Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2013
Drukāt

Zāles pļāvējs. Kādu izvēlēties?

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Pavasara saulīte liek sazaļot pļavām, dārziem un piemājas mauriņiem. Taču pēc pirmā plaukuma prieka saimnieciski ļaudis sāk domāt par zālienu kopšanu. Šajā darbā galvenais rīks ir zāles pļāvējs.

 

Piemērotākais modelis

Mūsdienu tehnikas laikmetā pieejama neiedomājami liela zāles pļaušanas ierīču dažādība – sākot ar dažus milimetrus atauguša mauriņa pedantiskai kopšanai domātiem mehānismiem un beidzot ar maziem, bet ražīgiem traktoriņiem. Arī tehnoloģiskais līmenis var būt ļoti atšķirīgs. To pašu greznas savrupmājas priekšā iekopto zāles paklājiņu var eleganti pielīdzināt ar primitīvas konstrukcijas rotējoša cilindra mehānismu vai arī šo pienākumu uzticēt robotiņam, kurš barojas no saules baterijām. Pašā lepnākajā variantā, kad no zāles pļaušanas var gūt pat zināmu baudījumu, noder pašgājējas ierīces jeb mazi traktoriņi.

Dārza tehnikas speciālisti norāda, ka ļoti svarīgi pirms kāda konkrēta zāles kopšanas mehānisma iegādes precīzi formulēt, kādu uzdevumu veikšanai šī ierīce būs vajadzīga.

Var pat teikt, ka piemājas saimniecību apstākļi ir ļoti individuāli un tas, kas der vienam kaimiņam, citam var izrādīties nepiemērots. Jāņem vērā gan zālienu platība, gan reljefs un konfigurācija, gan daudzi citi aspekti. Mazākam mauriņam der vienkāršāks un mazjaudīgāks aparāts, plašākam jau nepieciešama nopietnāka tehnika ar kvalitatīvāk nostrādātām detaļām, kas var izturēt lielākas slodzes.

Svarīgi šo specifisko tehniku iegādāties specializētajos veikalos, kur zinoši pārdevēji sniedz izsmeļošas konsultācijas gan par konkrētajiem mērķiem piemērotāko modeli, gan par ekspluatācijas un apkopju niansēm. Jāpievērš arī uzmanība garantijas saistībām un servisam, kur veikt apkopes vai remontus. Speciālisti uzsver, ka tas ir būtisks priekšnoteikums ilgstošai un uzticamai tehnikas kalpošanai. Kārtīga apkope vismaz reizi gadā sezonas beigās ir obligāti nepieciešama.

 

Ar elektrisko vai benzīna motoru

Nelielu, gludu teritoriju apkopšanai piemērotākie ir tradicionālie stumjamie zāles pļāvēji, bet lielāku platību apstrādāšana krietni labāk un ātrāk veicas ar pašgājējām pļaujmašīnām, minitraktoriem vai tā dēvētajiem raideriem.

Viens no parasto stumjamo piemājas pļāvēju iedalījumiem varētu būt pēc to dzinēju veida, proti, ar elektrisko vai ar benzīna motoru. Elektrisko pļaujmašīnu plusi ir klusa darbība, kā arī vienkārša, lēta apkope un ekspluatācija, – ja neskaita pašu elementārāko apkopšanu, tām vienīgais nopietnais darbs ir naža asināšana. Būtiskākie mīnusi ir saistīti ar elektrības kabeli, kurš, pirmkārt, ierobežo pļāvēja darbības attālumu, otrkārt, rada manevrēšanas grūtības un, treškārt, prasa papildu drošības tehnikas ievērošanu. Turklāt elektromotorus parasti nepiedāvā pašu jaudīgāko stumjamo pļaujmašīnu modeļiem, tiem nav arī riteņu piedziņas. Taču elektriskie pļāvēji ir vieglāki, tātad darbs prasa mazāku fizisko piepūli, turklāt ar tiem var strādāt lielā slīpumā, kas benzīnniekiem nav ieteicams.

Pļaujmašīnām ar benzīna motoru atkrīt visas ar elektrības kabeli saistītās problēmas, taču nāk klāt rūpes par degvielu un dzinēja apkopēm. Lētākā segmenta pļāvējiem lielāka vērība jāpievērš tādām lietām, kā roktura regulēšana un nolocīšana, kas gādā par parocīgāku darbu un ērtāku glabāšanu vai transportēšanu, un vienkāršākai pļaušanas augstuma regulēšanai, nevis motora jaudai, kas ir būtiskāka augstākas klases pļaujmašīnām.

Zāles pļāvēju korpusi var būt izgatavoti no plastmasas vai metāla. Speciālisti norāda, ka baidīties no plastmasas nevajagot, jo šie korpusi ir gana izturīgi un pat ilgmūžīgāki par šķietami pamatīgākajiem no metāla veidotajiem.

Svarīgs arī tāds faktors, kā nopļautās zāles savākšana, proti, ko ar to darīsiet? Ja priekšā nāk samērā gara zāle, labāk to savākt, jo citādi tā var sākt pūt un bojāt mauriņu.

Ir modeļi, kas nopļauto sasmalcina, un modeļi, kas to nedara. Smalcinātāji ir labāk piemēroti biežai sausa zāliena pļaušanai, kad visa masa paliek mauriņā, veidojot tādu kā dabīgo mēslojumu. Savukārt bez smalcinātāja ir vieglāk nopļaut garāku, sulīgāku zāli, kuru atšķirībā no modeļa izvada vai nu pļāvējam pa sāniem, vai aizmuguri. Praktiski visiem ir paredzēti arī zāles savācējgrozi, kas atvieglo nopļautās masas savākšanu. Ir arī universāli modeļi, kurus var pārslēgt no parastā uz smalcināšanas režīmu, kā arī izmainīt nopļautās zāles izvadīšanas virzienu. Tomēr jāpiebilst, ka šāda tipa pļāvēji katru atsevišķo funkciju parasti neveic tik labi, kā vienam konkrētam uzdevumam paredzētie.

Ērtas komforta palīgierīces ir pļaušanas augstuma izmainīšanas iespēja bez ritenīšu pārskrūvēšanas un pļaujmašīnas roktura regulēšana.

Speciālisti norāda, ka, sākot jau no aptuveni 500 kvadrātmetriem vienlaidus platības, var padomāt par pašgājējām pļaujmašīnām, kas krietni atvieglo darbu. Vienkāršākie šāda tipa modeļi ārēji neatšķiras no parastajiem stumjamajiem pļāvējiem – tiem papildus ir tikai riteņu piedziņa. Dažiem ir pārslēdzami vairāki ātrumi. Ir modeļi, kam pieejama arī tāda komforta ierīce kā elektriskais starteris. Pašgājēja funkcija ir ieteicama modeļiem ar savācējgrozu, jo piepildīts tas kļūst visai smags, un tad nākas krietni nopūlēties, lai tiktu līdz komposta tvertnei.

Augstākās klases profesionālam darbam piemērotās pļaujmašīnas ir apgādātas ar dažādām papildu funkcijām. Šajā līmenī riteņu piedziņa un centralizētā augstuma regulēšana ir visnotaļ parasta lieta. Pieejami modeļi ar vairāku ātrumu piedziņu un asmens bremžu sajūgu, kas vajadzības gadījumā apstādina asmeni, neapturot dzinēju. Tas ir parocīgi, ja jāiztukšo grozs vai jātiek pāri grants celiņam. Augstākā līmeņa pļaujmašīnas maksā aptuveni pustūkstoti latu, bet maksimāli aprīkota modeļa cena jau sasniedz robežu, kad var sākt domāt par minitraktoru vai raideri.

 

Minitraktori un roboti

Ja pļaujamā platība pārsniedz 4000 kvadrātmetru, nepieciešams minitraktors vai raideris. Krietni komfortablāks un ražīgāks ir tā sauktais raideris, kas ir tāds mazs traktoriņš ar priekšā novietotu pļāvēju. Salīdzinot ar minitraktoru, tam ir labākas manevrēšanas spējas un priekšā novietotais pļāvējs ļauj labāk sekot darba procesam. Arī raiderim var būt pļāvējs ar vai bez smalcinātāja un ar vai bez zāles savācēja. Minitraktoram pļāvējs atrodas pa vidu un tas atvieglo zāles savākšanu. Šeit gan jāpiebilst, ka gan raiderus, gan mini­traktorus var izmantot ne tikai zāles pļaušanai. Tiem ir pie­ejams arī dažāds papildu aprīkojums – piekabes, birstes, sniega lāpstas un citas ierīces.

Pēdējos gados parādījušies un pamazām popularitāti iegūst arī tā sauktie pļāvēji – roboti. Tās ir modernas ierīces, kuras darbojas pilnīgi autonomi, proti, noteiktā teritorijā regulāri pielīdzina mauriņu, bet, kad akumulatori izlādējušies, piebrauc pie bāzes punkta un uzlādējas.

Atkarībā no ražotāja šāds pļāvējs var izrādīties tikai dārga apšaubāmas lietderības rotaļlieta, bet labākajā izpildījumā – arī visai praktisks mauriņa pļāvējs. Tiesa, šāds robotiņš var strādāt tikai labi iekoptā un gludā teritorijā, toties pilnīgi patstāvīgi kaut visu vasaru. Labāko ražotāju modeļi maksā vairāk nekā tūkstoti latu, spējot apstrādāt 1500 – 3000 kvadrātmetrus. Mašīna pati izskaitļo optimālos darba maršrutus, neatstājot bez ievērības nevienu sektoru un nekur nebraukājot lieku reizi. Šādā veidā iegūst ļoti kvalitatīvus mauriņus, jo kopšana notiek regulāri. Parasti pēc robota iegādes speciālisti ierodas mājās un, vadoties pēc konkrētās platības, aparātu pieslēdz datoram un ieprogrammē tā darbības parametrus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+