Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. augusts, 2013
Drukāt

Zalāns: Latvijas politikā valda “neobrežņevisms” – sastingums

LETALETA

Latvijas politikā ir iestājies “neobrežņevisms” – sastingums, jo valdošajām partijām nav ne jauna piedāvājuma vēlētājiem, ne jaunu, spilgtu līderu, intervijā apgalvo bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Ar to, pēc viņa domām, ir izskaidrojama valdošo partiju vēlme pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām sadarboties ar reģionālajām partijām.

 

Zalāns patlaban ir “Lauku izaugsmes grupas” vecākais konsultants, kas nodarbojas ar dažādiem investīciju projektiem. Zalāns arī ir ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomē, sniedz padomus Kuldīgas domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai un darbojas konservatīvo ideju institūtā “Populares Latvija”, kas cenšas vairot Latvijas iedzīvotāju izpratni par modernā konservatīvisma ideoloģiju.

Zalāns arī norāda, ka sabiedrībā psiholoģiski ir izveidojusies īpatnēja situācija – daļa sabiedrības nav apmierināta ar to, ko dara valdība, ar savas dzīves pieticīgajiem apstākļiem, bet premjers Valdis Dombrovskis (V) viņiem patīk. “Man personīgi nekas nav pret Dombrovski, bet ir dīvaini, ka cilvēku apziņā politiskie līderi netiek saistīti ar konkrētiem darbiem, kuri neapmierina sabiedrību. Sak, cara tētiņš jau ir labs, slikti ir visi pārējie – ierēdņi, vide. Tas īstenībā ir politiskais absurds,” saka Zalāns.

Pēc Zalāna domām, reģionālās partijas pirms pašvaldību vēlēšanām tika dibinātas lokālās politiskās bezizejas dēļ, jo pašvaldībās, kurās dzīvo vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, vēlēšanām var pieteikt partiju vai to apvienību iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus. Taču nacionālā līmenī nav nevienas partijas, kura izrādītu kaut cik nopietnu interesi par reģioniem, varbūt vienīgi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

“Ja tu neesi nevienā partijā, kas ir ZZS sastāvā, bet vēlies kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tev īsti nav variantu,” uzskata Zalāns. Reģionālās partijas tika dibinātas tur, kur cilvēki nebija izvēlējušies (un diezgan pamatoti) sadarbību ar nacionāla līmeņa partijām. Valdošās partijas ir aizņemtas ar eiro ieviešanu, ar “veiksmes stāstu”, bet reālās problēmas, ar kurām ikdienā sastopas iedzīvotāji, ir jārisina pašvaldībām. Tāpēc vēlētāji vairāk uzticas vietējo partiju solījumiem, kas bāzējas uz pašvaldības budžeta iespējām, uzskata Zalāns.

Īsti svaiga piedāvājuma uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, pēc Zalāna domām, nav arī jaundibināmajām partijām. “Skatos televīzijā Einara Repšes biedrības “Latvijas attīstībai” reklāmas. Ir vairāk nekā dīvaini, ka Repše, kurš ir bijis gan premjers, gan finanšu ministrs, kurš pats lielā mērā ir radījis sistēmu, kurā dzīvojam, tagad nāk un stāsta, kā vajag reformēt nodokļu sistēmu un mazināt birokrātiju. Gribu pajautāt Repšem: kāpēc tu to neizdarīji, kad pats darbojies valdībā? Ja nodokļu nereformēšanu vēl var aizbildināt ar ekonomisko krīzi, tad birokrātijas nesamazināšanu nevar attaisnot ne ar ko. Kas premjeram Repšem traucēja pagriezt valdību ar seju pret uzņēmējiem? Tie paši cilvēki, kas finansē Repšes biedrību, sponsorēja arī “Vienotību”,” norāda Zalāns.

Tomēr daļa vēlētāju to jau ir aizmirsusi, un nākamajās Saeimas vēlēšanās Repšes veidojums, iespējams, kādus 10% balsu varētu saņemt. Bet kopumā topošajai Repšes partijai nav “vilkmes”, viņu reklamētā programma, pēc Zalāna domām, “ir veca dziesma daļēji ar veciem un daļēji jauniem līderiem”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+