Foto-Stock.xchng

Zāļu vietā dabas līdzekļi
. No alvejas līdz krustnagliņām 0

Cilvēki paaudžu paaudzēs zinājuši daudzus paņēmienus, kā rūpēties par veselību ar vienkāršiem un viegli pieejamiem līdzekļiem. Ir vairāki imūnsistēmas uzturēšanai īpaši vērtīgi produkti.


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
“Zeme tad trīcēs zem šo karu izvērsēju kājām!” Gaišreģis paredz Ukrainas kara uzvaras gadu
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Lasīt citas ziņas

Dziedina ķiploki. Tie bija pazīstami jau pirms mūsu ēras. Sākumā kā ārstniecības augs, vēlāk kā dārzenis. Par ķiploku dzimteni uzskata Kazahstānu, Irānu un Ķīnu. Ķiploks palīdz izvairīties no saslimšanas ar gripu un saaukstēšanās slimībām, stiprina imunitāti. Ķiploki satur fitoncīdus, kas iznīcina slimības ierosinātājus, zarnu parazītus, pazemina holesterīna un cukura līmeni asinīs, paplašina asinsvadus, darbojas antibakteriāli. Sasmalcinātus ķiplokus var lietot ādas slimību un plikgalvības dziedināšanā. Peles, mušas un cērmes bēg no ķiplokiem.

Alveja ir daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar gaļīgām, gar malu dzeloņainām lapām un pēc izskata līdzinās kaktusam. Madagaskarā un Āfrikā alveja aug savvaļā. Tās ārstniecisko īpašību dēļ alveju audzē arī ASV, Japānā un Vidusjūras reģionā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Alveja vislabāk pazīstama ar tās dziedinošo želeju, no kuras gatavo sulu. Alvejas želejas bioķīmiskais sastāvs ir patiesi unikāls – tā satur vairāk nekā 75 nozīmīgas uzturvielas, kas nepieciešamas organisma svarīgākajiem dzīvības procesiem, t. sk. minerālvielas, vitamīnus, aminoskābes, fermentus u. c., kas palīdz stiprināt imunitāti. Alveja uzlabo vielmaiņu, darbojas kā antioksidants. Tā noder arī gremošanas traucējumu un aizcietējumu likvidēšanai. Alvejas gēlu var izmantot sīku brūču un apdegumu gadījumā. Alveja ārstē arī lielas brūces, attīrot tās no strutām un sadziedējot.

Žeņšeņs nāk no Korejas un ziemeļaustrumu Ķīnas. Izmantojamā daļa – sakne. Žeņšeņa saknes galvenā farmakoloģiskā īpašība ir vispārēja tonizējoša iedarbība uz organismu, to lietojot, paaugstinās darba spējas, izturība un organisma pretošanās spējas. Uzlabojas arī citi rādītāji, sākot ar arteriālo spiedienu, beidzot ar garastāvokļa, apetītes un miega uzlabošanos.

Žeņšeņs normalizē cukura līmeni asinīs, to ieteicams lietot vecumā, spēku izsīkumā, novājēšanas un noguruma gadījumā.

Kadiķogas. Veselības stiprināšanai izmanto kadiķogu antiseptiskās īpašības. Tās satur daudz fitoncīdu, attīra organismu. Kadiķogas palīdz vēdera uzpūšanās, augšējo elpceļu iekaisuma gadījumā, aknu darbības un gremošanas veicināšanai, pret reimatismu. Ārēji paegļa ogas izmanto pret reimatiskām muskuļu un locītavu sāpēm, ādas problēmu mazināšanai.

Sīpoli. Pastāvīga svaigu sīpolu lietošana palīdz samazināt un nostabilizēt cukura līmeni asinīs, to nodrošina flavonoīdi sīpolos, kā arī hroms. Tas sekmē holesterīna līmeņa pazemināšanu.

Sīpoli palīdz samazināt asinsspiedienu, pasargā no aterosklerozes un mazina sirds un asinsvadu slimību, insulta risku. Šo efektu nodrošina gan sēru saturošās vielas, kas piešķir sīpoliem to spēcīgo aromātu, gan hroms, gan B6 vitamīns. Sēru saturošās vielas aizkavē arī trombu veidošanos. Regulāra sīpolu ēšana samazina resnās zarnas, kā arī citu vēžu risku.

Sīpoli palīdz uzturēt arī kaulu veselību, tāpēc svaigu sīpolu ēšana ieteicama sievietēm menopauzes vecumā, lai mazinātu osteoporozes risku.

Reklāma
Reklāma

Tie ir iedarbīgi arī pret iekaisuma simptomiem, kas var liecināt par osteo un reimatisko artrītu, alerģiskās astmas attīstību.

Turklāt flavonoīdi un C vitamīns palīdz nonāvēt kaitīgās baktērijas, tāpēc sīpoliem vajadzētu būt neatņemamai ēdienu sastāvdaļai gripas laikā.

Ziemas sīpoliem ir ievērojamāks ārstnieciskais efekts nekā saldo šķirņu sīpoliem.

Ingvers. Ingvera dzimtene ir Āzijas dienvidos, tas ir subtropu un tropu augs. Ieteicams lietot aukstajā gadalaikā. Ingvers ieņem piekto vietu 30 visbiežāk lietoto pārtikas un ārstniecības augu vidū Austrumu tradicionālajā medicīnā. Visvērtīgākā ir ingvera sakne, tai piemīt daudz ārstniecisku īpašību. Ingvers palīdz stimulēt asinsriti, vairo seksuālo vēlmi, novērš sliktu dūšu, uzlabo gremošanu un ēstgribu, ingvera tēju lieto saaukstēšanās gadījumā.

Ingveru var audzēt arī puķupodā, ja gadās nopirkt dzīvotspējīgu saknīti.

Krustnagliņas. Par krustnagliņu dzimteni uzskata Indonēzijas salas. Tie ir izžāvēti, neizplaukuši nagliņkoka ziedpumpuri, kuros ir ļoti daudz ēteriskās eļļas.

Zobārstniecībā krustnagliņas noder kā labs antiseptisks līdzeklis. Antiseptisko un konservējošo īpašību dēļ krustnagliņas izmanto kā lielisku līdzekli gremošanas traucējumu un nelabas dūšas novēršanai.

 

 

Dažas tautas medicīnas receptes

Ingvera gabaliņus sarīvē, pievieno citrona šķēlīti un medu un gatavo tēju, kas sasilda un uzlabo vielmaiņu.

350 g ķiploku aplej ar 200 g degvīna, iztur 4 – 5 dienas, pēc tam filtrē. Šādu ķiploku izvilkumu lieto, sākot ar 1 – 2 pilieniem pirmajā dienā, turpmāk palielinot daudzumu līdz 30 pilieniem dienā un atkal samazinot. Spēcīgs asinsvadu attīrīšanas līdzeklis.

Lai atjaunotu imunitāti, vismaz trīs nedēļas katru dienu jāapēd 3 – 5 kadiķogas.

Pret klepu – smalki sagriež sīpolu, pievieno tikpat daudz medus, atstāj diennakti, lai ievelkas, filtrē un dod slimniekam pa vairākām tējkarotēm dienā. Šīs zālītes var iepilināt arī degunā. Iesnas un klepus ātri pāriet.

Divreiz dienā tukšā dūšā 20 minūtes pirms ēšanas jāapēd gabaliņš alvejas lapas. Sulu norij, šķiedru izspļauj. Mazinās gremošanas traucējumi, labāk aug mati,

nostiprinās organisma spēja pretoties infekcijām.

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.