Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. jūnijs, 2013
Drukāt

Zaļie atklājumi

Foto - www.andriskozlovskis.lvFoto - www.andriskozlovskis.lv

Jūnija smaržas tā vien dīda kājas – jādodas pļavā un mežā. Augi zaļo un plaukst, piedāvājot arī cilvēkam daļu sava veselīguma. Gan lai nobaudītu uzreiz, izmēģinot arvien jaunas savvaļas augu receptes, gan lai vāktu un žāvētu ziemai. Šomēnes – par vērtīgo, bet līdz galam nenovērtēto.

 

Iesaka farmācijas doktore Vija Eniņa

Izmantot bērza spēku

Viena no visvieglāk sagatavojamām drogām ir bērza lapas. Nogriež zariņus un nobrauka lapas, cenšoties tās nesaspiest. Žāvē caurvējā, sargājot no saules stariem.

Labums. Lapās esošajam bioloģiski aktīvo vielu kompleksam ir pretiekaisuma, urīndzenoša, sviedrējoša, antialerģiska un antiseptiska darbība. Tās satur ēteriskās eļļas, flavonoīdus, miecvielas, C un PP vitamīnu un citas vērtīgas vielas.

Lapu uzlējums veicina šķidruma izvadīšanu no organisma, arī palīdz ārstēt elpceļu un urīnceļu iekaisumu. Kā aromāta un garšas akcentu lapiņas var pievienot ikdienas zāļu tējai.

 

Lūkot pēc gaiļbiksītēm

Ierasts vākt dzeltenos ziedus, bet ļoti vērtīgas ir arī gaiļbiksīšu lapas, rudenī – sakneņi ar saknēm. Lapas noplūc vai nogriež, atstājot daļu rozetes neskartu, un žāvē labi vēdināmā telpā, sargājot no saules.

Labums. Bagātīgas ar askorbīnskābi (līdz pat 5,9 procentiem), flavonoīdiem, organiskām skābēm un minerālvielām. Noderīgas elpceļu iekaisuma, klepus, hroniska bronhīta un pneimonijas ārstēšanai. Saberztas pulverī, būs lieliska vitamīnu piedeva ēdienam un zāļu tējai. Lapu uzlējums veicina atkrēpošanu un sviedrē, ja esam saaukstējušies, noder arī, ja jāārstē podagra un reimatisms.

 

Atrast māllēpes

Māllēpes lapas vāc, kad tās pilnīgi izaugušas – nogriež ar apmēram 5 centimetrus garu lapas kātu. Jaunās lapiņas (mīkstas, ar nelielu plātni) vākt nevajag – tās žāvējot melnē. Lapas izklāj ar tūbaino pusi uz augšu, žāvēšanas laikā vairākkārt pārcilā, apgroza, citādi var sākt pelēt.

Labums. Vērtīgākais bioaktīvais komponents ir gļotvielas ar izteikti mīkstinošu iedarbību uz gļotādu. Lapās ir arī flavonoīdi, miecvielas, askorbīnskābe un citi savienojumi. Lapu uzlējumu lieto dažādas izcelsmes klepus, aizsmakuma, astmas, pneimonijas, arī gremošanas sistēmas iekaisuma ārstēšanai, vielmaiņas veicināšanai. Drogu nav ieteicams lietot bez pārtraukuma ilgāk par mēnesi, kā arī to nedrīkst dzert grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.

 

Vērtēt ne tikai ogas

Parasti visus interesē tikai garšīgās ogas, bet par meža zemenes lapām pat neiedomājas.

Labums. Satur vitamīnus, karotinoīdus, flavonoīdus, miecvielas un minerālvielas. Spēcīgi imūnsistēmas sargi, regulē svarīgākās vielmaiņas norises, veicina asinsradi, stiprina sirdi un asinsvadus. Lapiņu uzlējumu lieto podagras, reimatisma, locītavu iekaisuma, cukura diabēta, mazasinības ārstēšanai un spēku atjaunošanai. Tās labi papildina veselīgu ikdienas zāļu tēju.

 

Plūkt maigo nātrīti

Baltajai panātrei visvērtīgākā ir lakstu droga – vāc līdz 15 centimetrus garas ziedošu augu galotnītes.

Labums. Satur vielas ar pretiekaisuma, savelkošu, asiņošanu apturošu, pretalerģisku un tonizējošu darbību. Lakstu uzlējumu lieto, ja ir gremošanas orgānu darbības traucējumi, problēmas ar elpceļiem, urīnpūšļa, urīnvadu vai nieru bļodiņu iekaisums, arī ginekoloģisku asiņošanu gadījumā. To var nedaudz pievienot ikdienas zāļu tējai.

 

Iesaka zāļu sieva Līga Reitere

Spēks vīriem

Atceroties to, ka mums ar ēdienu jāsaņem trīs garšas, gatavojam salātus. Vispirms – vīriem. Vīriešu veselībai un spēkam vislabāk der tīruma naudulis, kam sēklu pākstis atgādina mazas naudiņas. Pēc garšas tas ir sūrs, veicina nieru darbību un spēcina dzimumveselību.

Nobraukām visu no nauduļa kāta (to met prom, jo ciets), beram bļodā. Pievienojam dzeltenos pērkones ziedus (sūra garša), skābenes vai rabarbera ziedus (skāba garša) un vanagu vīķa lapiņas un ziedus (saldeni kā cukurzirnis). Kārumam un sātīgumam piegriežam zemenes. Visu aizdarām ar rūgušpienu vai kefīru.

 

Labums sievām

Dāmu veselībai vislabākais ir vitamīniem bagātīgais ganu plikstiņš – ar plakaniem, trīsstūrveida pākstenīšiem.

Līdzīgi kā vīriem, gatavojam salātus sievām. Nobraukām pākstenīšus un ziediņus no plikstiņa kāta, beram bļodā. Pieliekam vanagu vīķi vai kādu citu zirņveidīgo, rapsi ­– ziedu ar sulīgo kātu sprīža garumā (tikai no nemiglota lauka!), klāt skābenes vai rabarbera ziedu.

Nauduli un plikstiņu katrai ģimenei jātur goda vietā. Sūraugi jāēd, jo tie palīdz attīrīt organismu. Var paglabāt arī ziemai. Nogriež krietnas saujas nauduļa un plikstiņa, sasien buntītēs un pakarina. Kad augi izžuvuši, buntes kuplo galu liek lina kuļķenē un nobrauka visu no kāta, sabirzina. Sajauc kopā – gatavs garšaugu pulveris. Var pielikt arī žāvētus pērkones ziediņus un sabirzinātas žāvētas nātres lapas.

Ja ir interese uzzināt, ko piedāvāju vākt zāļu tējai, ko veselības uzlējumam vai ziedei, ko garšaugu plauktiņam un pirts lāviņai, ielūkojieties manā interneta vietnē – www.viss.lv/?p=160452&ps=5.

 

Iesaka augu pētniece Vaira Kārkliņa

Pagaršot spinātu vietā

Balanda, ko dēvē arī par balodeni vai zospēdu, sastopama visur, kur ir apstrādāta augsne. Tās lapiņas ir zilganzaļas, it kā apbārstītas ar miltiem un atgādina zoss pleznu. Jaunās lapas un mīksto kātu var izmantot līdzīgi kā spinātus.

Der izmēģināt. Gatavo sautējumu. Pannā apcep sīpolu, pievieno mazliet ķiploka. Ieber 4–5 saujas balandu, pielej dārzeņu buljonu un ēdamkaroti krējuma, vēl pāris minūtes pasautē.

Cep sāļo balandas kūku. Sakuļ olu, pienu, sāli, piparus, pievieno blanšētas un sagrieztas balandas, lai masa pabieza un skaisti zaļa. Pēc tam garšai piejauc sasmalcinātu kūpinātu zivi. Masu liek ietaukotās kēksa formiņās un cep cepeškrāsnī, kamēr virsiņa brūna.

 

Meklēt eglītes

Kosa (skosta, cinka zāle) atrodama smilšainās augsnēs, arī grants kaudzēs. Jāievēro, ka derīga ir tikai tīruma kosa, kas jau jūnijā izaug līdzīga zaļai eglītei – zariņi vērsti uz augšu, galotne smaila.

Labums. Tīruma kosa satur daudz silīcijskābes, kas ienes organismā gaismu, no tās baidās visas slimības. Zaļo dzinumu tēja palīdz stiprināt imūnsistēmu un skalo nieres. Lai tēja būtu iedarbīgāka, vispirms kosu mērcē 6 stundas. Var arī samalt pulverī un samaisīt ar medu.

 

Vākt medainās galviņas

Sarkans, balts vai rozā, visi smaržo pēc medus. Tas ir āboliņš, ko tautā dēvē arī par ābuliņu, dāboliņu vai trejlapi. Ir ticējums – ja pļavā atrod āboliņu ar četrām lapām, piedzīvos brīnumu. Vācot āboliņu, jāizplūc ziediņi, jo galviņa dod rūgtumu. Vairāk zināma ir tēja, taču veselību un spēku dod arī kas citāds.

Der izmēģināt. Gatavo sīrupu. Kādas četras saujas ziedu liek katliņā, pārlej ar ūdeni tā, lai nosedz. Vāra 2 minūtes, pēc tam kārtīgi nospiež. Ūdeni papildina līdz 400 mililitriem, pieliek 500 gramus cukura vai medus, uzkarsē un pilda pudelēs līdz pašam vāciņam.

Gatavo āboliņa liķieri. Uz pļavu ņem līdzi mazo plakano pudelīti degvīna, plūc dažādu āboliņu ziedus un liek pudelē, kamēr pilna. Var pievienot mazliet medus vai cukura. Āboliņa liķierim ir neatkārtojama garša un smarža. Baudot to, atmiņā nāk skaistā pļava, kur ziedi lasīti. Tas uzlabo omu un kļūst priecīgāks prāts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+