×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.3°C
Meldra, Meldris, Melisa
Sestdiena, 21. jūlijs, 2018
29. janvāris, 2018
Drukāt

Nogurdinātais “Dogo” un politiķiem jāprot izvēlēties “pansionātu”. “LA” nedēļas apskats (5)

1. Cilvēks. Zbigņeva Stankeviča pārliecināšanas spējas

1no5
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Foto – Timurs Subhankulovs

Pagājušonedēļ sabiedrības uzmanības lokā nonāca Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš esot pārliecinājis Zaļo un zemnieku savienības deputātus neatbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tas apliecina viņa autoritāti, taču konvencijas atbalstītāji ir neapmierināti. Daži pat atsaucas uz Satversmes 99. pantu – “Baznīca ir atdalīta no valsts”. Tomēr te jābilst, ka baznīca ir tāda pati pilsoniskās sabiedrības daļa kā citas organizācijas un arī tai ir iespēja paust savu viedokli, pārliecināt politiķus, ierosināt likumu izmaiņas.

Z. Stankevičs ir pazīstams kā aktīvs interneta sociālo tīklu lietotājs, paužot viedokli par dažādām problēmām, piemēram, par ģimenes plānošanas metodēm. Arī tagad viņš publicēja plašākas piezīmes par konvenciju, tostarp analizējot, kas tiek saprasts ar vārdu “vardarbība”, pret ko it kā vēršas konvencija: “Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu? Saistībā ar ES pievienošanos Konvencijai Eiropas Parlaments 2017. gada 12. septembrī pieņēma Rezolūciju, no kuras izriet šāds skatījums. Bet palūkosimies uz otru sievieti – ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t. i., nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību, nav vēl lielāka vardarbība?” Katoļu virsgans vērš uzmanību arī uz to, ka starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir garantētas vecāku tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Viņš pauž: “Konvencijas prasības šīs vecāku tiesības liks ignorēt. Un vai tā nav emocionāla vardarbība?”

Atstājot malā diskusijas par Stambulas konvenciju, jānovērtē, ka baznīcas mudinājumi stiprināt ģimeniskās vērtības ir arī rūpes par to, cik spēcīga būs mūsu valsts nākotnē. Nesenā intervijā avīzei “Brīvā Latvija” Z. Stankevičs teica, ka reizēm jūtas kā saucējs tuksnesī – tad, kad pirmajā brīdī šķietot – netiks uzklausīts. Taču paiet laiks, un notiek pārmaiņas. Arhibīskaps min piemēru ar tā sauktajiem “sistēmas bērniem”: “Pirms diviem gadiem kādā dievkalpojumā teicu, ka Latvijā bērnunamiem jābūt tukšiem, jo mēs paši varam viņus audzināt. Nu sabiedrība par to ne tikai runā, bet ir pamodusies un dara.”

  1. Cilvēks. Zbigņeva Stankeviča pārliecināšanas spējas
  2. Pārsteigums. NATO ģenerālsekretārs palīdzēs apiet?
  3. Izgāšanās. Datu sargātāji
  4. Prieks. Latvijas aktieris "pietuvojas" "Oskaram"
  5. Darījums. "Tiesu nogurdinātais" tiek dāņiem

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. urā kartejais latvijas uzņēmums pārgāja dāņu fermeru rokās

  2. keish tachu ir pedinsh!kaadeelj lai ar sievu histeerikji neskatiitos..pofig!arii kaa cilveeks-lielaaku miiksto pasaule nav redzeejusi-dajebko paardos aci nemirkshkjinot!!!nodeveejs,gljeevulis un veel padumsh ..diemzheel..bet andrim jau smadzenes nav vajadziigas..aanuss stradaa un viss,kas liidz mazajam viireliitim kusteet uz priekshu..tikai taadi smerdelji shai sabiedriibai vajadziigi…

  3. Nabaga dogo. Bezaunīgie bauri sāka pretenzijas celt pret mūsu pašu ražotāju. Pasumaješ, pāris simti suņu kļuva par kropļiem un nosprāga badā. Tas ir štrunts, galcenais lai mūsu pašu vietējaos razotājs turpina darba! Tas galvenais

  4. Priecājos, ka Latvijā ir arī Pilsoņi ar patiesām prāta spējām saskatīt dažādos mozaīkas piedāvājumos to īstenību ar Stambulas konvencijas piedāvājumu godājamā Stankēviča personā ( būtu mums tāds prāta spēju apveltīts Prezidents… ).
    Apbēdina čekistu sargu darba spējas Datu valsts inspekcijas (DVI) personā – čekas upuri ir zināmi, bet paši ziņotāji no valsts amatiem tiek aizsargāti vai gatavošanās turpinājumam, kad Kremļa saimniekiem varēs teikt – ziņotājus neizpaudām – bet tie Kremlim neuzticamie lai atgriežas tur Sibīrijā…. Laikam tam pēdējam lielāka ticamība? Nožēlojami – jau 27 gadi un nevaram nomazgāt mēslus ne no Airītēm, ne izbērt maisus…

Draugiem Facebook Twitter Google+