Zaļā attīstība atmaksājas 0
Pasaulei nepieciešama pāreja uz zaļo domāšanu. Tas ir ļoti nozīmīgi mūsu bērnu un mazbērnu labklājībai un labsajūtai. 2030. gadā pasaulē būs par 3 miljardiem vidējās klases patērētāju vairāk nekā šodien un tas radīs milzīgu ietekmi uz planētas resursiem un izraisīs nopietnu spriedzi attiecībā uz klimatu un vidi.
Pārvarēt skepsi
Mums nepieciešama jauna un gudra attīstības stratēģija, ar kā palīdzību tiktu radītas darba vietas, tādējādi veidojot komerciālus risinājumus planētas resursu problēmām. Gudru attīstību mēs varam izveidot tikai tad, ja visi apvienojamies – valdības, pilsētas, pašvaldības un patērētāji.
Šobrīd atlicis nedaudz laika līdz konferencei par ilgtspējīgu attīstību “Rio+20”, kas norisināsies Riodežaneiro – 20 gadus pēc 1992. gadā šajā pašā pilsētā notikušā Vides samita, kurā vides jautājumi ieņēma nozīmīgu vietu sarunu plānā. Darbakārtībā paredzēti daudzi jautājumi, ko valstu līderiem pārrunāt, tiekoties Brazīlijā. Dānijas un ES ambīcijas nav mazinājušās. Ir ļoti nozīmīgi Riodežaneiro panākt vienošanos un konkrētus rezultātus. Tomēr pārrunas norisinās pārāk lēni. Mēs saskatām liela mēroga skepsi attiecībā uz zaļās ekonomikas koncepciju no vairāku nozīmīgu valstu puses.
Kamēr perspektīvas panākt spēcīgu, globālu politisku vienošanos ir neprognozējamas, ir ļoti pozitīvi redzēt, cik spēcīgu lomu ieguvusi jeb, precīzāk izsakoties, ieņēmusi civilā sabiedrība, jo īpaši pašvaldības un privātā sektora uzņēmumi. Viņi palīdz uzturēt spiedienu uz pasaules līderiem. Pat vēl nozīmīgāk – pašvaldības un uzņēmējsabiedrības ir ceļā uz vadošās pozīcijas ieņemšanu un iespējams, ka tās kļūs par patiesajiem līderiem pārejas procesā uz zaļo attīstību.
Ambiciozā Kopenhāgena
Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena palīdz rādīt ceļu. Kopenhāgena ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz 2025. gadam kļūt par pasaulē pirmo CO2 neitrālo galvaspilsētu. Šis ir ļoti ambiciozs plāns, un tas prasa pastāvīgus ilgtermiņa ieguldījumus. Taču tas ir iespējams, un mēs jau esam startējuši. 2011. gadā Kopenhāgena CO2 emisiju bija samazinājusi par 21% salīdzinājumā ar 2005. gada datiem.
Maija vidū Kopenhāgenas pilsētas pašvaldība prezentēja plānu, kā tā kļūs par CO2 neitrālu pilsētu.
Plānā mēs piedāvājam risinājumus, kas tiks realizēti ciešā partnerībā starp sabiedriskā un privātā sektora pārstāvjiem. Tiks uzstādītas vēja turbīnas un veiktas investīcijas saules paneļu uzstādīšanā, savukārt elektrostaciju darbība tiks pārveidota no fosilajiem resursiem uz biomasas izmantošanu.
Nākotnē kopenhāgenieši vēl intensīvāk izmantos velotransportu un mēs investēsim hibrīdautobusu iegādē sabiedriskā transporta vajadzībām. Kopenhāgenas esošās ēkas tiks energoefektīvi renovētas, un arī jaunās ēkas būs energoefektīvas. Kopenhāgeniešu ieguvums būs daudzējādā ziņā paaugstināta izaugsme un dzīves kvalitāte. Tīrāks gaiss, mazāk trokšņu un zaļāka pilsēta nodrošinās kopenhāgeniešiem labāku ikdienas dzīves kvalitāti un radīs vairāk darba vietu.
Labā ziņa ir tā, ka investīcijas sniegs atdevi. Ieguvums būs mērāms ne tikai labāka klimata, vides un uzlabotas Kopenhāgenas iedzīvotāju veselības izteiksmē, bet arī skaidrā naudā. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse investīciju, kas tiks ieguldītas, lai uzlabotu skolu, kultūras centru, dzīvojamo ēku un biroja ēku energoefektivitāti, līdz 2025. gadam tiks atpelnītas ar samazinātām ekspluatācijas izmaksām. Kopenhāgenieši var rēķināties ar ikmēneša ietaupījumiem attiecībā uz elektrības un siltumapgādes rēķiniem, kas ekvivalenti 50 – 75 USD. Ekonomiskās krīzes laikā būtu nepieciešams pieminēt, ka investīcijas radīs darba vietas un ka jaunie risinājumi ieliks pamatus spēcīgam zaļajam sektoram.
Neturēs sveci zem pūra
Pirms dažiem gadiem visi runāja par pieredzes apmaiņu. Un jāpiekrīt, ka pilsētām visā pasaulē iespējams un vajag mācīties citai no citas. Taču mums jābūt ambiciozākiem par šo uzstādījumu; mums jāziņo par aktuālajiem risinājumiem no pilsētas pilsētai. Nav nepieciešamības katrā pilsētā izgudrot riteni no jauna.
Kopenhāgena ir guvusi zināšanas un idejas no daudzām citām galvaspilsētām, t. sk. Londonas, Hamburgas un Amsterdamas. Mēs nekoncentrējamies uz tehnoloģijām – caurulēm, sūkņiem, vadiem, programmatūrām u. tml., bet gan uz politisko redzējumu, tehnoloģiju organizāciju un zināšanām.
Tāpat kā Kopenhāgena ir smēlusies iedvesmu no citu lielpilsētu iniciatīvām, tāpat vēlamies nodot tālāk risinājumus, ko attīstām un pārbaudām Kopenhāgenā, lai tie sniegtu labumu daudzām citām pilsētām pasaulē, kas meklē risinājumus energopatēriņa un CO2 samazināšanai, kā arī vides situācijas uzlabošanai.
Ir zināms fakts, ka pasaules lielās pilsētas veido 80% no pasaules kopējām CO2 emisijām.
Rezumējot iepriekš minēto, pāreja uz zaļo ekonomiku būs veiksmīga tikai tad, ja tā būs komerciāli ilgtspējīga. Zaļajai attīstībai ir jāatmaksājas. Tā ir pamata ideja, kas stāv aiz Kopenhāgenas ambiciozā projekta. Mēs ticam, ka arī globālā mērogā industriālajai pārejai uz zaļo ekonomiku ir potenciāls radīt dzinuli un atspērienu jaunai izaugsmei.
Iesaistīt pasauli
Saskaroties ar šo izaicinājumu, Dānijas valdība sadarbībā ar Meksikas un Korejas Republikas valdībām panākusi apjomīgu starptautisku iniciatīvu ar nosaukumu “Globālais zaļās izaugsmes forums” (“Global Green Growth Forum” jeb “3GF”). Foruma mērķis ir veicināt un paātrināt globālo pāreju uz zaļo ekonomiku – nākamo industriālo revolūciju – veidojot tiltu pār plaisām starp politiku, lielpilsētām, uzņēmējdarbību un tehnoloģiju.
“3GF” piedāvā unikālu veidu, kā iedrošināt radošo sabiedriski privāto uz risinājumu orientēto domāšanu un darbību tādās zaļās attīstības atslēgas jomās kā enerģētika, ūdens, finanses, tirdzniecība, biomasa, pilsētas un zaļais sabiedriskais iepirkums.
Tā kā sabiedrisko un privāto sektoru partnerība krustojas to dažādajās zaļās attīstības interesēs, ir steidzama nepieciešamība pēc jaunām sadarbības iespējām un veidiem. Potenciālais ieguvums ir milzīgs. Ja atrodam īstās pogas, uz kurām spiest, lai savestu kopā uzņēmējus un valdības un identificētu ne tikai barjeras, bet arī risinājumus, atjaunots zaļās pārejas impulss varētu sniegt rezultātu.
Mums ir kopīg a atbildība spēt nodrošināt globālu zaļo attīstību. Politiskie līderi, pašvaldības un uzņēmējsabiedrības dalās uzdevumā radīt jauno un gudro attīstības stratēģiju, kas nodrošinās, ka darba vietas un attīstība var iet roku rokā ar zaļo attīstību.
