Mobilā versija
Brīdinājums -0.3°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
16. augusts, 2014
Drukāt

Zāļu tēju rūpals Daugavas lokos. Ciemos Geibu ģimenes saimniecībā “Kurmīši”

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

IVARS GEIBA ir ārstniecības augu audzētājs ar bagātu pieredzi. Pirms četriem gadiem zemnieku saimniecība “Kurmīši” ieguva bioloģiskās saimniecības statusu, bet pavisam nesen Geibu ģimene pievērsās arī vaska šūnu ražošanai.

Atbalsta pati daba


Nodarboties ar zāļu tēju ražošanu Geibu ģimeni rosinājusi pati daba. Vietā, kur zied un smaržo “Kurmīšu” ārstniecības augi, sākas Latvija un Dvina pārtop par Daugavu, metot savus unikālos lokus.

Saimnieks Ivars Geiba par veiksmīgas saimniekošanas pamatu uzskata zināšanas un uzņēmību. Viņš pats pamatzināšanas agronomijā ieguvis, studējot Lauksaimniecības akadēmijā, savukārt sieva Sandra ir diplomēta veterinārārste un strādā ģimenei piederošā veterinārajā aptiekā.

“Tēju bizness ir nepastāvīgs,” atzīst “Kurmīšu” saimnieks, kurš ir arī Latvijas Lauku konsultāciju centra Krāslavas biroja vadītājs. “Esam atkarīgi gan no laik­apstākļiem, gan no valstsvīriem, kuriem bieži izdevīgāk kaut ko aizliegt, nevis papūlēties, lai pieņemtie likumi darbotos Latvijas lauksaimnieku interesēs. Tāpēc labi, ja pēc bargas ziemas vai sausas vasaras, kad zāļu tēju raža nav tik izcila, ir ienākumi no veterinārās aptiekas vai bišu vaska ražotnes.”

Pašlaik Geibu ģimene apsaimnieko 40 hektāru. Samazinoties graudu pieprasījumam, ko saimnieki audzēja iepriekš, viņi nolēma pāriet uz ārstniecības augu audzēšanu. Tas liesajā, neauglīgajā augsnē izrādījās labākais risinājums. Patlaban 12 ha apsaimniekojamās platības aizņem ārstniecības augi, 8 ha aug krūmogulāji (aronijas, upenes, cidonijas, vilkābeles), bet pārējie lauki atvēlēti nektāraugiem (gurķu mētrai, facēlijai, izopam, raudenei, ehinācijai un dzeltenajam amoliņam).

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+