Latvijas Krievu savienības līdere un Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka piedalās protesta akcijā pie Ministru kabineta pret BBC veidotās filmas, kurā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā, demonstrēšanu Latvijas Televīzijas ēterā. Foto – LETA

Juris Lorencs: Ždanoka atkal Latvijā. Tam ir izskaidrojums 30

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka paziņojusi par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta nolikšanu un atgriešanos Latvijā, lai piedalītos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās šī gada 6. oktobrī. Lai gan manas politiskās simpātijas nu nepavisam nav Ždanokas pusē (esmu pārliecināts, ka viņas fanu nav arī starp “Latvijas Avīzes” lasītājiem), tomēr jāatzīst, ka tas ir visai veikls manevrs.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Patiesībā ne viņa, ne viņas partija neko nezaudē. Miroslavs Mitrofanovs, kurš līdz šim bija Ždanokas palīgs un arī tuvākais cilvēks partijā, ieņems viņas vietu Eiropas Parlamentā, iegūs lielisku politisku pieredzi un papildu redzamību. Patlaban Ždanoka ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā ļaut viņai kandidēt Saeimas vēlēšanās. Atgādinājumam – pēc 1991. gada 13. janvāra Ždanoka turpināja darboties kompartijā un bija arī Interfrontes aktīviste, tāpēc Vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās. Ja Satversmes tiesa tomēr atļaus kandidēt, tad Latvijas Krievu savienības sarakstu viņa pavisam noteikti “vilks uz augšu”. Ja tiesa neļaus – atkal papildu punkti (“svētā mocekle”!) savu cienītāju acīs Latvijā, Krievijā un Eiropā. Turklāt vienmēr taču paliek iespēja atkārtoti kandidēt 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pirmais skaļais pieteikums jaunajā statusā bija intervija portālam “Delfi”. Acīs iekrīt divas lietas, par kurām iestājas Ždanoka. Pirmā – gatavība aizstāvēt Latvijā izglītību krievu valodā, kas nav pārsteigums. Otrā jau ir globālāka, un tā ir nākotnes Eiropas vīzija: “Eiropas Savienību mēs redzam kā reģionu Eiropu, bet nacionālo valstu koncepcijai jāpaliek pagājušajos gadsimtos.” Tieši tas, par ko šodien iestājas Francijas prezidents Emanuels Makrons vai Vācijas sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs. Makrons aicina “būvēt Eiropas suverenitāti”, attiecīgi samazinot nacionālo valstu teikšanu. Savukārt Šulcs iet vēl tālāk, līdz pat idejai par “Eiropas savienotajām valstīm”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā brīdī var likties, ka Ždanoka nav īsti konsekventa. Jo tieši viņa taču tik aktīvi iestājas par Katalonijas neatkarību! Kas tad tā par politisku šizofrēniju? Jo Katalonijas neatkarība nu nekādi neiederas Ždanokas slavētajā “reģionu Eiropā”! Ja uz Eiropas Savienību raugāmies kā nacionālu valstu savienību, tad Katalonijas valsts kā kataloņu tautas valodas un kultūras sargātāja ir ieguvums. Bet, ja ar Eiropu saprotam “savienotās valstis”, tad jauna neatkarīga valsts ir spieķis kontinenta integrācijas riteņos. Tik tālu varētu likties, ka Ždanoka runā pretim pati sev. Tāpat ar Krimu. Ždanoka it kā aizstāv Krimas iedzīvotāju (kas savā vairākumā ir krievi) tiesības pašiem lemt savu likteni, pievienoties Krievijai. Bet tikpat labi Krimas krievi taču varētu dzīvot “reģionu Ukrainā” pēc modernās nākotnes Eiropas parauga.

Šķiet, lietas būtība slēpjas apstāklī, ka varas elite Madridē un Briselē Katalonijas neatkarību uztver nevis kā iespēju, bet gan kā problēmu, kas vājina Eiropu. Bet vāja Eiropa ir Krievijas un, visticamāk, arī Ždanokas interesēs. Ja Katalonijas tiekšanās pēc neatkarības Eiropas varas gaiteņos tiktu uzņemta ar izpratni, Ždanoka būtu visdedzīgākā jaunās valsts idejas apkarotāja.

Viena lieta, ko citu partiju politiķi gan varētu mācīties no Ždanokas, ir viņas gatavība uzņemties ne jau tos vieglākos un pateicīgākos darbus. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka “Vienotība” jau ilgāku laiku balansē uz piecu procentu robežas. Eiropas Parlamentā patlaban šo politisko spēku pārstāv Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Inese Vaidere. Jebkurš no viņiem būtu vērtīgs, varbūt pat izšķirošs papildinājums partijas sarakstam Saeimas vēlēšanās. Nākamie “aiz strīpas” Eiropas Parlamentā “Vienotības” sarakstā ir Ojārs Kalniņš, Kārlis Šadurskis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs. It īpaši divi pēdējie mums Briselē un Strasbūrā šodien ļoti noderētu. Kaut vai lai parādītu, ka Latvijas krievus nepārstāv Ždanoka viena pati.