Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. jūnijs, 2015
Drukāt

Žaņa Lipkes memoriālā gaidāmi lasījumi “Dumpinieki un mocekļi”

Foto: Wikipedia.orgFoto: Wikipedia.org

Žaņa Lipkes memoriāls 7. jūnijā plkst. 14 rīko pasākumu “Dumpinieki un mocekļi”, kura ietvaros notiks lasījumi par divām neparastām personībām, pretošanās kustības dalībniekiem, kuras tagad pieskaitītas Pareizticīgās Baznīcas svēto pulkam, pavēstīja muzeja pārstāve Anna Peršteina.

Pasākuma pirmajā daļa pētniece Jana Kalniņa lekcijā “Taisnīgā starp tautām – māte Marija no Rīgas” pastāstīs par Rīgā dzimušo māti Mariju (pasaulē Jeļizaveta Skobcova), kura tagad ir svētmocekle, svētā Parīzes Marija. 1945. gada 31.martā, nedēļu pirms Sarkanā armija atbrīvoja Ravensbrikas nāves nometni, viņai tika izpildīts nāvessods. 2004. gadā Konstantinopoles patriarhāts mūķeni Mariju kanonizēja.

“Māte Marija nacistu okupācijas laikā Parīzē izglāba trīs ebreju bērnus, slepeni izvedot viņus no ziemas velodroma “Vel d’Hiv”, kur bija sadzīti arestētie ebreji. Kopā ar tēvu Dimitriju (Kļepņiņinu) viņa vāca pārtiku Kompjēnas nometnē ieslodzītajiem krievu ebrejiem un rūpējās, lai ebrejiem tiktu izsniegtas kristīšanas apliecības. 1985. gadā mātei Marijai tika piešķirts godpilnais tituls “Taisnīgais starp tautām”,” stāsta Peršteina.

Otrajā lekcijā uzstāsies vēsturnieks Igors Hramovs ar vēstījumu “Aleksandrs Šmorels – “Baltās rozes” krievu dvēsele”. Tas būs veltīts studentu pretošanās kustības “Baltā roze” dalībniekam Aleksandram Šmorelam, kuram 1943. gadā Minhenē tika piespriests nāvessods, bet 2012. gadā viņš tika kanonizēts Pareizticīgajā Baznīcā kā svētais.

Dzimis Orenburgā, Krievijā, Aleksandrs Šmorels, tagad jaunmoceklis, svētais Minhenes Aleksandrs, ir viens no “Baltās rozes” brošūru autoriem, kurās studenti sludināja mieru un aicināja vācu tautu “pasīvi pretoties” postošajai hitlerisma ideoloģijai. Aleksandrs Šmorels un Hanss Šolls bija šīs grupas izveidotāji un brošūru lielākās daļas autori. Ar citu pilsētu studentu palīdzību šīs lapas tika izplatītas pa visu Vāciju. Otrajā brošūrā Aleksandrs Šmorels pirmoreiz vācu pretošanās kustības vēsturē noformulēja protestu pret holokaustu.

Pasākumu noslēgs Tatjanas Sabļinas dokumentālā filma “Atgriešanās” (2004) par Aleksandra Šmorela un viņa ģimenes likteni.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+