Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
1. aprīlis, 2013
Drukāt

Zaļi stiprais ieceļ pavasarī

nMqHCgs2

Pavasari izbaudīt pēc pilnas programmas palīdz dabas spēks. Iesim dārzā, pļavā, mežā un lūkosim pēc tā, kas jau pastiepis deguntiņu virs zemes un kas briest zaros.

 

Speciālisti uzsver, ka organisms sev vajadzīgās vielas spēj izmantot vislabāk, ja tās nāk tieši no dabas, nav rūpnieciski pārstrādātas. Prasmīgi rīkojoties ar mums apkārt atrodamo, varam gūt papildu enerģiju, kļūt veselāki un skaistāki.

Smelieties ierosmi praktiķu ieteikumos, kā labāk izmantot dabas dāsnumu. Šīs receptes viņi paši uzskata par savu atklājumu un pēdējo gadu ieguvumu. Prieks domāt zaļāk!

 

Iesaka zaļā dzīvesveida piekritēja Ilze Lipska no Krimuldas pagasta

Kokteilis ar nātrītēm

Visgaidītākais laiks ir tad, kad dodos lasīt pienenes, gārsas, nātres, balandas un virzu. Šis ir mans labais piecinieks. Izmantoju dažādi.

Ņemu sauju jauno nātrīšu, 50 gramus ogu – saldētu zemeņu, aveņu, melleņu vai upeņu, kas nu saldētavā aizķēries. Pieleju 150 mililitrus ūdens vai piena, iegriežu vienu banānu.

Visas sastāvdaļas sablendēju. Pēc garšas pievienoju stēvijas pilienu vai jebkādu citu saldumu. 

Nātru pesto

Ja vien garšo bazilika pesto, patiks arī no nātrēm.

Vispirms sarīvēju 100 gramus jebkura cietā vai puscietā siera. Vēl vajag 200 gramus nātrīšu, 2 daiviņas ķiploka, 50 gramus lazdu riekstu, pāris ēdamkarotes olīveļļas. Visu lieku traukā, pievienoju sāli un piparus un blendēju, līdz sastāvdaļas sajaukušās.

Pasniedzu pie rīsu vai makaronu ēdieniem, ar gaļu, uz maizītēm, ar tomātiem vai izmantoju salātu mērcē.

Vislabāk gatavot mazā daudzumā un apēst uzreiz, bet pāris dienas var arī uzglabāt ledusskapī.

Enerģijas malks 
glaze

Pavasara spēku radu arī pati. Mans pēdējā laika atklājums – kviešu zelmeņa enerģijas kokteilis. To iedzerot brokastu laikā, līdz pat vakaram nejūtos nogurusi un arī galva labi strādā, pat ja diena bijusi ļoti intensīva.

Vienam kokteilim (ap 300 mililitriem) pietiek ar nelielu buntīti zelmeņa. Vēl vajadzīgs ābols un glāze ūdens. Kvieši ir saldi, šo saldumu patīkami līdzsvaro skābāks ābols. Pirmo reizi gatavojot, var likt mazāk kviešu zelmeņa un vairāk ābolu. Visas sastāvdaļas sablendēju un izkāšu caur sietu. To daru tādēļ, ka no zelmeņa nepieciešama tikai sula, turklāt zaļumu grūti sagremot.

Izaudzēt kviešu zelmeni ir vienkārši. Ņemu 3 līdz 4 centimetrus dziļu trauku, piemēram, paplāti ar padziļinājumu, piepildu ar zemi vai kūdras substrātu.

Ņemu kviešu sēklas, kas domātas diedzēšanai. Tās var iegādāties pie uzticama zemnieka, kas nodarbojas ar bioloģisko saimniecību. Graudus uzberu uz zemes traukā, apklāju ar kārtiņu zemes un piespiežu. Ik pa laikam aplaistu. Pēc nedēļas vai desmit dienām kviešu zelmenis izaug apmēram sprīdi garš, to nogriežu un sēju jaunu.

 

Iesaka zāļu sieva Kristīne Šislova no Turku pagasta

Pavasara sakņu labums

Gatavojot zemi dārza darbiem, vārpatu saknes nevis metu prom, bet nomazgāju, sažāvēju, samaļu pulverī un pa karotei šauju klāt visam, ko cepu no miltiem – maizei, pankūkām, kēksiem.

Saknes arī vāru un samaļu vai sablendēju, tad piesitu olu, pierīvēju muskatriekstu un citas garšvielas, uzkarsēju – sanāk kaut kas līdzīgs kartupeļu biezputrai. Organismam pārpārēm tiek tas, kas vajadzīgs pēc garās ziemas.

Gārsas sakņu pulvera piedeva darbojas kā profilaktiskā slota – izšrubē iekšas no nevajadzīgajiem šlakvielu uzkrājumiem, ko izveidojuši smagie ziemas ēdieni. Jūties vieglāk. Pēc kilogramiem varbūt ne, bet pēc sajūtām noteikti.

Nezāļu smēriņš

Visu, kas savvaļā un dobēs, blenderī iekšā: bērzu, alkšņu vai upeņu pumpurus, virzu, gārsu, pienenes, nātres, gaiļbiksītes, sīpollokus, kressalātus, redīsu lapiņas. Sakultajai masai pievienoju eļļu (vislabākā ir bioloģiskā rapšu vai linsēklu eļļa), pieberu saujiņu riekstu vai saulespuķu sēkliņu, piešauju sāli un piparus. Visu kārtīgi samaisu un ziežu uz maizes. Sastāvdaļas katrreiz mazliet citādas, tāpēc tāds aizdars nekad neapnīk.

Ja biezenis paliek pāri, to ielieku ledusskapī un pasniedzu galdā nākamajā ēdienreizē. Taču var nest uz pirti un ķepēt uz ķermeņa. Vai pievienot sāli un izmantot kā skrubīti.

Pieneņu laiks maltītēs

Pienenes – gan saknes, gan ziediņi ir labs līdzeklis holesterīna līmeņa stabilizēšanai. Kā zeme vaļā, jāķeksē laukā pieneņu saknes un jāgatavo pulveris. Uzēdam pa naža galam pārreiz dienā. Ja vīrs tiepjas, ka tādas šausmas neēdīs, uzbirdiniet uz maizes un gaļu virsū. Tāds vēl nav piedzimis, kurš pārlieku pētītu, kas zem tās kotletes apakšā.

Kad pļavās sākas pieneņu laiks, dzelteno ziedlapiņu piedevu lieku visās maltītēs!

 

Iesaka dabas mīļotāja Daina Krēpause no Valmieras

Spēka salāti

Tikko sāk augt tauksakne, jaunās un maigās lapiņas sagriežu un pievienoju salātiem, vismaz trešo daļu no salātu daudzuma.

Lielos daudzumos ēdu virzas salātus. Sagriežu sīki un pievienoju labi aizdarītam biezpienam. Iejaucu tik daudz virzas, ka biezpiens kļūst viegli zaļš. Vēl piegriežu maurlociņus, kas dārzā ir vieni no pirmajiem zaļumiem.

 

Iesaka savvaļas augu pētniece Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

Mazpurenītes salāti

Mazpurenīte ir viens no pirmajiem pavasara zaļumiem – sastopama mitrās vietās. Koši zaļās un spīdīgās nierveida lapiņas var ēst, tās ir lielisks C vitamīna avots. Agrāk jūrnieki to ņēmuši līdzi tālos braucienos kā garantiju pret slimošanu.

Taču baudīt drīkst tikai līdz auga ziedēšanai, jo pēc tam lapās veidojas indīgas vielas. Mazpurenīte uzzied maijā ar koši dzelteniem, starainiem ziediņiem.

Lapiņām ir diezgan spēcīga garša, tāpēc tās labāk garšos salātos kopā ar Ķīnas kāpostu, cigoriņiem un riekstiem, apelsīnu vai ābolu.

Sētložņas plācenīši

Sētložņas jauno lapiņu malas atgādina tamborētu sedziņu, tās parādās jau aprīlī. Augs tīkami smaržo pēc piparmētras, timiāna un melisas.

Sīki sakapātas lapiņas pievienoju biezpienam, mīkstam sieram vai pupiņu salātiem. Garšīgi ir plācenīši. Uz rupjās rīves sarīvēju zaļus kartupeļus un sajaucu ar sakapātām sētložņas lapiņām. Veidoju plānus plācenīšus un cepu eļļā.

Māllēpes brokastīs

Māllēpju pumpurus (arī neizplaukušus pieneņu pumpurus) kopā ar gaļīgajiem kātiņiem cepu nelielā daudzumā sakarsētas eļļas. Cepti pumpuri pēc izskata atgādina mušas, taču pēc garšas – īsta delikatese!

Bērzu pumpuru eļļa

Tā labi der savilktu muskuļu ierīvēšanai.

Karstumizturīgā bļodiņā vai tīrā konservu kārbā ieleju pusglāzi olīveļļas, pievienoju ēdamkaroti izžāvētu bērzu pumpuru vai lapu un lēni uzsildu ūdens peldē. Pusstundu ļauju ievilkties.

Mizas zolītes

Bērza mizas ieliktnīši apavos neļauj attīstīties sēnīšu slimībām. Mizu ņemu no nozāģēta bērza, izvēlos pēc iespējas gludāku, bez bojājumiem un sabiezinājumiem. Mizas plāksnes žāvēju ēnā. Kad izžuvušas, piegriežu zolītes tā, lai būtu divas kārtas, sašuju.

Apses ziede

Šo ziedi var smērēt uz sāpošām vietām, palīdz remdēt sāpes.

Izžāvētu apses mizu vai pumpurus sasmalcinu, izsijāju un pusstundu karsēju ūdens peldē kopā ar eļļu un vaska gabaliņu. Izkāšu un ieleju trauciņā. Var arī gatavot, sīki sakapājot svaigus pumpurus ar sviestu vai taukiem, tikai tad ziedei ir īsāks lietošanas laiks.

Līdzīgi var izmantot arī ceriņa un vītola pumpurus vai mizu.

Veselīgie priežu pumpuri

Priežu pumpurus der pakošļāt, ēteriskās eļļas un sveķi labi dezinficēs muti. Lai mazinātu klepu, noder sīrups no priežu pumpuriņiem.

Ēdamkaroti pumpuru apleju ar divām krūzēm vāroša ūdens un noturu pāris stundas. Nokāšu, šķidrumam pievienoju puskilogramu cukura un vāru, līdz iegūstu vidēji biezu sīrupu.

Ievas maska

Ievas mizu izžāvēju, samaļu pulverī. Tam ir spēcīga mandeļu smarža. Pulveri samaisu kopā ar olas baltumu, pienu vai jogurtu. Šādu masku klāju uz iepriekš notīrītas sejas ādas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+