Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
29. maijs, 2017
Drukāt

Zaudējam cīņā ar pudeli (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Saeima nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz aizliegumu no 2020. gada tirgot alu liela tilpuma plastmasas (PET) pudelēs. Šobrīd liela daļa no PET pudelēm rēgojas, izmestas mežā vai ceļmalās. Mūsu kaimiņvalstis ar nekārtībām cīnās, ieviešot PET pudeļu depozīta sistēmu. Kādēļ to nav paveikusi Latvija?

Ideja par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā pirmoreiz izskanēja jau pirms 14 gadiem (depozīta sistēma nozīmē, ka cilvēki var nodot izlietotās PET pudeles un par katru nodoto pudeli saņemt atlīdzību). Ministru kabinets tolaik pieņēma noteikumus, kas paredzēja nākotnē ieviest šo sistēmu, taču līdz reāliem darbiem tā arī nav izdevies tikt. 2013. gadā valdība apstiprināja ierosinājumu, ka sistēmai jāsāk darboties no 2015. gada, tomēr šī koncepcija tika noraidīta. Tikmēr mūs ir apsteiguši ne tikai “lēnie” igauņi, kuriem šī sistēma darbojas jau kopš 2005. gada, bet arī lietuvieši, kas depozīta sistēmu ieviesa no šā gada februāra.

 

Veiklo latviešu bizness

Lietuvas veikalos un stāvlaukumos tika uzstādīti automāti, kuros ir iespējams nodot PET pudeli apmaiņā pret 10 centiem. Piemērs tika ņemts no Eiropas Savienības valstīm, kur šī sistēma jau veiksmīgi darbojas. Dalīto konteineru sistēma, kāda šobrīd darbojas Latvijā, ne vienmēr ir efektīva, bet ES valstīs ar depozīta sistēmas palīdzību atpakaļ tiek savākti vismaz 90% no pārdotā iepakojuma.

Igaunijā depozīta sistēma darbojas jau 12 gadus, bet šogad igauņi tieši latviešu dēļ bija spiesti mainīt noteikumus. Latvieši lielos daudzumos uz Igauniju veda Latvijā nopirktās PET pudeles, kuras apmaiņā pret naudu nodeva automātos. Arī paši igauņi devās uz Latviju pēc lētāka alkohola, jo Igaunijā tas akcīzes nodokļa dēļ ir krietni dārgāks. Līdz ar to Igaunijas depozīta sistēmā nonāca ārkārtīgi daudz pudeļu, par kurām iepriekš nav samaksāts depozīts. 2016. gada pirmajā pusē sistēmā nodoti 20 miljoni pudeļu no Latvijas, par kurām izmaksāti divi miljoni eiro. Tomēr visiem “bezmaksas” priekiem reiz pienāk gals – latvieši un paši igauņi turpmāk vairs nevarēs nodot pudeles, kuras iegādātas ārpus Igaunijas robežām. Saņemt naudu varēs tikai par īpaši marķētām PET pudelēm.

 

Atpaliekam no Eiropas

Eiropā sekmīgākais depozīta sistēmas piemērs ir Vācija, kur atpakaļ tiek saņemti 98% iegādāto PET pudeļu. Vācijā šī sistēma ieviesta 2002. gadā, tomēr neiztika bez pretošanās no citādi domājošām pusēm – Vācijas pudeļu industrijas lobiji un ražotāji uzsāka tiesas prāvas, kurās tomēr uzvarēja Vācijas valdība. Vācieši apmaiņā par PET pudeli var saņemt 25 centus. Otrs veiksmīgākais piemērs ir Somija, kur ar 2008. gadā ieviestās depozīta sistēmas palīdzību atpakaļ tiek saņemti 92% pudeļu. Neraugoties uz pozitīvo Eiropas pieredzi, Latvijā šādu sistēmu netaisās ieviest. Kādēļ?

“Latvijas valsts meži” ziņo, ka 2016. gadā, tīrot mežus, savākti 130 kubikmetri atkritumu, no kuriem 80% bija tieši PET pudeles. Lielās talkas kustības vadītāja Vita Jaunzeme spriež, ka ar nodošanas punktiem tiktu vairāk stimulēta iedzīvotāju ekonomiskā ieinteresētība. “Latvijā šobrīd darbojas šķirošanas konteineru sistēma. Tā strādā, ja cilvēkus izglīto, paskaidro, kas ir jādara. Labs piemērs ir Valmiera, kur darbojas atkritumu apsaimniekošanas firma “ZAAO”. Iedzīvotāji patiešām godprātīgi šķiro atkritumus, un tur depozīta sistēma nebūtu nepieciešama. Diemžēl reti kurš mūsu valsts iedzīvotājs ir tik apzinīgs, lai mestu atkritumus šķirošanas konteineros, lielu lomu spēlē ekonomiskā puse.”

Arī iepriekš minētās SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Legzdiņa uzskata, ka galvenais uzdevums ir izglītot cilvēkus: “Depozīta sistēmas ieviešana nozīmētu, ka atsevišķas preces kļūtu dārgākas. Sistēmas ieviešanai un uzturēšanai būs nepieciešamas investīcijas. Ekonomiski pamatotāk būtu nostiprināt un attīstīt esošo dalītās vākšanas sistēmu, nevis izveidot vēl vienu paralēlu sistēmu atsevišķam iepakojuma veidam. Neatkarīgi no pārstrādei derīgo materiālu vākšanas metodes svarīga ir iedzīvotāju izglītošana. Cilvēkiem ir pieejami informatīvie materiāli par pareizu atkritumu savākšanu, regulāri tiek organizētas dažādas akcijas. Rezultāts ir redzams – pagājušajā gadā AS “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar SKDS veica pētījumu, un visaktīvāk atkritumus šķiro tieši Vidzemē – 55%, vidējais rādītājs Latvijā bija 45%.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Viss ir vienkāršāk – mākoņtēva biznesa intereses.Miskastes naudu nes viņam,tai skaitā – savāktās petenes tiek atšķirotas un nodotas pārstrādei.Meloč,no kak prijatno…Par to maksā!

  2. Kāpēc daļa no summas(4 centi) aizies sistēmas uzturēšanai? Ja Vācijā no pircēja samaksātiem 25 centiem, pircējs atpakaļ saņem visus 25 centus??

  3. zic valdība “netiek galā” jo ir korumpēta un lobē pudeļu ražotājus.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +3.9
Alūksne +2.2
Daugavpils +4
Saldus +3
Liepāja +6.8
Jelgava +2
Ventspils +7.4
Limbaži +3
Madona +2
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+