Foto – Timurs Subhankulovs

Zaļie ražotāji naudā nepeldas 1

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Pie samazinātās subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmes tikusi trešdaļa komersantu, pārējie gatavojas vērsties tiesā.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Četru cilvēku ģimene veic eksperimentu, cenšoties pārtikai tērēt ne vairāk kā 60 eiro nedēļā: “No dažiem produktiem nākas atteikties”
Lasīt citas ziņas

Absolūtais vairākums uzņēmēju maksā 10% subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmi. “Iespējams, jau nākamnedēļ Satversmes tiesā tiks iesniegts pieteikums, kurā tiks apstrīdēti nozarei uzliktie nodokļi. Ar grāmatvedības dokumentiem, rēķiniem pamatojot, ka nav tā, ka zaļie peldas naudā. Lai tiesa skatās, vērtē,” saka Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš.

Norāda uz nepilnībām


Atbalsts, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, ar SEN tiek aplikts no šā gada. 106 no 371 komersanta spējuši panākt, ka viņiem pienākas 5% SEN, jo koģenerācijas stacijās ražo centralizētajām siltumapgādes sistēmām vai siltumnīcām vai ražo elektrību no biomasas un izmanto saražoto siltumu. Pārējiem 242 uzņēmējiem no šā gada jāmaksā 10%, bet sešām koģenerācijas stacijām, kas izmanto dabasgāzi, – 15% SEN.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Subsidētās elektroenerģijas likums ir pieņemts lielā steigā un, lūk, rezultāts. Tie, kas bija aktīvi, spēja nolobēt savas intereses, lauksaimnieki ar vairākām apakšnozarēm arī saņēma 5%. Likumā ir pretrunas, nepilnības,” uzskata A. Kārkliņš. Viņš kā piemēru min vienu no mazākajām biogāzes stacijām – LLU mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”, kas darbību sāka vēl tad, kad likums neprasīja nekādu siltuma skaitītāju uzstādīšanu. Tagad saimniecībai jāmaksā 10% SEN vai jāiztērē tūkstoši skaitītāju uzstādīšanā “visās iespējamās vietās”. Vai Kal­snavas spirta rūpnīca, kas ražo ekoloģisku produktu, bet brāgu izmanto biogāzes stacijā, taču, tā kā tā neesot lopkopība, jāmaksā pilna SEN likme.

ZM Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktora vietniece Iveta Oša atzīst, ka gada sākumā LAD saņēmis pretenzijas no uzņēmējiem, ko veicināja neskaidrības par SEN, taču, veicot izskaidrošanu un konsultācijas, piemēram, par siltuma skaitītāju uzstādīšanas nepieciešamību, tādas problēmas vairs neesot. Pastāv arī iespēja tiem komersantiem, kuri sākotnēji būs maksājuši 10% lielo SEN, bet vēlāk pierādījuši, ka tomēr viņiem pienākas 5% SEN, vēlāk prasīt pārmaksātā nodokļa atmaksu.

Izpilda kritērijus


Piena lopkopības saimniecība “J. Gierkena ZS”, biogāzes SIA “Ekorima” un malkas kalte SIA “Injuro” ir saistītie vienas ģimenes uzņēmumi, kuri uz savas ādas izjūt neprognozējamo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, tajā skaitā šā gada jaunievedumu SEN. Tomēr, tieši pateicoties savstarpējai sasaistei, biogāzes ražotne maksās 5% SEN no bruto ieņēmumiem.

Jura Gierkena Lēdurgas saimniecībā slejas 2012. gada janvārī ekspluatācijā nodotā biogāzes stacija. “Mazs uzņēmums nevar pastāvēt, ja neattīstās,” ir pārliecināts J. Gierkens. “Labi, ka visi esam kā viens uzņēmums. Mēsli, barības atliekas biogāzes stacijai nāk no pašu fermas, kas kopā ar malkas kalti arī patērē saražoto siltumu, elektrību pašu patēriņam izmanto biogāzes stacija,” stāsta saimnieka meita Aija Edžiņa, kura kopā ar vīru pārzina biogāzes biznesu. Māsa Inguna Gierkena ar vīru saimnieko netālu esošajā malkas kaltē, bet brālis Mārtiņš – govju fermā. Uzņēmumos bez ģimenes locekļiem vēl tiek nodarbināti 30 strādājošie.

No biogāzes SIA “Ekorima” četros gados valsts budžetā SEN veidā iemaksās ap 315 000 eiro, aptuveni 6,5 tūkst. eiro mēnesī, liecina A. Edžiņas aprēķini. Tāpēc rūpīgi tiekot domāts par izmaksām. Biogāzes stacijā 50% no izejvielām veido atkritumi, mēsli, barības atkritumi, kurus nodrošina pašu zemnieku saimniecība, no AS “Valmieras piens” atvestās sūkalas, putnu mēsli vēl 25%, bet zaļā masa – 25%. Stacijas elektroenerģijas jauda ir 0,95 MW elektrības un aptuveni tikpat daudz siltumenerģijas.

Reklāma
Reklāma

No kopējās elektrības jaudas pašpatēriņam tiek izmantoti aptuveni 10%. 2013. gadā SIA “Ekorima” “Latvenergo” valsts obligātā iepirkuma ietvaros nodeva gandrīz 7300 kWh, par vidējo cenu 13,9 santīmi par kWh. ES atbalsts 40% apmērā saņemts no 2,3 milj. latu investīcijām biogāzes stacijā. Saimnieki bankā kredītu ņēmuši uz septiņiem gadiem. A. Edžiņa raizējas: “Lielākais sa­traukums jau ir par to, ka nav īsti iespējams prognozēt darbību. Tāmes sastādījām pirms četriem pieciem gadiem, kad pieteicāmies kvotām, bija konkrēti rādītāji, kuri jāizpilda. Uzliekot nodokli, tiek apdraudēti gan rādītāji, kas mums jāizpilda, gan uzņēmuma maksātspēja kā tāda.”

Plānotie ienākumi no subsidētā elektroenerģijas nodokļa valsts budžetā
Gads Ienākumi (milj. EUR)
2014. g. 32,8
2015. g. 36,8
2016. g. 39,7
Avots: EM

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.