudu kritums. Savukārt pieprasījums pēc iepakojuma pasaules tirgos ir stabils. Notiekošais globālos papīra un iepakojuma tirgos atsaucas arī uz papīrmalkas tirgu Latvijā: 2013. gadā pieprasījums pēc bērza papīrmalkas ir nevienmērīgs, cenas attiecīgi ir samazinājušās, savukārt pieprasījums pēc skujkoku papīrmalkas ir ar augošu tendenci un cenas kāpušas.

Vairāk nekā miljonu kubikmetru koksnes gada laikā iepērk arī akciju sabiedrība “Stora Enso Latvija”. Tās iepirkumu daļas vadītājs Aigars Nitišs stāsta, ka cenas atkarīgas no jaunām tirgus realitātēm, taču tās ir nostabilizējušās. Bērza papīrmalka jau kopš pagājušā gada februāra maksā ap 32,2 eiro jeb 23 Ls/m3, bet skuju kokiem tā gada nogalē nedaudz kāpusi un sasniegusi 36 – 38 eiro jeb 25,9 – 27,4 Ls/m3.

Pieprasījums pēc sa­plākšņa 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir bijis svārstīgs dažādos noieta tirgos: Eiropā vērojams tā kritums, bet Tuvo Austrumu tirgos – kāpums. Saplākšņa tirgus ietekmējis arī bērza zāģbaļķu cenas. Pagājušā gada pirmajā pusē tā bija par 5% zemāka nekā iepriekšējā periodā, savukārt 2013. gada otrajā pusgadā tā pieauga par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Uzziņa


 Ar koksnes pārstrādi un eksportu Latvijā nodarbojas ap 3000 uzņēmumu.

 Uzņēmumu skaits meža nozarē, kuru neto apgrozījums bijis divi miljoni latu un vairāk, 2010. gadā bija 120, 2011. gadā – 139, bet 2012. gadā – 152.

 2010. gadā vidējā iepirkuma cena kubikmetram priedes un egles baļķu, kas resnāki par 14 cm, bija 57 eiro, 2012. gadā – 71 eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.