Žaka Atalī prognoze 2050.gadam: hiperklejotāji, kanibālisms, kari 4
Autors- Māris Zariņš
Grāmatā “Īsa nākotnes vēsture” viens no pasaules ietekmīgākajiem finanšu spekulantiem un Eiropas savienības arhitektiem Žaks Atalī piedāvā savu politizēto prognozi 2050. gada pasaulei.
Līdz 2035. gadam beigsies ļoti ilgā cīņa, un tieši dziļas ekoloģiskās krīzes pašā kulminācijā ASV kā vēl joprojām dominējošu impēriju tomēr pieveiks tirgu, sevišķi finanšu, un koncernu, sevišķi apdrošināšanas, varenība un vispārēja globalizācija. Gan finansiāli, gan politiski iztukšotās ASV, kā jau pilnībā visas iepriekš pastāvējušās impērijas, vairs nevaldīs pasauli. Tās gan paliks kā planētas vadošā valsts, un tās nenomainīs neviena cita impērija vai cita dominējošā nācija, tomēr pasaule vienalga kļūšot policentriska, un to pārvaldīs vairāki desmiti reģionālo valstību.
Visnopietnākais būšot demogrāfiskais trieciens. Ja nenotiks kāda neprognozējama globāla dabas katastrofa, tad līdz 2050. gadam planētu apdzīvos 9,5 miljardi cilvēku. Bagātākajās valstīs vidējais dzīves ilgums jau būs pietuvojies gadsimtam, dzimstības līmenis vēl saglabāsies atražošanas sliekšņa līmenī. Rezultātā cilvēce sāks novecot. Par 360 miljoniem palielināsies Ķīnas, par 600 miljoniem – Indijas, par 100 miljoniem – Nigērijas un Bangladešas, par 80 miljoniem – ASV, par 10 miljoniem – Vācijas, par 9 – Francijas un, iespējams, par 30 miljoniem Krievijas iedzīvotāju skaits.
Divas trešdaļas planētas iedzīvotāju dzīvošot pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits divkāršosies, un tieši tāpat vajadzētu divkāršoties patērējamās enerģijas un lauksaimnieciskās produkcijas apjomam. Darba spējīgā vecuma cilvēku skaits arī divkāršošoties, vairāk par divām trešdaļām šajos gados dzimušo bērnu dzīvos planētas 20 nabadzīgākajās valstīs.
Ap to pašu 2050. gadu savā iedabā neierobežotais tirgus būšot pilnībā uzvarējis demokrātiju, ko institucionāli ierobežo kāda teritorija. Valstis kļūs vājākas. Jaunās nanotehnoloģijas samazinās enerģijas patēriņu un pārveidos vēl palikušās pēdējās kolektīvās sfēras – veselības aprūpi, izglītību, drošību un suverenitāti. Parādīsies jauni pamata patēriņa objekti – “uzraugi”, kas ļaus visu nomērīt un kontrolēt atbilstoši normām, proti, ikviens kļūs pats sev ārsts, pasniedzējs, kontrolieris un tamlīdzīgi. Ekonomika kļūs aizvien ekonomiskāka tieši enerģijas un ūdens patēriņa ziņā. Pašuzraudzība jeb pašnovērošana pārvērtīsies augstākajā brīvības formā, un par tās galējo robežu kļūs bailes neatbilst normām.
Par obligātu būs kļuvis absolūts caurspīdīgums: ikviens, kurš gribēs noslēpt informāciju par savu īpašumu, tikumiem, veselības stāvokli vai izglītības līmeni jau a priori skaitīsies aizdomīgs. Savukārt dzīves ilguma palielināšanās piešķirs varu vecākiem cilvēkiem, kuri to labprāt arī uzņemsies. Valstis piekāpsies uzņēmumiem un pilsētām.
Hiperklejotāji (angļu val. – hypernomades) pārvaldīs atklātu impēriju bez augsnes, bez īpaša centra – hiperimpēriju. Neviens vairs nebūs lojāls ne pret vienu, izņemot pats pret sevi. Uzņēmumiem vairs nebūs nekādas nacionālās piederības, trūcīgie izveidos paši savu tirgu, likumus aizstās līgumi, likumdošanu – arbitrāža, policiju – algotņi. Iedibināsies jaunas atšķirības: kamēr nometnieki izklaidēsies izpriecās un sporta pasākumos, milzīgas trūcīgo klejotāju masas – infraklejotāji – šķērsos robežas izdzīvošanas līdzekļu meklējumos.
Par pasaules regulētājiem kļuvušie apdrošināšanas uzņēmumi fiksēs normas, kurām būs spiestas pakļauties valstis, uzņēmumi un atsevišķas struktūras. Laiku, pat vispersoniskāko, galvenokārt aizņems preču patērēšana. Vienā un tajā pašā dienā ikviens varēs pats sevi salabot, pats no sevis izgatavot protēzes un, visbeidzot, klonēties. Cilvēks pārvērtīsies artefaktā, kas patērē citus artefaktus, jeb savdabīgā kanibālā, kas apēd kanibāliskus priekšmetus.
Tieši amerikāņu impērijas izzušanas priekšvakarā klimats uz planētas kļūs teju vai neizturams, iedzīvotāji cīnīsies par teritorijām. Sāksies permanenti kari, jo nācijas, pirāti, algotņi, mafijas, reliģiskas kustības gūs piekļuvi jaunam ierocim un novērošanas, iebiedēšanas un atriebes instrumentiem, kā arī varēs izmantot visas elektronikas, ģenētikas, nanotehnoloģiju iespējas. Vēl vairāk – hiperimpērijas augšupeja ikvienu novedīs līdz tam, ka viņš kļūs par visu ienaidnieku jeb sāncensi. Cīņa ritēs par naftu, par ūdeni, par to, lai saglabātu teritoriju un par to, lai to varētu pamest, lai iedibinātu vienotu ticību un lai varētu gāzt jebkuru citu, lai, nolūkā saglabāt Rietumu vērtības, visu citu sagrautu.
Varu iegūs armijā un policijā balstītas militārās diktatūras. Izcelsies vispostošākais no visiem kariem – hiperkonflikts.
Ap 2060. gadu vai pat agrāk – ja vien jau nebūs sevi iznīcinājusi zem bumbu krusas – cilvēce vairs nespēs samierināties ne ar amerikāņu impēriju, ne hiperimpēriju, ne hiperkonfliktu. Jauni altruistiskie un universālie spēki, kuri darbojas jau šodien, iegūs varu pasaules mērogā, kas izpaudīsies kā nepieciešamības impērija, proti – ekoloģiskās, ētiskās, ekonomiskās, kultūras un politiskās nepieciešamības aspektā. Šīs sacelšanās rezultātā izveidosies hiperdemokrātija…
