Tatjana Ždanoka.
Tatjana Ždanoka.
Foto – LETA

Ždanoka: Valdībā nav jaunu asiņu un jaunu domu 22

Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka skeptiski vērtē Māra Kučinska (ZZS) valdību un nelolo cerības, ka tā strādās ilgi un vedīs “mūs uz gaišo nākotni”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Nē, cerības man nav nekādas. Es domāju, ka Latvija ir nonākusi strupceļā ar savām labējām valdībām. Valdībā nav jaunu asiņu, nav jaunu domu. Mūziku pasūta tie paši oligarhi, pret kuriem savulaik solīja cīnīties Valdis Zatlers, bet tauta turpina braukt projām. Kārļa Šadurska (V) nozīmēšana izglītības un zinātnes ministra amatā krieviskajā vidē rada ļoti lielas aizdomas, ka situācija ne tikai neuzlabosies, bet kļūs vēl sliktāka,” intervijā aģentūrai LETA sacīja Ždanoka.

Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras atbalsta arī Latvija, pēc Ždanokas domām, vajag atcelt. “Es dzirdu, ko Eiropas Parlamentā (EP) savā starpā runā tie, kas raksta tās pretkrieviskās rezolūcijas. Viņi paši atzīst, ka ar to, ka Krima paliks Krievijas sastāvā, ir jāsamierinās, jo šis jautājums ir neatgriezenisks,” apgalvoja prokrieviskā politiķe.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāta, vai Latvijā ir iespējami tādi notikumi, kādi bija Krimā un Austrumukrainā, Ždanoka izteicās, ka Latvijas krievvalodīgos un arī latviešus daudzi gribot izmantot kā marionetes, par ko liecinot arī BBC filmas demonstrēšana Latvijas Televīzijā, pret ko iebildusi LKS. “Domāju, ka te vajadzētu pastrādāt Drošības policijai.

Kādam gribas izprovocēt nekārtības Latvijā. Iespējams, tajā ir ekonomiski ieinteresēti ieroču ražotāji un tirgotāji, kas vēlas palielināt savas produkcijas noietu. Varbūt ir arī kādi stratēģiski nolūki. Es nepiekrītu tiem, kas apgalvo, ka Baltija jau ir nolūkota kā teritorija militāram konfliktam starp Krieviju un NATO.

Manuprāt, pilnīgi izslēgts, ka Krievijai būtu interesanti kaut kā militāri iejaukties Baltijā,” uzskata Ždanoka.

Ždanoka uzskata, ka partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) nosaukuma nomaiņa pret Latvijas Krievu savienību ir bijusi veiksmīga. “Man liekas, ka partijai PCTVL pēdējā laikā bija pretruna starp nosaukumu un saturu. Nosaukums bija dots triju partiju apvienībai 1998.gadā, kad vēl bija cerības uz sabiedrības integrāciju. Toreiz valdībā bija pat sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. PCTVL visu laiku uzsvēra, ka mūsu mērķis ir cīņa pret nevienlīdzību. Ekonomiskie un sociālie jautājumi ir pakļauti šim virsuzdevumam. Tāpēc arī Eiropas līmenī mēs pieslējāmies reģionālistu un minoritāšu partijai. Un viņi mūs mudināja mainīt partijas nosaukumu, lai tajā būtu reģiona vai tautas nosaukums, kuru partija pārstāv,” pastāstīja Ždanoka.