Foto – LETA

Inese Vaidere: Krievijas ekonomisko problēmu ietekme uz Latviju 8

Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas un naftas cenas straujais kritums ir ļoti nopietni iedragājuši Krievijas izaugsmi un rubļa stabilitāti. Tas kopā ar Krievijas lēmumu ieviest atbildes sankcijas ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju. Kāda tad patiesībā ir Latvijas ekonomikas atkarība no Krievijas?

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Pasaules kontekstā Latvija ir samērā neliela, atvērta ekonomika. Līdz ar to ārējā tirdzniecība jeb preču un pakalpojumu eksports un imports vienmēr spēlēs lielu lomu valsts ekonomikā. Kopumā Latvijas eksports veido ap 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopš neatkarības sākuma esam jau visai veiksmīgi pārstrukturizējuši savus eksporta tirgus, un šodien eksports uz Krieviju ir tikai ap 11% no kopējā apjoma. Bet no Krievijas importēto preču un pakalpojumu apjoms, ko lielā mērā veido enerģija un izejmateriāli, ir tikai 8% no valsts kopējā importa.

Neapšaubāmi, rubļa vērtības kritums pret eiro par 70% gada laikā un krievu atbildes sankcijas nopietni apdraud Latvijas eksporta pozīcijas uz Krieviju. Eiropas Komisija novērtējusi, ka Latvija Krievijas sankciju dēļ gada laikā varētu ciest 67 miljonu eiro zaudējumu. Ir pro­gnozes, ka Krievijas embargo dēļ Latvijas IKP var samazināties par 0,3%.

CITI ŠOBRĪD LASA

No kopējā eksporta apjoma preču eksports veido ap 80%, pārējo – pakalpojumi. Lielākā preču grupa ir pārtikas produkti (ap 40%), šīs grupas ietvaros vislielākā loma ir piena produkcijai. Piensaimniecības nozare ir viens no lielākajiem zaudētājiem embargo dēļ. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīja zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā. Lai kompensēto radušos zaudējumus, Eiropas Komisija (EK) piešķīra 7,7 miljonu eiro kompensāciju, bet Latvijas valdība – 14 miljonus nozares atbalstam. Tam vismaz īstermiņā būtu situācija nozarē jāstabilizē. Drīzumā EK paredzējusi izstrādāt mehānismu kompensāciju piešķiršanai augļu un dārzeņu audzētājiem.

Arī Latvijas zivrūpniecību negatīvi ietekmē Krievijas sankcijas. Gan interesanti, ka vairāki šīs nozares, kā arī piena pārstrādes uzņēmumu īpašnieki nāk no Krievijas, līdz ar to embargo bieži atspēlējas uz pašu krievu kapitāla īpašniekiem.

Nedaudz pārsteidzoši, ka oficiālie 2014. gada 9 mēnešu statistikas dati norāda, ka eksports uz Krieviju ir samazinājies tikai par 2,7%. Embargo preču eksporta apjoma kritums kompensējies ar pieaugumu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksportā. Deviņu mēnešu datos gan vēl pilnībā nav atspoguļojusies rubļa vērtības krituma ietekme. Labāku priekšstatu par Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku iegūsim pēc oficiālo gada statistikas datu publicēšanas, bet pašlaik izskatās, ka ieguvumi no naftas produktu cenu krituma varētu kopumā kompensēt zaudējumus no eksporta samazinājuma.

Pakalpojumu eksporta uz Krieviju struktūrā divas nozīmīgākās nozares ir transports (11%) un tūrisms (9%). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gada 9 mēnešos pārvadāto kravu apjoms pieaudzis par 2,1%. Tomēr daudzi transporta nozares speciālisti ir pesimistiski par 2015. gadu, prognozējot, ka Krievija varētu sākt izmantot citus transporta koridorus. Piemēram, “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis pro­gnozē sava uzņēmuma apgrozījuma kritumu 2015. gadā 20% apmērā. Taču jājautā – pa kādiem alternatīviem ceļiem tad šīs kravas dosies? Izvēle nerādās būt pārāk plaša. Vai Magoņa prognozes piepildīsies, rādīs laiks. Atzīmēšu gan, ka agrāk izteiktās bēdīgās prognozes nav īstenojušās, bet Krievijas transporta plūsmas pārstrukturizēšanai nepieciešams laiks un līdzekļi.

Reklāma
Reklāma

Rubļa vērtības kritums ir samazinājis krievu iespējas ceļot – krievu tūristu skaits Latvijā 2014. gada 9 mēnešos ir samazinājies par 16%. Tomēr šo iztrūkumu ir kompensējis tūristu skaita pieaugums no citām valstīm. Piemēram, Jūrmalā, neskatoties uz krievu tūristu skaita samazinājumu par 10%, kopējais tūristu skaits ir pieaudzis par 22%.

Rezumējot Krievijas ekonomisko problēmu un embargo ietekmi uz Latviju, jāatzīst, ka tās var ievērojami ietekmēt atsevišķas nozares. Bet šo nozaru problēmu risināšanā iesaistās gan Latvijas valdība, gan EK. Labā ziņa ir arī tā, ka notiek aktīvi alternatīvu tirgu meklējumi un tie ir visai sekmīgi. Mūsu produkciju atzinīgi vērtē Ķīnas milzīgais tirgus, “Zaļā nedēļa” Vācijā rāda, ka, ja jau taupīgais vācietis ir ar mieru par vienu Svētes rupjmaizes šķēli maksāt 6 eiro, tad paveras lieliskas iespējas. Un kas vēl notiks, kad viņš pagaršos mūsu šprotes, desas, sierus! Krīzes nekad nav patīkamas, taču tās virza arī attīstību – šajā gadījumā pārorientāciju uz drošākiem tirgiem.

Vienmēr ir jāpatur prātā, ka ekonomiskā sadarbība ar Krieviju sola ne tikai potenciāli lielu tirgu un peļņu, bet arī neprognozējamu partneri, taču embargo nes zaudējumus. Tādēļ arī Latvijā atrodas balsis, kas īstermiņa peļņas dēļ nosoda rietumvalstu sankcijas. Tomēr, kā saka, pienāk brīži, kad politika kļūst svarīgāka par biznesu. Dažkārt ir vērts atteikties no īstermiņa ekonomiskajām izdevībām, lai nodrošinātu stabilitāti un attīstību ilgtermiņā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.