Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. novembris, 2015
Drukāt

Inovācijām septiņos gados iztērēti aptuveni 300 milj. eiro ES fondu naudas, taču ieguvumu maz (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Piecos gados divi produkti

2010. gadā Latvijā ar 6 miljonu eiro ES fondu naudas atbalstu izveidoja Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centru (BBKC). Projekts šajā gadā beidzās. Kompetences centra projekts paredz, ka uzņēmēji pasūta pētniekiem rūpniecisko pētījumu vai kāda produkta prototipa izveidi.

Piecos gados kompetences centra pētnieki ir izveidojuši divus produktus, kas jau atrodas tirgū. Viens ir AS “Sidrabe” un SIA “Groglass” pasūtītais stikls, kas neatstaro gaismu. Otrs – SIA “Baltic Dairy board” no piena produktu ražošanas pārpalikumiem laktozi izmanto rauga ražošanai. “Tirgū varētu nonākt arī vēl citi produkti, kuriem patlaban kārto dokumentus. Šā darba veikšanai vajadzēs aptuveni gadu vai nedaudz ilgāk,” piebilst VBBKC valdes loceklis Juris Vanags.

Latvijā nav daudz uzņēmumu, kas var pētījumos ieguldīt, piemēram, 100 000 eiro un vēlāk, kad veikts rūpnieciskais pētījums vai izveidots produkta prototips, gaidīt 4 – 6 mēnešus ES fondu naudas atmaksu (40 – 70% no attiecināmajām izmaksām). Solītais avansa maksājums realitātē gandrīz visiem palicis “uz papīra” – to uzņēmēji nav varējuši saņemt prasīto bankas garantiju dēļ,” teic J. Vanags. Inovācijas, tostarp zaļās inovācijas, attīstīšana mūsu valstī ir vajadzīga tāpēc, ka mazā tirgus dēļ produkti noteikti ir jāeksportē un konkurētspējīgi tie var būt vien augstās pievienotās vērtības dēļ.

 

Pašiem nav iniciatīvas

“Latvijas inovāciju sistēma – tā ir birokrātiska sistēma, kas ir uzlabojama, lai jaunie uzņēmēji ātrāk varētu īstenot savas ieceres. Norvēģijas valdības atbalsta programma zaļajai inovācijai vispirms divus trīs gadus bija jāsaskaņo un jāprecizē, tās ieviešanai atlika viens divi gadi un bija jālūdz laiks pagarinājumam. Programma salīdzinājumā ar citām 11 Austrumeiropas valstīm Latvijā ieviešas ļoti lēni, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka Ministru kabineta noteikumu labojumi ir jāsaskaņo ar daudzām ministrijām,” vērtē Norvēģijas Inovāciju attīstības aģentūras pārstāve Latvijā Inese Andersone.

“Birokrātisko prasību dēļ gadu vēlāk, nekā plānots, darboties sāka biznesa inkubators. No universitātēm un pētniekiem ir saņemtas īstenošanai aptuveni 200 zaļās idejas, kurām līdz komercializācijai būs vajadzīgs vēl ilgs laiks. Ir redzams liels pieprasījums pēc zaļā biznesa inkubatora pakalpojumiem. Svarīgi, lai inkubators turpinātu darboties arī pēc tam, kad 2017. gadā beigsies Norvēģijas finansējums,” piebilst I. Andersone. Paskaidrosim, ka ZTI uzņēmēji bez maksas var veikt pētījumus universitāšu laboratorijās, gatavot saviem produktiem prototipus, pētīt tirgus pieprasījumu, kā arī saņemt citus ZTI pakalpojumus.

ZTI direktors Oskars Priede vērš uzmanību, ka Latvijā ir vērojami pārrāvumi starp atbalsta programmām. “Politiskajā retorikā tiek likts liels uzsvars uz zināšanu ekonomiku un cilvēkkapitāla izmantošanu, tomēr valsts budžetā šādas prioritātes ir grūti pamanīt. Tāpēc Latvijai ir ļoti paveicies, ka ir pieejams ES finansējums, Norvēģijas granti un cits atbalsts,” tā O. Priede.

 

Kā un kas darbojas ZTI

“Kad pirmajā uzsaukumā saņēmām vairāk nekā 160 ideju pieteikumus, bažas tika aizstātas ar prieku un gandarījumu par daudziem Latvijā mītošiem enerģiskiem cilvēkiem, kuriem ir ambiciozas biznesa idejas, kas balstītas uz jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanu. Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI) uzņem tās biznesa idejas, kurām ZTI var pievienot savu vērtību – zināšanas un kompetenci, ko sniedz ZTI dibinātāji – Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte, kā arī norvēģu partneri – Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācija (SIVA), kurai ir plašs tīkls akadēmiskajās un biznesa aprindās.

Inkubatorā uzņemtās idejas var raksturot ar to, ka tās ir zināšanu ietilpīgas, vērstas uz eksportu, risina izaicinājumus, kas saistīti ar enerģijas radīšanu/patērēšanu, atkritumu apsaimniekošanu, CO2 izmešu samazināšanu un līdzīgas,” teic O. Priede. Viņš norāda, ka patlaban ZTI ar partneriem (Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Norvēģijas institūcijām) ir konceptuāli vienojies par projekta pagarināšanu līdz 2017. gada pavasarim.

Patlaban inkubācijas posmā ZTI atbalstu saņem desmit uzņēmumi, kuriem piešķirti LIAA granti (LIAA apsaimnieko Norvēģijas valdības piešķirto naudu). To kopējā summa ir 
1 700 514 eiro. ZTI pārstāvji uzsver – visu uzņēmumu darbība ir saistīta ar inovācijām zaļās ražošanas jomā. “Latvijā ir ārkārtīgi daudz inovatīvu ideju un liela daļa ir eksportspējīgas. Patīkami vērot, kā zaļā biznesa idejas, kas nonākušas līdz inkubācijas posmam, no idejas pārvēršas reālā biznesā, no laboratorijas lauž ceļu uz industriālu ražošanu,” novērojis O. Priede.

Zaļajā inkubatorā īsteno ieceres, kas nodrošina mazāku enerģijas patēriņu. Piemēram, SIA “VIZULO” attīsta specifiskus, augstas energoefektivitātes lidostas skrejceļu un teritorijas LED gaismekļus, bet SIA “AFFOC Solutions” veido energoefektīvu šķiedru optiskās pārraides sistēmas (ŠOPS) modeli un tehnoloģisko risinājumu kopumu, kas nodrošinās sakaru līnijas darbību ar būtiski zemāku elektroenerģijas patēriņu.

Savukārt SIA “LED SERVICE” attīstīs LED ielas gaismekļu regulācijas ierīču un sistēmu izstrādi, bet SIA “LL Innovations” līdz tirgus gatavībai attīsta elektroaudita programmrīku. “Galvenais ieguvums no šā projekta ir iespēja komercializēt daudzas inovatīvas tehnoloģijas un zinātniskās izstrādnes. Šā projekta ietvaros veidojas produktīva sinerģija starp Latvijas zinātni un biznesu. Mēs ceram, ka komercializētie produkti būs tirgū pieprasīti,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Zaļo inovāciju pienesums top arī būvniecības tirgum. SIA “ESCO būve” inkubatorā attīsta kaņepju betona paneļus māju būvniecībai ar optimālām termiskajām un fizikālajām īpašībām, savukārt SIA “ThermEko” veido jaunu, inovatīvu siltumizolācijas materiālu, kas ne vien samazinās CO2 izmešu daudzumu atmosfērā, bet būs arī finansiāli izdevīgāks nekā ierastajās siltināšanas tehnoloģijas.

Iecavā ekoloģisko krāsu ražotājs SIA “Linum Color” gatavo receptūru jauna veida bezkrāsainam pārklājumam ar ultravioleto staru (UV) noturību ārdarbiem. “Mēs pārstāvam ekoloģisko krāsu, kas ir pilnīgi tīra no ķīmiskām piedevām un kurai nav gaistošo vielu, ražošanas un tirdzniecības nišu,” teic uzņēmuma direktors Ēriks Vilcāns. Jaunais pārklājums ir iecerēts izmantošanai ārdarbos uz koka virsmas.

ZTI tiek attīstītas arī biznesa idejas, kas samazina atkritumu un izmešu apjomu, un vērstas uz citām jomām, kurās nepieciešamas zaļās inovācijas. SIA “Grandeg” tirgū ieviesīs jaunu biomasas kurināmā tehnoloģiju, bet SIA “Biokompozītmateriālu institūts” izveidotais biokompozīts noārdās mitrā augsnē (pH ~ 6,5 – 7), neveidojot toksiskas vielas un nepiesārņojot augsni, un solot jaunas iespējas lauksaimniecības un iepakojuma nozarē. Savukārt SIA “InCell” attīsta inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju veterinārmedicīnas šūnu transplantācijas produkta ražošanai, bet SIA “Electric Mobility” – jaunās paaudzes salokāma elektriskā skrejriteņa pieaugušajiem ražošanas uzsākšanu.

Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks akcentē, ka ZTI ir vieta, kur zinātne realizējas biznesā.

 

Efektīvāk kurinās “nesadedzināmo”

SIA “Grandeg”, pazīstamais Latvijas apkures katlu ražotājs ar 22 gadu pieredzi, sadarbībā ar pētniekiem ZTI izveidojis inovatīvu jaunās paaudzes industriālo biomasas degli ar 3D pelnu tīrīšanas tehnoloģiju. Jaunais deglis kopā ar īpaši pielāgotu dubulto degšanas gaisa padevi ļauj par kurināmo efektīvi izmantot biomasas granulas ar lielu pelnu daudzumu (1,5 – 10%). Abas jaunās tehnoloģijas ļauj efektīvi izmantot granulas, kas ražotas no zemākas kvalitātes bioresursiem un ātri augošas un atjaunojamas biomasas, tostarp enerģijas kultūras, lauksaimniecības atliekām, pārtikas atkritumiem, kā arī no rūpnieciskajiem un sadzīves atkritumiem. Līdz ar to tiks rasta iespēja izmantot bioresursus, kas līdz šim tika uzskatīti par nepiemērotiem efektīvai kurināšanai lielā pelnu daudzuma dēļ. “Esam ieguvuši finansējumu inkubācijas periodam,” stāsta Andris Lubiņš, SIA “Grandeg” vadītājs. Dalība inkubatorā ļāvusi sākt jaunā degļa un tehnoloģijas testēšanu un prototipa izstrādi.

“Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu ir izveidots virtuāls prototips un veiktas degšanas procesa datorsimulācijas. Pirmie rezultāti rāda, ka pat kurinot ar īpaši augsta pelnu satura kurināmo, deglis pārsniedz 90% lietderības koeficientu, kā arī nodrošina skābekļa pārpilnības koeficientu 3 – 5% robežās, kas ir aptuveni divas reizes zemāks rādītājs nekā tirgū pašlaik pieejamiem horizontālā tipa degļiem,” stāsta Viktors Borisovs, “Grandeg” inženieris.

“Biomasa ir enerģijas veids, kas pasaules valstīm spēj sniegt enerģijas diversifikāciju, enerģētisko drošību un neatkarību, sniegt ievērojamu pienesumu klimata izmaiņu problēmu risināšanā, kā arī pēc savas būtības ir ilgtspējīgs. Turklāt šīs nozares attīstības rezultātā attīstās lauku reģioni un veidojas jaunas darbavietas, t. sk. bioenerģijas tehnoloģiju jomā, līdz ar to sniedzot ievērojamu pienesumu pasaules valstu ekonomikā,” inovācijas nozīmīgumu skaidro A. Lubiņš.

 

LED gaismekļi lidostām

Latvijā nesen izveidotais SIA “Vizulo”, kas šajā gadā sasniegs 6 miljonu eiro apgrozījumu, ZTI veido lidostas teritorijām piemērotu ļoti augstas intensitātes LED gaismekli. LED gaismekļus uzņēmums ražo jau vairākus gadus. Šo Latvijā ražoto elektroenerģiju taupošo produktu priekšrocība salīdzinājumā ar Ķīnā ražotajām LED spuldzēm ir augstāka kvalitāte un iespēja pircējam saņemt garantijas apkalpošanu. Priekšrocība salīdzinājumā ar Rietum­eiropas partneriem – lielāka elastība, ātrāka un labāka apkalpošana. “Tas ir ļoti svarīgi tādam mazam uzņēmumam kā “Vizulo”. Cenšamies, darbojamies, lai izaugsme būtu. Mūsu darbības rezultāts ir ļoti atkarīgs no piedalīšanās starptautiskajos un vietējos projektos un konkursos. Mēs paši Latvijā ražojam vien LED moduļus. Tas ir gaismas avots, kas rada gaismu. Proti, elektronikas plates, uz kurām ir uzlodētas LED diodes. Šos moduļus mūsu inženieri paši izveido. Visu gaismekli pilnībā saliekam. Čipus paši neražojam, to ražošanai vajag milzīgus naudas ieguldījumus. Pasaulē ir aptuveni desmit vadošie “spēlētāji”, visi no ļoti attīstītām valstīm,” stāsta Linda Zeltiņa, “Vizulo” attīstības direktore. Viņa teic, ka lidostās ir vajadzīga “ļoti līdzena, vienmērīga gaisma, nedrīkst žilbināt pilotu”. “Patlaban redzam, ka pasaulē mums ir viens stabils konkurents LED apgaismojuma segmentā. Tradicionālais apgaismojums ir visās lidostās, tomēr tas ir ļoti energoresursus patērējošs. Visas lidostas domā par enerģijas taupīšanu tāpēc, ka gaismekļiem ir ļoti augsta intensitāte,” izgudrojuma nepieciešamību pamato L. Zeltiņa. “Vizulo” saņems 140 000 eiro lielu Norvēģijas valdības atbalstu un 20% no šās summas ieguldīs savu naudu.

 

Kas ir kas?

Zaļā inovācija

* Parasti ar terminu “zaļā inovācija” apzīmē jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, tehnoloģijas vai procesus, kas sniedz ieguldījumu ietekmes uz vidi samazināšanā.

* Tie ir produkti, tehnoloģijas vai risinājumi, kas, piemēram, mazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, sniedz ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā un enerģijas patēriņa samazināšanā, uzlabo izejvielu ieguvi, pārstrādi un otrreizējo izmantošanu, padara drošu resursu (piemēram, ūdens) izmantošanu un to atgriešanu dabā, vai piedāvā alternatīvas fosilās enerģijas avotu aizstāšanai ar atjaunojamajiem resursiem.

 

UZZIŅA

Norvēģijas atbalsts zaļajai inovācijai Latvijā

* Norvēģija četru aktivitāšu īstenošanai, tostarp Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI), neliela apjoma grantu 
(10 000 līdz 140 000 eiro, atbalsta intensitāte 80%), inovatīvu vides tehnoloģiju ieviešanai (atbalsts 170 000 – 700 000 eiro, atbalsta intensitāte 45%) un divpusējās darbības fonda, kas nodrošina sadarbību starp Latvijas un Norvēģijas partneriem, izveidei piešķīra 11 miljonus eiro.

* Projekta īstenošanas termiņš ir no 2014. gada 7. jūlija līdz 2016. gada 30. aprīlim. Projektā 90% finansējuma veido Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums un 10% – Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

* Programmas ietvaros līdz 2017. gadam tiek plānots radīt vismaz 60 zaļās darba vietas, sniegt pirmsinkubācijas pakalpojumus vismaz 70 biznesa idejām, vismaz 15 projektiem sniegt atbalstu inovatīvu vides tehnoloģiju ieviešanai, kā arī piesaistīt vismaz 10 milj. eiro privātā sektora investīciju.

* Gada laikā pavisam ZTI iesniegti 473 pieteikumi.

 

VIEDOKĻI

Zaļu risinājumu netrūkstStabulnieks_DB_10

Dr. Jānis Stabulnieks, nodibinājuma “Latvijas Tehnoloģiskais centrs” direktors: – Grūti nodalīt inovāciju no zaļās inovācijas, jo gan viena, gan otra ir nenovēršams process, kas gūst arvien lielāku popularitāti un pieprasījumu sabiedrībā.

No pieredzes, ko novēroju uzņēmumos, jāteic, ka zaļu un inovatīvu risinājumu netrūkst, lai gan liela daļa ir veiksmīgi nevis valsts vienas vai otras atbalsta programmas dēļ, bet tieši pašu uzņēmumu iniciatīvas un entuziasma dēļ, kā arī atbalsts, ko šie uzņēmumi izmantojuši, ne vienmēr ir bijis uz zaļajām inovācijām vai vides aizsardzību orientēts. Šeit atkal jāatgriežas pie jautājuma, ko katrs saprot ar zaļo inovāciju – bezatlikumu ražošanas tehnoloģiju (procesa inovācija), ekoloģisku galaproduktu (produkta inovāciju) vai visu kopumā… Piemēram, uzņēmums “Linum Color” ražo dabiskas krāsas un beices uz linsēklu eļļas pernicas bāzes, kas izmantojamas gan iekštelpām, gan āra darbiem, sākot no grīdām, sienām un mēbelēm un beidzot ar bērnu rotaļlietām. Šis ir risinājums, kas ir vistiešākajā veidā zaļā inovācija, jo ar dabiskām izejvielām tiek iegūts ekoloģisks produkts, kas nekaitē ne cilvēkam, ne videi un kura radīšanai var izmantot atjaunojamos resursus, turklāt šāds risinājums iepriekš tirgū nav bijis, jo tā analogi ir ar ķīmisku sastāvu.

Vai cits piemērs – uzņēmums “Rešetilovs un Ko”, kas ražo notekūdeņu un attīrīšanas iekārtas un to komponentus. Šajā gadījumā zaļā inovācija slēpjas produkta galarezultātā – tiek iegūti videi draudzīgi, ekoloģiski risinājumi notekūdeņu apsaimniekošanā, kas tiek sasniegts, izmantojot uzņēmuma unikālo iekārtu uzbūvi un darbības mehānismus. Mēs nevaram teikt, ka Latvijā trūkst zaļo inovāciju vai ka trūkst atbalsta inovācijām kā tādām, drīzāk akcentēt, ka valstiskā mērogā būtu nepieciešams noteikt prioritāros virzienus, kuros atbalsts būtu nozīmīgāks un dotu lielāku ieguldījumu ne vien tautsaimniecībā, bet arī vides aizsardzībā un mums pieejamo atjaunojamo resursu izmantošanā.

 

FAKTI

* ES valstu inovācijas rezultātu pārskatā “Innovation Union Scoreboard 2015”, kas sagatavots par 2014. gadu, Latvija ierindota 26. vietā.

* Pētniecībai un attīstībai 2014. gadā atvēlēti 0,68% no IKP (vidēji ES 2%).

* 30,4 % no visiem uzņēmumiem ir inovatīvi (2010. – 2012).

* Zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo skaits uzņēmējdarbības sektorā – 16% (ES vidēji – 48%).

* Zems pētniecības rezultātu komercializācijas līmenis.

 

ATBILDE

Nezina, kā mazināt atpalicību

Atbildīgajā par inovāciju nozari – Ekonomikas ministrijā (EM) – teic, ka līdzīgi kā laika posmā no 2007. –2013. gadam, arī 2014. – 2020. gadu ES fondu plānošanas periodā EM no ES strukturālajiem fondiem nav plānojusi ieviest specifiskus, mērķētus atbalsta instrumentus, kas būtu tieši vērsti uz “zaļās inovācijas” attīstīšanu. Atbalstu “zaļās inovācijas” ieviešanai uzņēmēji varēšot saņemt horizontālo atbalsta aktivitāšu ietvaros, piemēram, tādās atbalsta programmās kā “Kompetences centri”, “Inovācijas vaučeri”, “Jaunu produktu ieviešana ražošanā”.

EM laikā no 2014. – 2020. gadam ir paredzējusi novirzīt 193,5 milj. eiro tiešajām inovācijas aktivitātēm, kā arī 237,1 mij. eiro mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanai

Salīdzinājumam – aizvadītajā ES fondu plānošanas periodā uzņēmumiem pieejamais ES fondu finansējums inovācijas aktivitāšu īstenošanai, tostarp finanšu tirgus instrumentu veidā, bija aptuveni 300 milj. eiro, savukārt Norvēģijas finanšu instrumenta programmas kopējais budžets veido gandrīz 13 milj. eiro. Kādi rezultāti sasniegti? Pēc būtības – 300 miljoni ir iztērēti, būtisku uzlabojumu nav. Visiem labā atmiņā, ka “lidojošā suņa” izgudrotāji, SIA “Heliospece Industries” puiši, naudu savas ieceres īstenošanai meklēja un arī atrada ASV kolektīvās finansēšanas vietnē.

2014. gada jūlijā stājās spēkā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide pētniecībā, attīstībā un invovācijā veiktajiem ieguldījumiem, norāda Ekonomikas ministrijā. Citu plānu atpalicības likvidēšanai EM nav.

“Manuprāt, uzticēšanās trūkums ir milzu birokrātijas un sarežģītās valsts atbalsta apguves galvenais iemesls. Nekas jauns nav jāizgudro – ir jāskatās uz Somiju un līdzīgām ES valstīm, kuras izveidojušas veiksmīgu inovāciju ekosistēmu, un vienkārši jākopē. ES regulējums, kas saistās ar valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, tur ir tas pats, kas pie mums,” uzsver O. Priede.

 

Top ekotehnoloģiju maģistri

Liepājas Universitāte patlaban ir vienīgā augstākā mācību iestāde Latvijā, kur, pateicoties entuziastei, Dabas zinātņu fakultātes Vides pētniecības centra vadītājai Lilitai Ābelei, var iegūt maģistra grādu profesionālajā maģistra programmā “Eko tehnoloģijas”. Pirmie pieci studenti programmu beigs nākamā gadā sākumā, pirmajā kursā mācās vēl seši censoņi, teic L. Ābele.

Programmu apgūst dažādu specialitāšu studenti, viņi visi strādā arī algotu darbu. Programma ir starpdisciplināra. “Cenšamies dot studentiem ekotehnoloģisko domāšanas veidu, tas ir, rosināt viņus uz pasauli skatīties citādi, nekā to dara lielākā daļa sabiedrības, tad viņi varēs savā specialitātē dot ko jaunu. Cenšamies arī studentus sagatavot tā, lai viņi būt gatavi sākt savu uzņēmējdarbību. Studentiem ir dažādas specialitātes, tāpēc diskusijās viņi gūst plašāku skatījumu uz apgūstamo tēmu,” stāsta l. Ābele. Liepājas Universitāte maģistrantiem dod iespēju iegūt grādu trīs specialitātēs, tostarp vides tehnoloģiju specialitātē, vides ekonomikā un vides psiholoģijā un veselībā.

L. Ābele vērš uzmanību – dabā viss jau ir izveidots, atliek to pārnest, piemērot cilvēku ikdienas vajadzībām. Piemēram, termītu mājās caurulītes nodrošina stabilu gaisa apmaiņu. Arī grīdu sildīšanai nav obligāti jāizmanto elektroenerģija.

Patlaban Vides pētījumu centra četri pētnieki dodas arī pie cilvēkiem, kas zina sentēvu laikos izmantotās ekotehnoloģijas. “Ir dabas līdzekļi, kuru izmantošana ļauj reti tīrīt skursteni, attīrīt ūdeni. Svarīgi ir arī pareizi veidot kompostu,” dažus piemērus nosauc L. Ābele.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Raksta autors ir augstākā mēra haltūrists. Piemēram, teikums, citēju U.Graudiņu “Pēc būtības – 300 miljoni ir iztērēti, būtisku uzlabojumu nav.”, ko viņš izmanto arī virsrakstā, ir tendenciozs un ar nolūku tracināt sabiedrību. Vai Graudiņa kungs painteresējās, kur izlietoti šie miljoni, cik piesaistītas privātā sektora investīcijas? Nē. Tā vietā Graudiņa kungs izdara subjektīvus, uz faktiem nebalstītus secinājumus. Graudiņa kungs, jūsu zināšanai – šos miljonus nav iztērējis kāds ierēdnis, tas ir līdzfinansējums komersantiem to īstenotajos inovācijas projektos. Tātad pēc Graudiņa kunga loģikas jāsecina, ka Latvijas komersanti, kas saņēmuši atbalstu, nekādus uzlabojumus par šiem līdzekļiem nav veikuši un ES līdzekļi ir iztērēti nepamatoti.
    Kā ir, Graudiņa kungs?

  2. Pētnieki ir lieli meistari sevis lielīšanā, lai gan padarīts ir visai maz. Lai izklausītos gudrāk, viņi projektus
    raksta speciālā zinātniskā žargonā, lai vienkāršajam mirstīgajam būtu grūti uztvert, kas tur tiek pētīts un cik tas viss ir aktuāls un perspektīvs. Otrkārt, tiek dibināti arvien jauni kantori, kā “inkubatori” ,”kompetences centri” un tml., lai atražotu jau tā uzblīdušo ierēdņu birokrātiju. Un visi tur uzmetas par baigiem palīgiem. Bet ja tev patiešām vajag naudu labai idejai – tev vienkārši pasaka: naudas nav, visi projekti jau pieņemti un nosegti finansiāli. Pats esmu pārliecinājies! Tad jāprasa, kur ir rezultāts – jauni produkti ar pievienoto vērtību eksportam? Baidos, ka uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, ja jau ES līmenī inovācijās esam 26. vietā. IZM nav kompetentu cilvēku, kas prastu atšķirt graudus no pelavām. Kā saka, ar runām Rīgā, bet ar darbiem aizkrāsnē!

  3. Tur jau tas joks, ka iegulda naudu muļķībās, nevis projektos, kas nestu labklājību vietējiem iedzīvotājiem, piem., uzceltu kādu māju, izveidotu darbavietas… Kas tā par sistēmu ieviesusies, ka ierēdņi domā tikai par savu labumu, nevis par nabadzībā grimstošo tautu???????????? Cik vēl tūkstošiem jāizbrauc no savas dzimtenes, lai kabinetos sēdošie saprastu? ????????????

  4. Kas tur ko briiniities Atbildēt

    Innovaaciju naudinju izsaimnieko ekstreemi korumpeets kantoris LIAA.

    Piemeeram iedod paaris miljoninjus zaglju bodiitei aerodium, lai shi Kjiinaa izstaadee uztaisa kjiinieshiem bezmaksas atrakciju. Vai tas deva ko valstij? Absoluuti nee.

    Tad veel visaadi izgudrotaaju konkursi, kur balvas tiek iedotas diivainiem personaazhiem par diivainiem ” sasniegumiem”. Laikam jau tiem kuri ieprieksh otkatus sarunaajushi ar LIAA.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+