Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
20. oktobris, 2017
Drukāt

Ždanoka ST apstrīd vēlēšanu tiesību ierobežojumus padomju aktīvistiem (11)

Foto-LETAFoto-LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.

Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka Satversmes tiesā ir apstrīdējusi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos vēlēšanu tiesību ierobežojumus padomju komunistu aktīvistiem.

Satversmes tiesa pēc Ždanokas pieteikuma ir ierosinājusi lietu, kurā vērtēs Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 6.punkta atbilstību Satversmes 1., 9. un 91.pantam.

Attiecīgā likuma norma nosaka, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Savukārt attiecīgie Satversmes panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Saeima kā institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzaicināta līdz 2017.gada 18.decembrim iesniegt Satversmes tiesai savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Tādi pat vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999.gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.

Lieta nonāca arī Satversmes tiesā, kas 2000.gada augustā bija izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežojumus valsts demokrātiskās attīstības, kā arī politisko un vēsturisko apstākļu kontekstā un konstatējusi, ka izvērtēšanas brīdī deviņus gadus pēc 1991.gada notikumiem parlamenta rīcība nebija nedz patvaļīga, nedz nesamērīga. Satversmes tiesa gan tolaik atzinusi, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt bez termiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir regulāri jāpārskata.

2000.gadā Ždanoka pārsūdzēja šo lēmumu un aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas 2004.gadā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006.gadā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

Ždanokas lietā ECT atzina, ka tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumu mērķis bija nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātisko procesu integritāti, bet drīzāk izslēgt tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās partijā, kas vardarbīgā veidā mēģinājusi gāzt no jauna izveidoto demokrātisko režīmu valstī.

ECT atzina, ka, ievērojot Komunistiskās partijas iesaisti traģiskajos 1991.gada janvāra notikumos, bija saprātīgi uzskatīt, ka vadošās Komunistiskās partijas amatpersonas ietur antidemokrātisku pozīciju, ja vien ar aktīvām darbībām tās nav no šīs pozīcijas norobežojušās.

Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu atcelšanas, ECT nākotnē varētu līdzīgās lietās nonākt pie pretēja sprieduma, tolaik par ECT spriedumu informēja Ārlietu ministrija.

Satversmes tiesā ir bijuši arī citu personu iesniegumi par minētajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, taču tie tikuši noraidīti.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Vēl 1991. gadā visi padomju aktīvisti bija jāpakar par noziegumiem pret cilvēci. Nespēju iedomāties vēl kādu citu valsti, kur tādi zvēriski valsts ienaidnieki nesodīti maitātu gaisu.

  2. Babulis atkal mēģina sev pievērst uzmanību!

    Gaiss sabojāts. Ir.

    Taču veiksmes gadi ir garām.
    Un cilvēkiem interesē kā uzlabosies viņu dzīve!

    Vajadzīgs jauns piedāvājums!!

    Vienīgais mērķis – pasmirdināt un uz 4 gadiem iegūt materiāli nodrošinātu dzīvi neko sakarīgu nedarot, varētu vairs nestrādāt!

    Nav pieprasījuma.

  3. LA atkal kurina naidu,pret godīgu cilvēku.

  4. … Vai tad kas butu aktuali mainijies Krievijas komunistu partijas sastava vai tas viltiga darbiba no ta laika, vai ari Bezabrene sodien … un, no 1917 – 1937. g. terora pasakumiem te un tur … ne !!!

    … Zdanoka, ka jau godiga komuniste, liekas, dara un daris visu vinas spekos, lai cilveki sodien nedomatu un aizmirstu runat par vinas ta laika tuvo biedru mezonibu, ka Latvija ta pret latviesiem kuri izvelejas palikt Krievija … !

    … Gribetos, lai vina paskatas spoguli un padoma, ka visas komunnistu partijas vesturiskais turpinajums sodien atskan, seit Bezabrene, kaut vai no viena notikuma, no 1937-8 gada, Stalina un tam tiesi padoto rnoziedznieku, Jagodas un Jezova izvesta terora, pret 1.5 milj savejiem apcietinatiem, 668,305 soditiem ar navi, un 22, 360 latviesu izcelsmes pilsoniem, kuru gimenes tika izsutitas uz Sibiriju … !

    … Vai kas ir mainijies komunistu partijas biedros, ja ari seit, vel sodien, musu bijuso okupantu parstavji mums latviesiem piedava Biskekas un jaunas Sibirijas … un nekaunas pat viltigi izmantot demokratijas sniegtas tiesibas … ?!

  5. … Paldies Dievam, ka beidzot so nekaunigo komunistu sarikoto, Zdanokas, uzbasanas lietu partiesas … jo pat toreiz, 2000 gada, ECT, tapat ka ari bijuso komunistu funkcionaru piepildita un vadita Bezabrenes AM, noradija ka aizliegumu komunakiem nepielaut atkal nakt pie varas, busot japarskata velak … !!!

    … Cik parak gudri un viltigi … ka pec kadas izstradata ‘grafikas un planiem’ … bet pat sie gudrie nespeja salauzt patiesibu, kaut jutas jau tik tuvi, tik tuvi jaunajai uzvarai … ka Latvija divas reizes, pirms Otra pasaules kara … bet kuru pedejo Kremla sarikoto pucu aptureja Ulmanis, 1934.g. 15. maija apversuma … !

    … Sodienas realitate, pec Kremla nelikumigas agresivitates, ka Eiropas dala, ta ari musu pasu Bezabrene norada sis komunistiskas ilgterminu shemas izgasanos … !

    … Bus patikami velreiz parskatit un partiesat visas vinu metodes un pasleptas ietekmes effektus, no pasa sakuma, lai tiesam atklatu to noslepto patiesibu par viniem, vinu piederibu ka ari to slepeni un izplanoti meginato demokratijas sagrausanu … visa pasaule, Eiropa … un it seviski, Bezabrene ….!

    … Ilgi nebija dzirdets no sis Latvijas/Bezabrenes nidejas … bet gadas … naidigiem cilvekiem aiz to alkatibas pieveras pratini … !

  6. Nolikvidēja,Ždanokai neprasot,par partijas un padomju aktīva poliklīnikas!

  7. Nost ar sho kuci!

  8. IEVĒLĒTI UN VĒL AR LIELU VĒLĒTĀJU DAUDZUMU?! ARĪ ŠĪ SIEVIETE – LATVIJAS NĪDĒJA – IEVĒLĒTA BIJA NE TIKAI SAEIMĀ, BET EP, NEKAUNĪGI DARBOJOTIES PRET LATVIJAS VALSTI VISUS GADUS?! KO TIKAI VIŅA NAV PASPĒJUSI ŠAJĀ LAIKĀ IZDARĪT?TAČU VISA PAMATĀ IR ČEKAS MAISU NEATVĒRŠANA, KO NOSTOPĒJA VAIRA VĪĶE-FREIBERGA…LŪK DARBA AUGĻI: NEMITĪGA SPRIEDZE SABIEDRĪBĀ; ŅEMŠANĀS AP VALODU KĀ KARSTU KARTUPELI PAT VĒL PĒC REFERENDUMA; LEMBERGA NEKAUNĪBA MAISOTIES PA SAEIMU UN VALDĪBU AR SAVU MĒRĶI; NEMITĪGĀ PLĒŠANĀS VIENAM AR OTRU VALDĪBĀ UN SAEIMĀ! NEPRASME STRĀDĀT LATVIJAS IZAUGSMEI, BET PRASME STRĀDĀT TĀS TOTĀLAI SAGRAUŠANAI… TRAKĀS REFORMAS PILNĪGI VISUR UN PA KATRU CENU BEZ REZULTĀTA REDZĒJUMA!DZĪVOŠANA UZ PARĀDA! 80% SABIEDRĪBAS NABAGI!

  9. =Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka Satversmes tiesā ir apstrīdējusi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos vēlēšanu tiesību ierobežojumus padomju komunistu aktīvistiem.=
    Tas ir ceļš uz variantu: Ždanokai labvēlīga sprieduma pamata ir un būs jātaisa jauns spriedums pat Latvijas republikas 1991. gada atjaunošanas nelikumību pēc pirmā sprieduma…Tikai jābūt atzītai padomju komunistu darbības likumība un tur kaut kāda Latvijas valsts nav rakstīta…
    Murgs, bet labi ar Ždanokas Kremļa konsultantiem labi sagatavots…

  10. Vai tiešām,tai raganai,neviens nevar iebāzt slotu pakaļā un palaist no piektā stāva?

  11. Deboļševizācija - bijušo komunistu patriekšana no politiskās varas! Atbildēt

    Kāpēc Saeimā un pašvaldībās var ievēlēt personas, kuras pirms 1991.gada 13.janvāra darbojušās noziedzīgajā Komunistiskajā partijā, kas pret latviešu tautu veica genocīdu?
    Kā tas nākas, ka Saeimā ievēlēts aktīvs komunists Jānsi Reirs? Ievēlēts aktīvs komunists Jānis Dūklavs. Ievēlēts komunists Brigmanis, Roberts Zīle. Pašvaldībā darbojas un visu Latviju “dancina” komunists un aktīvs okupantu varas darbonis Lembergs. Eksprezidents Andris Bērziņš – komunists. Un vēl 1000-iem piemēru.

Draugiem Facebook Twitter Google+