Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. janvāris, 2012
Drukāt

Ždanoka atver «otru fronti»


Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka iecerējusi vākt parakstus, lai par Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām noteiktu “tradicionālās Eiropas valodas”, tostarp krievu. Eksperti atzīst, ka ieceres īstenošana nav reāla, un paziņojums vairāk jāuztver kā Ždanokas kampaņa nākamajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

 

Ždanoka Eiroparlamentā pieslējusies grupai “Eiropas Brīvā alianse” (EBA), un, lai iegūtu plašāku politisko atbalstu krieviskuma idejām, savus kolēģus aicinājusi ar šo parakstu vākšanu vienlaikus cīnīties arī par basku, bretoņu, velsiešu, galīsiešu un frīzu valodas tiesībām. EBA kopumā ideju esot atbalstījusi, bet par parakstu kampaņas organizēšanu lemšot martā, ziņo laikraksts “Čas”. Pērn jau rakstīju par krievu valodas referenduma iniciatora Aleksandra Gapoņenko izteikumiem, ka krievu valodas aizstāvji mēģināšot to Latvijā “ieviest no Eiropas”. Jāatgādina, ka ES likumdošanā noteikts – par ES oficiālo valodu var kļūt kāda no dalībvalstu oficiālajām valodām, un par jaunas valodas iekļaušanu oficiālajā saimē jābūt vienprātīgam ES dalībvalstu atbalstam. Šo faktu aizmāršības vai nezināšanas dēļ “Čas” publikācijā nav pieminējusi.

“Ždanokas kundze vēlas par sevi atgādināt Latvijai, un to viņa dara no Eiropas,” spriež Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

 

Viņaprāt, Ždanoka savlaicīgi sākusi veidot savu priekšvēlēšanu kampaņu 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Atis Lejiņš teic, ka no Ždanokas šāds solis bija gaidāms, un tas krievu valodas ietekmes veicināšanā ļauj atvērt otru fronti – šoreiz arī Eiropā.

 

“Ždanokas centieni ienest šo jautājumu Eiropas darbakārtībā ir arī mēģinājums piesaistīt sev 180 000 vēlētāju, kas ierosināja krievu valodas referendumu Latvijā,” saka A. Lejiņš.

“Tā ir cilvēku kacināšana,” vērtējot T. Ždanokas ieceri, uzsver EP deputāte no Eiropas Tautas partiju grupas Sandra Kalniete. “Tā ir bezatbildīga rīcība no “PCTVL” puses – Latvijas sabiedrībā jau tā ir pietiekami liels spriegums starp dažādām etniskām grupām. Ieceri īstenot politiski arī ir nereāli.”

“Tas būtu Bābeles tornis, ja visas šīs valodas kļūtu par ES oficiālajām valodām,” sacīja A. Lejiņš. Tam piekrīt arī A. Sprūds un atgādina, ka gadu simtiem basku un katalāņu valodas bijušas Eiropas kultūras sastāvdaļa, taču krievu valoda Eiropā ienākusi imigrācijas ceļā. Pašu EBA var uzskatīt par marginālu grupu, kas gan EP ietilpst Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupā – tās iekšienē dominējošs pārsvars ir zaļi domājošo ideju piekritējiem. “Zaļie popularizē idejas saistībā ar vidi un ekoloģiju, un viņi būs piesardzīgi izteikt atbalstu nacionālo minoritāšu jautājumos,” sacīja A. Sprūds.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+