Zanda Kalniņa-Lukaševica: zeme lauksaimniekiem, darba vietām un reģionu attīstībai 5
Zanda Kalniņa-Lukaševica,
Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja, Vienotība
Strīdi par to, kādā veidā labāk pasargāt Latvijas zemi no izpārdošanas un nonākšanas ārzemju fondu rokās, nenorimst jau ilgāku laiku. Vislielākie izpārdošanas ierobežojumu apkarotāji ir mākleri, taču arī zemnieku organizāciju vidū nebija vienprātības.
Kad zemes tirgus bija palicis bez regulējuma un pirkšanas-pārdošanas ierobežojumiem, kompromisa panākšana starp zemnieku organizācijām, bija ļoti sarežģīta. Daļa zemnieku organizāciju vēlējās noteikt, ka vienās rokās var būt koncentrētas zemes platības vairāku tūkstošu hektāru apjomā, pamatojot to ar lielo saimniecību ekonomiskajām interesēm, savukārt citas uzstāja uz nepieciešamības atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniekus un noteikt mazāku vienai personai īpašumā esošas zemes platību limitu.
Ierobežojumus noteiks pašvaldības
Taču vismaz vienā un galvenajā jautājumā visām lauksaimnieku organizācijām ir vienots viedoklis – nepieciešams nodrošināt lauksaimniecības zemju palikšanu vietējo zemnieku rokās, nevis nonākšanu ārzemju fondu īpašumā.
Dažādos novados situācija ir atšķirīga: ir novadi, kuros zemnieku saimniecības galvenokārt nodarbojas ar graudu audzēšanu un apsaimnieko pāris tūkstošu hektāru lielas saimniecības, savukārt ir novadi, kuros, specializējoties citās lauksaimniecības jomās, efektīvas saimniecības ir dažu simtu hektāru lielumā.
Lai līdzsvarotu dažādo lauksaimniecības nozaru saimniecību vajadzības, tika rasts kompromiss – maksimālo lauksaimniecības zemes apjomu noteiks katra pašvaldība, pamatojoties uz ilgtermiņa attīstības redzējumu un attīstības prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem.
Saglabāts ir kopējais maksimālais ierobežojums 2000 ha apjomā, ko pārsniegt varēs tikai gadījumā, ja uz likuma stāšanos spēkā zemnieku saimniecības īpašumā un nomā ir lielāka zemes platība.
Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvji vairākkārt ir norādījuši, ka nevis apsaimniekotā platība ir noteicošais rentablas saimniecības izveidošanā, bet gan izvēlētā nozare un optimāla ražošana, un iestājas par to, lai maksimāli pieļaujamās zemes platības, ko drīkst koncentrēt viena īpašnieka rokās, tiktu noteiktas mazākas.
Lauku zeme – lauksaimniekiem
Kompromisa likuma redakcija, pirmkārt, nodrošinās Latvijas lauksaimniecības zemes palikšanu vietējo zemnieku rokās. Un, otrkārt, nekādā veidā nepasliktinās jau esošo lielo saimniecību stāvokli, bet palīdzēs mazajiem un vidējiem zemniekiem, turklāt ļaus katrai pašvaldībai noteikt sava novadaattīstības vīzijām atbilstošus ierobežojumus.
Lai persona turpmāk varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, paredzēts, ka tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Grozījumi arī paredz, ka personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.
Plānots, ka zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, tiks paredzētas soda sankcijas.
Savukārt uzņēmumiem būs jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Mazie un vidējie nodarbina vairāk
Latvijas pašvaldību savienība (LPS) ir uzsvērusi, ka tieši mazo un vidējo saimniecību atbalstīšana ir instruments, ar ko iespējams nodrošināt darba vietas laukos un ienākumus ģimenēm. Pašvaldību pārstāvji uzsver, ka mazo un vidējo saimniecību atstāšana novārtā sekmēs vēl lielāku lauku neapdzīvotību, jo lielās saimniecības nespēj nodarbināt tādu cilvēku skaitu, kādu vidējās un mazās saimniecības.
Dodot pašvaldībām iespēju noteikt maksimālo vienai personai piederošo lauksaimniecības zemes apjomu, jaunā likuma redakcija sniegs katrai pašvaldībai vēl vienu instrumentu, kā attīstīt ekonomisko aktivitāti savā novadā un veicināt jaunu darba vietu radīšanu.
