Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. maijs, 2012
Drukāt

Zarnu izmeklēšana cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma

gailezers-m

Resnās un taisnās zarnas jeb kolorektālā vēža skrīnings, ko valsts katru gadu apmaksā gan vīriešiem, gan sievietēm vecumā no 50 gadiem, ir lieliska iespēja zarnu vēzi atklāt agrīni, kad tam vēl nav nekādu simptomu, toties to ir viegli izārstēt.

 

“Pacienti bieži vien nemaz nezina, ka viņiem ir iespēja veikt bezmaksas izmeklējumu par slēptajām asinīm fēcēs vai arī ir neizpratnē, kāpēc tas viņiem būtu vajadzīgs, ja nav sūdzību par veselības stāvokli. Jāzina, ka sākuma stadijā zarnu vēzim nav simptomu un to ir viegli izārstēt. Vienīgi pacientam pašam jāpanākas solīti pretim savai veselībai,” teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Gaiļezers” ārste gastroenteroloģe Ilze Kikuste.

Par zarnu vēzi ir svarīgi runāt tādēļ, ka Latvijā tas ir otrs (pirmais – krūts vēzis) izplatītākais vēža veids sievietēm un trešais – vīriešiem. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā gadā ar kolorektālo vēzi saslima 1181 cilvēks (640 sievietes un 541 vīrietis).

Kaut arī jau kopš 2009. gada ieviesta valsts apmaksāta skrīninga programma savlaicīgai onkoloģisko saslimšanu atklāšanai, pērn ielaistu kolorektālo vēzi (3. un 4. stadijā) atklāja 561 pacientam (miruši 688).

 

Pozitīvs tests nebūt uzreiz nenozīmē to, ka pacientam ir vēzis. Nereti slēptā asiņošana var būt hemoroīdu vai kāda zarnu iekaisuma dēļ, arī uzturā lietotie produkti, piemēram, sarkanā gaļa, mārrutki, redīsi, var ietekmēt testa rezultātu. Kolonoskopijas izmeklējums palīdzēs ieviest skaidrību arī visos šajos gadījumos.

 

“Visbiežāk kolorektālais vēzis saistīts ar polipiem, kuri izauguši zarnas gļotādā un kuros sākusies patoloģiska šūnu augšana jeb displāzija, kas vēlāk var kļūt (bet var arī nekļūt) par vēzi. Lielākoties polipi ir labdabīgi, parasti neizraisa simptomus, taču tie var būt par iemeslu nesāpīgai asiņošanai no taisnās zarnas vai asiņošanai, kas nav redzama (tāpēc to sauc par slēpto asiņošanu). Saslimstība ar polipiem pieaug, palielinoties vecumam, un, tā kā šajā dzīves periodā dažādu iemeslu dēļ organismā šūnu vairošanos regulējošais mehānisms var būt “sabojājies”, var notikt strauja šūnu vairošanās. Par laimi, sākotnēji vēzis attīstās tikai gļotādā, tas vēl nav ieaudzis dziļākajos slāņos. Tādēļ, ja pacienta aizpildītais tests mājās ir pozitīvs (izkārnījumos konstatēts asins piejaukums), ģimenes ārstam viņam jānozīmē valsts apmaksāta zarnu papildu izmeklēšana – kolonoskopija. Tās laikā speciālists var veikt ne tikai diagnostiku, bet vienlaikus arī ārstēšanu, noņemot polipu. Gadījumā, ja polipu ir daudz, varētu būt nepieciešama atkārtota procedūra. Noņemtajiem veidojumiem noteikti tiek veikta arī histoloģiskā (laboratoriskā) izmeklēšana,” skaidro RAKUS stacionāra “Gaiļezers” endoskopiju nodaļas vadītāja Anita Lapiņa.

Starp citu, pozitīvs tests nebūt uzreiz nenozīmē to, ka pacientam ir vēzis. Nereti slēptā asiņošana var būt hemoroīdu vai kāda zarnu iekaisuma dēļ, arī uzturā lietotie produkti, piemēram, sarkanā gaļa, mārrutki, redīsi, var ietekmēt testa rezultātu. Kolonoskopijas izmeklējums palīdzēs ieviest skaidrību arī visos šajos gadījumos.

Jāpiebilst, ka mūsdienās šo procedūru 100% visiem pacientiem veic ar atsāpināšanu jeb, kā saka paši ārsti, “miedziņā”. Lai dakteris izmeklējot varētu ieraudzīt vismazākās izmaiņas, pacients pats sevi iepriekš sagatavo, lietojot atbilstošus zarnu tīrīšanas līdzekļus dienu pirms izmeklējuma.

Būtiski, ka tiem pacientiem, kam slēpto asiņu tests izkārnījumos bijis pozitīvs, ir atsevišķa rinda uz kolonoskopijas izmeklējumu, tādēļ viņi to var saņemt daudz ātrāk nekā citi pacienti par valsts naudu.

Pacienta līdzmaksājums, piemēram, klīnikā “Gaiļezers” ir noteikts trīs lati, turklāt tas nemainās atkarībā no atradnes kolonoskopijas laikā. Tas vienmēr paliek nemainīgs. “Ģimenes ārstam nosūtījumā noteikti jānorāda speciālais diagnozes kods: Z12.1. Tas nozīmē, ka pacients nāk uz kolonoskopiju tādēļ, ka viņam bijis pozitīvs skrīninga tests,” uzsver daktere Lapiņa.

“Nav liela māksla atklāt vēzi tālejošā stadijā, bet tur arī bieži vien vairs nevaram radikāli palīdzēt. Skrīnings dod iespēju ļoti agrīni atklāt saslimšanu, tādēļ aicinu visus cilvēkus pēc 50 gadu vecuma veikt valsts apmaksātu testu slēpto asiņu noteikšanai izkārnījumos un pozitīva testa gadījumā – kolonoskopiju. Ja ģimenes ārsts jums to nav piedāvājis, nebaidieties viņam par to pajautāt,” aicina daktere Kikuste.

 

 

Uzziņa

• Skrīnings ir plānota iedzīvotāju izmeklēšana, lai atklātu iespējamu saslimšanu, kurai vēl nav pazīmju.

• Tests slēpta asins piejaukuma konstatēšanai fēcēs ļauj noteikt ne tikai kolorektālo vēzi, bet arī pirmsvēža stāvokļus.

• Ģimenes ārstiem, kuri organizē kolorektālā vēža skrīningu, ir pieejama informācija par medicīnas iestāžu endoskopiju nodaļām (kopumā Latvijā 21 līgumiestāde), kurās, ja pacientam ir pozitīvs slēpto asiņu tests izkārnījumos, iespējams veikt valsts apmaksātu kolonoskopijas izmeklējumu.

• Pirms dodaties uz šo izmeklējumu, noskaidrojiet, vai speciālists var veikt gan diagnostiku, gan vienlaikus arī polipu noņemšanu, ja tas būs nepieciešams.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+