Mobilā versija
+15.5°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
7. decembris, 2016
Drukāt

Zaļie 3D saudzē dabu un taupa

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

"3DBaltic.eu" valdes priekšsēdētājs Jānis Jātnieks demonstrē jaudīgo trīs dimensiju industriālo drukātāju, kura cena mērāma simtos tūkstošos eiro.

Latvijā aizvien vairāk izglītības iestāžu un ražotāju pērk trīs dimensiju (3D) drukājamās iekārtas, tā sauktos 3D printerus, vai arī izmanto 3D printēšanas uzņēmumu pakalpojumus, kas uzskatāmi par zaļajiem pakalpojumiem. Turklāt Latvijas uzņēmums SIA “Mass Portal” ir vienīgais 3D printeru ražotājs Baltijas valstīs, kas ik gadu dubulto ražoto produktu daudzumu un šajā gadā saražos 200 iekārtas. Savukārt SIA “‘Baltic3D” izplata pasaulē lielākā 3D printeru ražotāja “Stratasys” produktus. Publisko iepirkumu šajā nozarē gan vēl ir maz.

 

3D tehnoloģijas priekšrocības

“Mazāks enerģijas patēriņš, laika ietaupījums, materiāla ietaupījums, mazāks atkritumu daudzums un transporta izmaksu samazinājums,” pirms aptuveni 30 gadiem izveidotās 3D printēšanas tehnoloģijas priekšrocības nosauc SIA “Baltic3D.eu” valdes priekšsēdētājs Jānis Jātnieks. Viņa vadītajā uzņēmumā patlaban ir divdesmit 3D printeri, kas nelielā daudzumā ražo dažādus augstas, ar precizitāti līdz mikronam, kvalitātes produktus. Piemēram, zobu rindu atlējumus, sarežģītas detaļas, produktus IT nozarei, ortozes, protēzes, faktiski gandrīz jebkuru produktu. 3D produktus izmanto ražošanā, zinātnē, elektronikas nozarē, medicīnā, dizaina veidošanā un reklāmas nozarē. SIA “Baltic3D.eu” partneri ir, piemēram, “Air Dog” dronu ražotājs, IT uzņēmumi “HansaMatrix”, “Smart Engineering” un citu nozaru vadošie uzņēmumi. Protams, arī citu valstu uzņēmēji, kas novērtē darbu augsto kvalitāti, izpildes ātrumu un cenu. SIA “Baltic3D.eu” patlaban ar Norvēģijas valdības atbalstu izveidotajā Zaļā biznesa inkubatorā piedalās projektā, ar kuru iecerēts radīt jaunus 3D printēšanas materiāla jeb printēšanas diega veidus, kuru ražošanā izmanto otrreiz pārstrādātu plastmasu: HDPE (augsta blīvuma polietilēns) un PP (polipropilēns), kā arī dabiskās izcelsmes koksnes šķiedras. Svarīgi, ka printēšanas izejvielu – plastmasas granulas – materiālu, no kura soli pa solim uzbūvē vajadzīgo produktu, iegūst Olaines uzņēmumā “Nordic Plast”. Projekta laikā iecerēts izveidot materiālu ar ļoti augstu ķīmiskā sastāva tīrības pakāpi, kas nodrošinātu kvalitatīvu un drošu printēšanas procesu. Printēšana ar 3D diegu, kura sastāvā ir vismaz 95% otrreiz pārstrādātas plastmasas izejvielas, varētu samazināt ražošanas procesā radušos CO2 izmešu apjomu par vismaz 66%. “Pētījumus palīdz veikt Gentes universitāte, tāpēc ka Latvijā eksperimentālā ražošana nav attīstīta. Esam spiesti tā rīkoties, Latvijā nav vajadzīgo iekārtu,” teic J. Jātnieks.

Savukārt ikdienas vajadzībām “Baltic3D.eu” patlaban prototipu ražošanā izmanto arī kukurūzas cieti, kas, izmesta vidē, gada laikā sadalās.

 

Sasniegumi

“Baltic3D.eu” īpašnieku pārstāvis Didzis Dejus demonstrē kādai meitenei gatavoto kāju protēzes vairogu, kas šajā gadā saņēma Latvijas Dizaineru savienības balvu kategorijā “Individualizētu izstrādājumu dizains”. Ir arīdzan citi piemēri – Latvijas paralimpiskās izlases paukotājai Poļinai Rožkovai izgatavota muguras ortoze. Uzņēmuma vadītāji teic, ka visas aptuveni 20 gatavotās protēzes un ortozes lietotājiem piešķirtas bez maksas, tāpēc ka medicīna ir nozare, kur nākotnē iecerēts darboties daudz nopietnāk. Proti, notiek darbs pie programmas radīšanas, kas ļautu ārstam pašam ar 3D printeri izdrukāt vajadzīgo protēzi.

“Baltic3D.eu” saņem pasūtījumus gan no Eiropas, gan arī no Āzijas kontinenta valstīm. Pasūtījumu var saņemt elektroniski, jābūt vien trīs dimensiju rasējumam. Uzņēmumā redz, ka 3D tehnoloģiju izmantošana Latvijā iet plašumā, tomēr nepietiekami strauji. Iemesls ir nepietiekamais zināšanu līmenis, kas uzlabojams jau pamatskolā, bērniem mācot rasēšanu trīs dimensijās. “Pēc pieciem gadiem nepietiks, ka cilvēks mācēs darboties ar “Word” un “Excel” programmu. Vajadzēs zināšanas 3D rasēšanā un drukāšanā,” uzsver J. Jātnieks. Viņa secinājums – skolās arī vajadzētu būt 3D printeriem, kas drukātu skolēnu radītos produktus.

“Baltic3D.eu” vadītāju teiktajam piekrīt arī Baltijas valstīs vienīgā 3D drukātāju ražotāja SIA “Mass portal” pārstāvis Kristers Moisejs. Viņš stāsta, ka uzņēmums ik gadu divkāršo 3D printeru ražošanu. Šajā gadā ražošot 200 ierīču, četru gadu laikā kopš darbības sākšanas saražoti jau 600 3D printeri. “Vien četrus procentus no ražotā pārdodam Latvijā. Redzam, ka lielāka interese par šīm ierīcēm ir lauku rajonos, nevis Rīgā. Esam izveidojuši arī 3D printera industriālo modeli,” tā K. Moisejs. Viņš uzsver, ka Latvijas ierīces citās valstīs konkurences cīņā uzvar. Svarīgi, ka skolām piemērotie “Mass portal” 3D printeri maksā aptuveni 3000 eiro. “Baltic3D.eu” pārstāvji teic, ka iespējams nopirkt arī lētākus modeļus. Tās skolas, kas 3D printerus nopirkušas, par šo tehnoloģiju izsakās atzinīgi. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas direktore Inga Auziņa uzsver – visgrūtāk ir atrast pasniedzēju, kas bērnus un jauniešus mācīs apieties ar šīm ierīcēm. “Liepājā ir sapratne par šīs tehnoloģijas svarīgumu, bērniem šīs zināšanas ir ļoti vajadzīgas. Jāņem vērā, ka IT nozarē algas ir daudz lielākas nekā skolotājiem.”

 

 

Uzziņa

3D printēšanas tehnoloģijas

* Stereolitogrāfija (SLA) – koncentrētu ultravioletās gaismas staru raida uz plānā kārtā uzklātu šķidru plastikātu. Gaismas ietekmē mainās tā fizikālās īpašības, tas sacietē.

* Selektīvā lāzera kausēšana (SLS) – izmanto lieljaudas lāzera staru. Ar staru sakausē sīkas plastmasas, metāla, keramikas vai stikla pulvera daļiņas vēlamā trīsdimensiju formas masā.

* Termoplastikāta auklas kausēšana (FDM) – printera sprausla izkausē termoplastikāta auklu un uz gludas pamatnes uzklāj detaļu slāni pa slānim.

*  Plastikāta masas smidzināšana (Poly Jet) – līdzīgi kā tintes printeris uz platformas smidzina dažādu īpašību akrila bāzes plastikātus, kas ar ultravioletās gaismas palīdzību tiek sacietināti.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +15.5
Alūksne +15.3
Daugavpils +16.1
Saldus +15
Liepāja +14.7
Jelgava +15
Ventspils +15.2
Limbaži +16
Madona +14
Rēzekne +15
Draugiem Facebook Twitter Google+