Valsts apmaksātus medikamentus osteoporozes ārstēšanai saņem tikai sievietes 1
Ja vien kaulu trauslumu nav izraisījusi kāda cita slimība vai medikamentu lietošana, obligāti nepieciešami arī kaulu lūzumi. Savādi gan – vispirms vajag kaut ko lauzt, lai tiktu pie medikamentiem, kas stiprina kaulus un pasargā no lūzumiem. Turklāt vīriešiem, kam ir osteoporoze, valsts apmaksātie medikamenti tās ārstēšanai nepienākas vispār. Vīrieši ar kompensāciju var saņemt tikai vitamīna D aktīvo formu – vitamīnu D3.
Pirmais solis – osteodensitometrija
Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kurai raksturīga kaulu minerālā blīvuma samazināšanās. Visbiežāk tā piemeklē sievietes pēc 50, bet vīriešus – pēc 70 gadu vecuma. Lai kauli nekļūtu trausli un viegli lūstoši, gadiem ilgi jālieto samērā dārgi recepšu medikamenti, kurus valsts šobrīd kompensē tikai 50% apjomā.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta radioloģe Ilze Priedīte skaidro, ka vienīgi osteodensitometrija (DEXA) ir pamats osteoporozes diagnozes noteikšanai. Tās laikā var atklāt arī osteopēniju – slimības priekšvēstnesi, kad, veselīgi ēdot un kustoties, kā arī papildus lietojot ārsta ieteiktos kalcija un D vitamīna preparātus, cilvēks var izvairīties no saslimšanas. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu par osteodensitometrijas veikšanu jāmaksā tikai pacienta līdzmaksājums – 2 lati. Par pilnu maksu izmeklējuma cena ir Ls 8 – 20.
Osteodensitometrijā pacientam izmeklē muguras jostas daļas skriemeļus un abu gūžas kaulu kakliņus. Izmeklējuma laikā pāri ķermenim virzās skeneris, kas fiksē kaulu stāvokli, bet īpaša datorprogramma aprēķina kaulu minerālo blīvumu.
Ja kādā no ķermeņa daļām atrodas metālisks svešķermenis, piemēram, gūžas locītavas endoprotēze, izmeklē tikai veselo gūžas locītavu. Neilgi pirms osteodensitometrijas nedrīkst veikt arī kuņģa un zarnu izmeklējumus ar kontrastvielu, jo tad kaulu blīvuma mērījumi var būt neprecīzi.
Atkārtotu osteodensitometriju svarīgi veikt tajā medicīnas iestādē, kur izdarīts pirmais izmeklējums, pretējā gadījumā ārstam nebūs iespējams salīdzināt kaulu blīvuma izmaiņas pirms un pēc terapijas uzsākšanas. Parasti osteoporozes pacientiem tā nepieciešama pēc viena diviem, bet cilvēkiem ar osteopēniju – pēc diviem trim gadiem.
Trauslie mugurkaula skriemeļi
Ja osteodensitometrijas rezultāti liecina, ka pacientam ir osteoporoze, ģimenes ārsts valsts kompensējamos medikamentus ar 50% atlaidi drīkst izrakstīt tikai tad, ja bijuši arī kaulu lūzumi. Slimojot ar osteoporozi, visbiežāk lūst mugurkaula skriemeļi, gūžas kaula kakliņš un plaukstas pamatne, bet trausluma dēļ bez īpašas traumas var lūzt jebkurš cits kauls.
Traumatologs ortopēds Viktors Vestermanis stāsta, ka pēc 70 gadu vecuma ap 20% jeb katram piektajam vīrietim un sievietei ir skriemeļu kompresijas jeb saspieduma lūzumi. Cilvēka augums kļūst īsāks, mugurkauls deformējas un izliecas.
“Skriemeļu lūzumi maina cilvēka stāju, saspiestā krūšu kurvja dēļ samazinās elpošanas funkcijas. Pierādīts, ka šo lūzumu dēļ vīrieša dzīves ilgums sarūk par sešiem, bet sievietes – par diviem gadiem,” uzsver traumatologs ortopēds.
Skriemeļu kompresijas lūzumi reti izraisa paralīzi vai citus smagus neiroloģiskus traucējumus, turklāt ap 90% pacientu dažu mēnešu laikā tie “atsāpinās” paši no sevis, tādēļ daudzi bieži vien pat nenojauš, ka bijis mugurkaula skriemeļa lūzums. Tomēr arī nelielu kompresijas lūzumu atklāt ir svarīgi, lai laikus uzsāktu ārstēšanos un novērstu smagus skriemeļu vai gūžas kaula kakliņa lūzumus, kas cilvēku var padarīt par invalīdu.
JAUNUMS
* Osteoporozes pacientiem ar izteiktu sāpju sindromu pēc skriemeļu kompresijas lūzuma P. Stradiņa KUS Neiroķirurģijas klīnikā iespējams veikt valsts apmaksātu vertebroplastiju jeb skriemeļa nostiprināšanu, kuras laikā pacienta skriemelī tiek iedurta adata un ievadīts tā saucamais kaulu cements. Operāciju var veikt ne agrāk par 6 – 8 nedēļām pēc lūzuma, taču ne vēlāk kā gadu pēc tā.
* Nākamgad dažiem gados jauniem osteoporozes pacientiem, piemēram, ar agrīnu menopauzi, skriemeļus plānots nostiprināt ar tā saucamo osteokonduktīvo kaulu cementu, kas uzsūcoties veicina kaulaudu veidošanos.
VIEDOKLIS
Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas pārstāve Aina Bajaruna: “Kādreiz valsts osteoporozes pacientiem kompensēja 75%, bet tagad tikai 50% no medikamentu cenas, tādēļ, kā liecina statistikas dati, tās lieto tikai 8% no visiem osteoporozes pacientiem. Taču zāles jālieto regulāri un ilgstoši, vismaz piecus gadus.
Par zālēm pašiem pacientiem nākas piemaksāt ļoti daudz. Piemēram, man par zālēm jāmaksā 32 lati, no kuriem valsts kompensē pusi. Pacientam pašam jāpiemaksā arī aptiekas uzcenojums, tādēļ atkarībā no aptiekas par zālēm maksāju nevis 16, bet 20 vai pat 24 latus. Esam jau vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu atjaunot kompensācija apjomu, kā arī lai pensionāriem, sākot no 70 gadiem, valsts tās apmaksātu pilnībā.
Nesen kāda sieviete ap 55 gadiem man zvanīja un stāstīja, ka viņai atklāta osteoporoze un pirms dažiem gadiem viņa lauzusi kājas mazo pirkstiņu. Par laimi, tas bija fiksēts viņas medicīniskajā kartē, tādēļ viņa var saņemt valsts kompensējamos medikamentus.
Pats bēdīgākais, ja lūst gūžas kaula kakliņš. Tad nepieciešama ārkārtas operācija un cilvēks var palikt uz gultas. Tas taču valstij izmaksā daudz dārgāk nekā apmaksāt osteoporozes slimniekiem medikamentus, lai nekas tāds nenotiktu!”
Uzziņa
Kam jāveic osteodensitometrija:
l sievietēm pēc 65, bet vīriešiem – pēc 70 gadu vecuma;
l sievietēm menopauzē un pirms 65 gadu vecuma, kurām ir lūzumu riska faktori, piemēram, smalka ķermeņa uzbūve;
l pieaugušajiem, kuriem ir bijis kaula lūzums minimālas traumas gadījumā;
l cilvēkiem, kas slimo ar reimatoīdo artrītu, nieru un aknu mazspēju, vairogdziedzera vai citām slimībām, kas saistās ar samazinātu kaulu masu vai kaulaudu zudumu;
l lietojot medikamentus (glikokortikoīdi), kas samazina kaulu masu;
l pirms specifiskas osteoporozes terapijas uzsākšanas, lai izvērtētu terapijas efektu.
