Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. janvāris, 2015
Drukāt

Inese Vaidere: Krievijas ekonomisko problēmu ietekme uz Latviju (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas un naftas cenas straujais kritums ir ļoti nopietni iedragājuši Krievijas izaugsmi un rubļa stabilitāti. Tas kopā ar Krievijas lēmumu ieviest atbildes sankcijas ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju. Kāda tad patiesībā ir Latvijas ekonomikas atkarība no Krievijas?

Pasaules kontekstā Latvija ir samērā neliela, atvērta ekonomika. Līdz ar to ārējā tirdzniecība jeb preču un pakalpojumu eksports un imports vienmēr spēlēs lielu lomu valsts ekonomikā. Kopumā Latvijas eksports veido ap 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopš neatkarības sākuma esam jau visai veiksmīgi pārstrukturizējuši savus eksporta tirgus, un šodien eksports uz Krieviju ir tikai ap 11% no kopējā apjoma. Bet no Krievijas importēto preču un pakalpojumu apjoms, ko lielā mērā veido enerģija un izejmateriāli, ir tikai 8% no valsts kopējā importa.

Neapšaubāmi, rubļa vērtības kritums pret eiro par 70% gada laikā un krievu atbildes sankcijas nopietni apdraud Latvijas eksporta pozīcijas uz Krieviju. Eiropas Komisija novērtējusi, ka Latvija Krievijas sankciju dēļ gada laikā varētu ciest 67 miljonu eiro zaudējumu. Ir pro­gnozes, ka Krievijas embargo dēļ Latvijas IKP var samazināties par 0,3%.

No kopējā eksporta apjoma preču eksports veido ap 80%, pārējo – pakalpojumi. Lielākā preču grupa ir pārtikas produkti (ap 40%), šīs grupas ietvaros vislielākā loma ir piena produkcijai. Piensaimniecības nozare ir viens no lielākajiem zaudētājiem embargo dēļ. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīja zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā. Lai kompensēto radušos zaudējumus, Eiropas Komisija (EK) piešķīra 7,7 miljonu eiro kompensāciju, bet Latvijas valdība – 14 miljonus nozares atbalstam. Tam vismaz īstermiņā būtu situācija nozarē jāstabilizē. Drīzumā EK paredzējusi izstrādāt mehānismu kompensāciju piešķiršanai augļu un dārzeņu audzētājiem.

Arī Latvijas zivrūpniecību negatīvi ietekmē Krievijas sankcijas. Gan interesanti, ka vairāki šīs nozares, kā arī piena pārstrādes uzņēmumu īpašnieki nāk no Krievijas, līdz ar to embargo bieži atspēlējas uz pašu krievu kapitāla īpašniekiem.

Nedaudz pārsteidzoši, ka oficiālie 2014. gada 9 mēnešu statistikas dati norāda, ka eksports uz Krieviju ir samazinājies tikai par 2,7%. Embargo preču eksporta apjoma kritums kompensējies ar pieaugumu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksportā. Deviņu mēnešu datos gan vēl pilnībā nav atspoguļojusies rubļa vērtības krituma ietekme. Labāku priekšstatu par Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku iegūsim pēc oficiālo gada statistikas datu publicēšanas, bet pašlaik izskatās, ka ieguvumi no naftas produktu cenu krituma varētu kopumā kompensēt zaudējumus no eksporta samazinājuma.

Pakalpojumu eksporta uz Krieviju struktūrā divas nozīmīgākās nozares ir transports (11%) un tūrisms (9%). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gada 9 mēnešos pārvadāto kravu apjoms pieaudzis par 2,1%. Tomēr daudzi transporta nozares speciālisti ir pesimistiski par 2015. gadu, prognozējot, ka Krievija varētu sākt izmantot citus transporta koridorus. Piemēram, “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis pro­gnozē sava uzņēmuma apgrozījuma kritumu 2015. gadā 20% apmērā. Taču jājautā – pa kādiem alternatīviem ceļiem tad šīs kravas dosies? Izvēle nerādās būt pārāk plaša. Vai Magoņa prognozes piepildīsies, rādīs laiks. Atzīmēšu gan, ka agrāk izteiktās bēdīgās prognozes nav īstenojušās, bet Krievijas transporta plūsmas pārstrukturizēšanai nepieciešams laiks un līdzekļi.

Rubļa vērtības kritums ir samazinājis krievu iespējas ceļot – krievu tūristu skaits Latvijā 2014. gada 9 mēnešos ir samazinājies par 16%. Tomēr šo iztrūkumu ir kompensējis tūristu skaita pieaugums no citām valstīm. Piemēram, Jūrmalā, neskatoties uz krievu tūristu skaita samazinājumu par 10%, kopējais tūristu skaits ir pieaudzis par 22%.

Rezumējot Krievijas ekonomisko problēmu un embargo ietekmi uz Latviju, jāatzīst, ka tās var ievērojami ietekmēt atsevišķas nozares. Bet šo nozaru problēmu risināšanā iesaistās gan Latvijas valdība, gan EK. Labā ziņa ir arī tā, ka notiek aktīvi alternatīvu tirgu meklējumi un tie ir visai sekmīgi. Mūsu produkciju atzinīgi vērtē Ķīnas milzīgais tirgus, “Zaļā nedēļa” Vācijā rāda, ka, ja jau taupīgais vācietis ir ar mieru par vienu Svētes rupjmaizes šķēli maksāt 6 eiro, tad paveras lieliskas iespējas. Un kas vēl notiks, kad viņš pagaršos mūsu šprotes, desas, sierus! Krīzes nekad nav patīkamas, taču tās virza arī attīstību – šajā gadījumā pārorientāciju uz drošākiem tirgiem.

Vienmēr ir jāpatur prātā, ka ekonomiskā sadarbība ar Krieviju sola ne tikai potenciāli lielu tirgu un peļņu, bet arī neprognozējamu partneri, taču embargo nes zaudējumus. Tādēļ arī Latvijā atrodas balsis, kas īstermiņa peļņas dēļ nosoda rietumvalstu sankcijas. Tomēr, kā saka, pienāk brīži, kad politika kļūst svarīgāka par biznesu. Dažkārt ir vērts atteikties no īstermiņa ekonomiskajām izdevībām, lai nodrošinātu stabilitāti un attīstību ilgtermiņā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Labs situācijas pārskats. Nezinu kāpēc “Latvijas dzelzceļam” vienmēr ieceļ tādus nekompetentus vai apšaubāmus tipus par vadītājiem — kā pašreiz Uģi Magoni. Tie turpina ar nostaļģiju skatīties uz austrumiem, nevis enerģiski virzīt “Rail Baltica” projektu uz priekšu.

    • Конечно можно быть некомпетентным в вопросах железной дороги, но не до такой же степени. Железная дорога всегда смотрит в ту сторону, откуда на неё идут грузы, это специфика бизнеса, и личности начальников и их личные пристрастия здесь совсем ни причём, онли бизнес. А ваша рэйл балтика, извините, это авантюра чистой воды, хоть и за европейские деньги, ибо возить по ней будет нечего.

      • Atradies situācijas sapratējs un noteicējs. Esi no tiem, kas paziņo visai pasaulei, ka vienīgā nācija, kas dzīvojusi uz zemes ir krievi un vienīgā valoda ir bijusi – krievu un viss labais, kas uz šīs zemes ir nācis – no krieviem. Un tas “labais”, kas vēl nav no jūsu būtības izlīdis – ir lepnība, ar kuru jūs šavāt un kārāt, un dariet vēl joprojām, un nekad neesat pārstājuši savos noziegumos apsūdzēt citus. Nekas, Dieva dzirnavas maļ lēni, bet labi – par visu nāksies maksāt!

        • А по сути есть что сказать, умник вы наш? Дружочек, с вами точно всё в порядке, а то вон как вас распалило то.

  2. Jau sen bija laiks visu ekonomiku pārorientēt uz rietumiem! Būtu labi sākt ar LDz.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+