Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. janvāris, 2016
Drukāt

Kā vērtējat Brīvprātīgā darba likumu? (2)

Foto: Riga2014.orgFoto: Riga2014.org

Ar šo gadu jauniešu iesaistīšanos brīvprātīgo darbā regulē atsevišķs Brīvprātīgā darba likums. Tas ticis kritizēts par jauniešus diskriminējošām normām, kā arī par birokrātijas vairošanu. Kā jauno likumu vērtē šajā nozarē strādājošie?

 

Eleonora Ivanova, Rēzeknes pilsētas Jaunatnes lietu speciāliste: “Jaunais likums nosaka gan jauniešu, gan organizāciju, gan vecāku tiesības un pienākumus, līdz ar to tas palīdzēs veiksmīgāk organizēt brīvprātīgā darba procesu. Pateicoties likumam, vecāki būs informēti, ar ko brīvajā laikā nodarbojas viņu atvase. Arī organizācijām būs ieguvums, proti, tās būs tiesīgas pieprasīt jauniešiem izziņu no Sodu reģistra, izziņu par veselības stāvokli un iegūto izglītību. Mēs arī līdz šim strādājām, balstoties uz tiesību normām un minētajiem principiem. Priecājamies, ka brīvprātīgo kustība gūst aizvien lielāku popularitāti.”

 

Inese Šubēvica, Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) izpilddirektore: “Pagājušajā gadā LJP datubāzē bija reģistrējušies apmēram 250 jaunieši, ieguldot brīvprātīgo darbu 2700 stundu apjomā, kas kopā ar pieaugušo ieguldījumu – 960 stundas – veido 457 dienas. Prieks, ka, pieņemot likumu, Saeimas deputāti ir devuši zaļo gaismu brīvprātīgā darba atzīšanai no valsts puses. Diemžēl likuma būtība ir pielīdzināta terminam “darbs”, nevis “brīvprātība”, un virkne likuma pantu ir papildu administratīvais slogs organizācijām, īpaši tām, kas strādā ar nepilngadīgajiem. Ir arī neskaidri jautājumi, piemēram: kura būs uzraugošā institūcija likuma normu ievērošanā un kā tiks piemēroti sodi par Brīvprātīgā darba likuma neievērošanu? Likums noteikti palīdzēs organizācijām, ja vien tiks kliedētas neskaidrības.”

 

Valērija Olekša, jauniešu centra “Bāze” vadītāja: “Pie mums Gulbenē jau sen ir izveidota sava brīvprātīgā darba sistēma: vēlme – vienošanās – regulāras tikšanās – stundu uzskaite – apliecinājums. Līdz ar to likums vairāk palīdzēs organizācijām, kas tikai tagad sāk ieviest šos likumā noteiktos principus. Pozitīvi, ka visā Latvijā tagad būs vienota sistēma.”

 

Kristīne Pazare, bērnu un jauniešu centra “Altona” pārstāve: “Atbalstām, ka tiek reglamentētas brīvprātīgā darba norises un uz jebkurām brīvprātīgā darba veicēja un devēja attiecībām nu var raudzīties caur likuma prizmu. Paredzam, ka brīvprātīgā darba attiecības būs vieglāk strukturēt un sakārtot. Pērn centrā darbojās divdesmit viens brīvprātīgais. Cenšamies jauno paaudzi uzrunāt personīgi.”

 

Lāsma Cimermane, biedrības “Tuvu” valdes priekšsēdētāja: “Domājams, ka izmaiņas likumos pozitīvi ietekmēs brīvprātīgo darbu, proti, radīs pamatīgāku struktūru darba organizētāju plānošanā. Mūsu biedrībā ik gadu palielinās gan darba apjoms, gan brīvprātīgo skaits. Prieks, ka īpaši jaunieši gatavi veltīt savu laiku, lai uzlabotu sociāli neaizsargāto cilvēku dzīves kvalitāti.”

 

Lelde Zena, “homo ecos:” brīvprātīgo koordinatore: “No vienas puses, darbs ar brīvprātīgajiem kļūs sakārtotāks un pārredzamāks, taču tajā pašā laikā palielināsies administratīvais slogs. Domāju, ka “homo ecos:” tas ietekmēs mazāk, jo mūsu brīvprātīgie lielākoties ir studenti. Pašlaik organizācijā darbojas aptuveni 200 jaunieši, taču kodolu veido divdesmit trīsdesmit jauniešu.”

 

UZZIŅA

Ko nosaka Brīvprātīgā darba likums

* Brīvprātīgais darbs definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā.

* Brīvprātīgo darbu drīkst veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu. Personām vecumā no 13 līdz 16 gadiem nepieciešama likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišana.

* Vienlaikus spēkā stājušies grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz gadījumus, kad darba organizētājam ir tiesības kompensēt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos izdevumus, neieturot no tiem iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Padaloties pieredzē par šo pašu jomu ārzemēs, varu vien pateikt, ka nekāds “jauniešu”
    darbs tur vien nav paredzēts. piedalās visi kas vien grib un var. Aomaksā tā “darba devējs” –
    visus ikdienas transpora izdevumus – nokļūšanu lun atceļu, kā arī pusdienas obligāti vēl arī.
    Un bez jebkādas uzskaites un birokrātijas tas viss. Vai likums tāds tur pieņemts atsevišķi vēl arī – nezinu.
    ja jau zina, kas un kā darāms pašiem – tātad laikam jau tāds arī ir….

  2. vai šamējiem par paiku no savas kabatas jāmaksā ?

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+