Zagt mežu kļuvis grūtāk 2
Zagt mežu kļuvis arvien grūtāk. Tā secina Valsts meža dienesta (VMD) mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Tomēr pilnībā izskaust zagšanu nevar, speciālisti ilgtermiņā prognozē samazinājumu, taču ne strauji nulles virzienā. Pērn konstatēti 348 augošu koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, kopumā nelikumīgi izcirsti 20 343 kubikmetri koksnes, kas aprēķināti kā videi nodarītie zaudējumi 1 257 287 eiro apmērā.
N. Knēts uzsver, ka, runājot par nelikumīgu augošu koku paņemšanu, jāizšķir divas lietas: zādzība, kas ir koku neatļauta paņemšana no citam piederoša meža, un tā sauktā pārciršana, kas ir nelikumīga ciršana savā mežā. Kā viena, tā otra darbība ir krimināli sodāma.
“Meža dienests ne var, ne arī tam ir pienākums pilnībā mežu nosargāt un novērst visas nelikumības: tas var to tikai meža īpašniekiem palīdzēt izdarīt. Sevišķi grūti ir cīnīties pret pārciršanu savā īpašumā,” saka N. Knēts. “Bet pozitīvais ir tas, ka zagt kļuvis arvien grūtāk: pāri kontrolētām robežām zagtus kokus praktiski vairs nevar dabūt, gateri arvien vairāk baidās riskēt pieņemt nezināmas izcelsmes kokus un arī pati mežizstrāde kļuvusi dārgāka.”
Kāds kļūdās mērījumos
Ir gadījumi, kad meža sargātāji uzskata, ka notikusi nelikumīga ciršana, bet cirtējs ir pretējās domās un uzskata, ka kļūdījies kāds cits.
Kā uzskata Valsts meža dienests, krietni pārcirsties sava meža īpašumā “Lejassilzemnieki” šopavasar sanācis Valmieras uzņēmumam SIA “ARP Mežs”, turklāt tas noticis dabas parkā “Salacas ieleja” Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, pieķerta klāt arī upes aizsargjosla. Ciršana bija atļauta, taču trijos nogabalos, VMD ieskatā, koku nocirsts pārāk daudz. Rezultātā VMD konstatēja, ka 3,96 hektāros bojāta mežaudze un videi nodarīti zaudējumi par 26 327,93 eiro. Kopumā uzņēmums nocirtis 885 kokus (lielākoties priedes un egles) ar koksnes krāju 462,7 kubikmetri, no kuriem 191 kubikmetrs ir nocirsti nelikumīgi (piecas sešas autokravas). Ierosināts kriminālprocess. Viena kubikmetra priedes vai egles zāģbaļķu tirgus cena ir 40 – 90 eiro (atkarībā no diametra).
“Es jau uzņēmuma pārstāvi brīdināju, ka nedrīkst kļūdīties, jo tas tomēr ir dabas parks un sods tad būs liels. Mežizstrādē šobrīd ir liela konkurence. “ARP Mežs” šo mežu pavasarī tikai nopirka, droši vien ātri vajadzēja dabūt atpakaļ ieguldītos resursus,” stāsta mežzine Daina Šteinberga, kura piebilst, ka cirsma izstrādāta glīti, ceļi savesti kārtībā, tikai tie lieki nocirstie koki… Mežzines 28 gadu praksē tik liela pārciršanās esot pirmoreiz. Viņa atceras, ka pirms septiņiem gadiem Mellupītes krastos svešā īpašumā kāds nozāģēja bērzus, cerēdams, ka nomaļā vietā to neviens nepamanīs. Vainīgo atrada un tiesa piesprieda 15 000 latu soda naudu.
Uz ko cerēja “ARP Mežs”, D. Šteinberga atturas vērtēt. Noslēpt nodarīto neesot iespējams: ja arī mežzinis kaut kādu iemeslu dēļ nodarīto uzreiz nepamanītu, to atklātu VMD kontrole.
Savukārt SIA “ARP Mežs” pilnvarotā persona Ilze Peltmane ir pārliecināta, ka taisnība ir uzņēmuma pusē, jo VMD kļūdījies mērījumos. “Nogaidām, ko teiks policija. Mūsu mērījumos viss sakrīt. Domāju, ka šī ir strīda situācija, ko vajadzētu risināt citādi, nevis uzreiz ierosināt kriminālprocesu,” saka I. Peltmane. Uzņēmuma trīs gadu vēsturē šis esot pirmais tāds strīda gadījums. “ARP Mežs” strādā 6 – 9 cilvēki, mežizstrādei algo cilvēkus – kontraktorus ar tehniku. Neilgi pēc mūsu sarunas man piezvanīja uzņēmuma juridiskais pārstāvis, kurš, neminot savu vārdu, apgalvoja, ka aicinās Valsts meža dienestu izvērtēt mežzines D. Šteinbergas atbilstību amatam, jo viņa mežu esot mērījusi ar nepareizu metodi.
Kad nozog nemanot
Savukārt Smiltenes novada Palsmanes pagasta īpašumā “Kalnaliepkalni” mežs, kā saka, nozagts pa tīro. Kopumā 1,61 hektāra platībā bez jelkādām atļaujām nocirsti un pazuduši 382 koki 151,76 kubikmetru apjomā. Videi nodarīts zaudējums – 20 759,59 eiro. Nodarījums atklāts šopavasar, bet pati ciršana, spriežot pēc celmiem, notikusi 2011. vai 2012. gadā. Interesanti, ka mežzinis notikušo atklāja, sēžot pie galda.
“Pat uz mežu nebija jāiet. Konkrēto īpašumu viens vietējais cilvēks pārdeva otram, tāpēc taksatoram bija jāveic meža inventarizācija, un kartē ieraudzīju izcirtumu tur, kur bija jābūt mežam. Kas veica nelikumīgo ciršanu šajā nomaļajā vietā, tagad skaidro policija,” stāsta mežzinis Agris Grosbergs, kuram “Kalnaliepkalni” apgaitas teritorijā ir kopš 2012. gada. Tik lielu patvaļīgu ciršanu viņš savā 26 gadus ilgajā darba praksē vēl atklājis nebija. A. Grosberga pārraudzībā ir 15 600 hektāri meža un 420 meža īpašnieki. Visu platību regulāri izstaigāt varētu tikai tad, ja to vien darītu, bet mežzinim ir arī citi pienākumi, tāpēc izstaigāšana notiekot izlases veidā un izvērtējot riskus.
“Kādreiz ir tā, ka izej laukā no mājas, un visās malās rūc zāģu motori kā motokrosā. Kad sāc pārbaudīt, tad viss likumīgi, kamēr negadās šitāda lieta,” teic A. Grosbergs. “Agrākos laikos, kad mežsargu bija vairāk, arī apgaitas bija mazākas un kontrolēt varēja labāk. Arī ciršanas apliecinājumus līdz 2011. gadam izsniedza uz termiņu līdz vienam gadam, tagad – uz trim gadiem, līdz ar to ir vairāk vietu, kur vienlaikus var cirst.”
N. Knēts piekrīt, ka trīs gadus garais ciršanas apliecinājums nozīmē mežzinim vairāk saistošo cirsmu. Viņš apgalvo, ka ne jau VMD bijis iniciators apliecinājuma pagarināšanai: to lēmušas vairākas institūcijas pēc mežizstrādātāju spiediena, kuri jutušies apdalīti salīdzinājumā ar citās jomās strādājošajiem, kas atļaujas dabū uz trim gadiem vai var tās pagarināt.
Cērt, nepamanot viltojumu
“Ļoti bēdīgi, bet mūsu gadījums laikam šogad uzvarēs nominācijā “Gada cirvis” visā Latvijā,” skumji joko Centrālvidzemes virsmežniecības virsmežzinis Arvīds Greidiņš.
Nesen atklājies, ka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā nelikumīgi nocirsti 8,5 hektāri meža: 6431 koks (pārsvarā egle) 21 046,95 kubikmetru apjomā, dabai nodarītie zaudējumi par 99 483,89 eiro. Tā kā līdzās ir vairākas likumīgas cirsmas, notikušais pirms diviem gadiem nav piesaistījis meža uzraugu uzmanību un kļuvis zināms tikai tagad. Meža īpašniece, 74 gadus vecā valmieriete, neko nezinot. Ciršanu veica liels un pazīstams uzņēmums – SIA “Latsin”, kas tagad mainījis nosaukumu uz SIA “Billerudkorsnas Latvija”. Ciršanas apliecinājums bijis, bet tagad izrādās, ka tas ir viltots.
“Meža nozarē strādāju kopš 1976. gada un ar tik lielu zādzību saskaros otru reizi. Iesaistīto saraksts ir garš un policija tagad meklē vainīgos,” komentē A. Greidiņš.
“Kad jautāju mežizstrādes vadītājam Vjačeslavam, kura uzvārdu esmu piemirsis, vai viņam nelikās aizdomīga tik neraksturīgi liela kailcirte, turklāt apliecinājums bija atdarināts pavirši (astoņas kļūdas, pat tāda, ka Vecpiebalgas novada Kaives pagasta vietā minēts Alūksnes novada Mārkalnes pagasts, kas nemaz nav tik tuvu), vadītājs man atbildēja: es daudz neiespringu, bija uzdevums no vadības, ko es pildīju,” sūkstās mežzinis Jānis Freimanis.
“Ļoti bēdīgi. Mēs nepārbaudām ne parakstus, ne ūdenszīmes dokumentiem, katru gadu mums ir līdz pat 35 cirsmām. Arī šoreiz uzticējāmies labiem sadarbības partneriem SIA “Brēķu studenti”, no kuriem nopirkām ciršanas apliecinājumu,” atklāj SIA “Billerudkorsnas Latvija” rīkotājdirektors Varis Sīpols.
“26. maijā tikai saņēmām policijas rīkojumu nosūtīt darījuma dokumentus un tagad tiešām redzu, ka dokumenti bijuši viltoti – minēta nepareiza adrese. To, slēdzot līgumu ar “Brēķu studentiem”, patiešām nepamanīju,” man saka “Billerudkorsnas Latvija” iepirkumu daļas vadītājs Valdis Cikanovičs.
Taču izrādās, ka “Brēķu studenti” šajā ķēdītē ne tuvu nav galējie. Kā stāsta šā uzņēmuma darbinieks Edgars Kamiševs, kurš kārtojis darījumu, viņš šo ciršanas apliecinājumu nopircis pēc kādu savu darbinieku ieteikuma vēl no citiem cilvēkiem. E. Kamiševs konkrētus vārdus neminēja, jo atrodas atpūtā ārzemēs un no galvas tos neatceras.
Valsts policija šajā lietā veic izmeklēšanu un pieļauj, ka iesaistīto ķēdīte var pastiepties vēl garāka.
Uzziņa
Valsts meža dienests 2013. gadā konstatējis 1586 meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, no kuriem 576 protokoli iesniegti kriminālprocesa uzsākšanai. 1012 gadījumos noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli.
Lielākā daļa no pārkāpumiem bijuši augošu koku patvaļīgas ciršanas gadījumi – 348 administratīvie pārkāpumi jeb 34,4% no visu administratīvo pārkāpumu skaita.
Kopumā nelikumīgi izcirsti 20 343 kubikmetri koksnes, nodarot videi kaitējumu, kas aprēķināti kā mežam nodarītie zaudējumi 1 257 287,2 eiro apmērā.
