Pasaulē
Eiropa

Zēhofera draudi atkāpties no ministra amata satricina Vācijas politisko sistēmu 16


Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, 01.07.2018.
Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, 01.07.2018.
Foto – LETA/EPA

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers piedraudējis tuvāko trīs dienu laikā atkāpties no amata, ja kanclere Angela Merkele nepiekāpsies abu politiķu konfliktā par imigrācijas politiku.

Starp Merkeli un Zēhoferu, kas pārstāv kancleres vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsaspartiju – Kristīgi sociālo savienību (CSU), radušās asas domstarpības par imigrācijas politiku, un par galveno jautājumu šajā konfliktā kļuvusi ministra iecere jau uz Vācijas robežas atraidīt tos patvēruma meklētājus, kas iepriekš reģistrēti kādā citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī.

Kā ziņo mediji, CSU vadības sanāksmē, kas ievilkās līdz pirmdienas rītam, Zēhofera kolēģi centušies viņu pārliecināt atteikties no demisijas ieceres.

Preses konference, kas tika gaidīta visu svētdienas vakaru, pastāvīgi tika atlikta, līdz galu galā Zēhofers pirmdienas rītā uz īsu brīdi iznāca pie žurnālistiem un apstiprināja jau iepriekš medijos izskanējušās ziņas, ka viņš piedāvājis savu atkāpšanos gan no ministra, gan no CSU priekšsēža amata.

Tomēr Zēhofers piebilda, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas viņš gatavojas pirmdien vēlreiz tikties ar Merkeli.

“Valsts un šī valdības rīcībspējas interesēs (..) mēs vēlamies vēlreiz mēģināt rast risinājumu galvenajā jautājumā” par nelegālo imigrantu apturēšanu uz robežas, pavēstīja iekšlietu ministrs, piebilstot, ka par visu pārējo tiks lemts pēc tam.

Merkele uzskata, ka visas Zēhofera prasības ir izpildītas, panākot migrācijas vienošanos pagājušā nedēļā notikušajā ES samitā, taču vairāki CSU līderi tam nepiekrīt. Starp abām pusēm pastāv domstarpības arī par to, vai šī vienošanās ļauj bloka dalībvalstīm vienpusējā kārtā pastiprināt savu robežkontroli.

Zēhofera negaidītais paziņojums par savu nodomu atkāpties no amata, satricinājis visu valsts politisko sistēmu.

Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW) izvērtējusi Zēhofera demisijas iespējamo ietekmi uz kancleres Angelas Merkeles “lielās koalīcijas” valdību, kuru veido viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU), to Bavārijas māsaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU), kuru pārstāv Zēhofers, un sociāldemokrāti (SPD).

Vācijas Pamatlikumā nav atšķirības starp ministra labprātīgu atkāpšanos un ministra atcelšanu, un tas nozīmē, ka Zēhoferam jālūdz Merkelei sava atbrīvošana no amata.

Taču arī šajā gadījumā kanclere lēmumu nevarēs pieņemt pati, un viņai būs jāvēršas pie prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera, kurš tad arī lems par Zēhofera atcelšanu.

Ja Zēhofers pametīs savu amatu, CSU būs jāpiedāvā jauns iekšlietu ministra kandidāts.

Taču gadījumā, ja partija vairs nevēlēsies palikt “lielajā koalīcijā”, tā atsauks visus savus ministrus, tādējādi liedzot Merkeles valdībai vairākumu Bundestāgā.

Ja CSU izlems izvirzīt Zēhofera aizstājēju, Merkeles koalīcija paliks pie varas, taču spriedze abu konservatīvo partiju – CDU un CSU – attiecībās varētu vēl vairāk saasināties.

Ja CSU izlems aiziet no “lielās koalīcijas”, pastāv vairāki turpmāko notikumu attīstības scenāriji.

Mazākuma valdība

CDU un sociāldemokrāti, ja tie tam piekritīs, paliek pie varas bez vairākuma Bundestāgā, taču valdībai katrā atsevišķā gadījumā nāksies meklēt kādu sabiedroto, lai panāktu parlamentā atbalstu tās likumdošanas iniciatīvām.

Jau ieilgušo koalīcijas sarunu laikā pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām Merkele vairākkārt paziņoja, ka drīzāk dotu priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām nekā mazākuma valdības vadīšanai. Tas nozīmē, ka viņa arī tagad, visticamāk, no tā atteiksies.

Jauna koalīcija

CDU un SPD var meklēt arī kādu jaunu koalīcijas partneri, kas nomainītu CSU. Jaunais koalīcijas partneris varētu būt liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) vai “zaļie”.

Taču šādā gadījumā Merkeles krēsls tiktu apdraudēts, jo kanclera amats varētu kļūt par jauno koalīcijas sarunu priekšmetu.

Merkeles nomaiņa

Trešais formāli iespējams, taču mazticams scenārijs ir neuzticības izteikšana Merkelei Bundestāgā.

Saistītie raksti

Pēc CSU aiziešanas no valdības teorētiski parlamenta apakšpalātā izveidotos opozīcijas vairākums, taču saskaņā ar Pamatlikumu neuzticības izteikšanai vienlaikus jāizvirza jauns kanclera amata kandidāts, kas gan ir visai mazticami, ņemot vērā lielās pretrunas, kādas valda starp opozīcijā esošajām partijām.

Jaunas vēlēšanas

Merkeles valdības izjukšana var arī novest pie Bundestāga atlaišanas un jaunu vēlēšanu izsludināšanas.

Lai gan pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas procedūra ir sarežģīta, tieši šādam scenārijam Merkele iepriekš devusi priekšroku, ja viņas valdībai neizdotos nodrošināt parlamentāro vairākumu.

Ja prezidents Šteinmeiers izlemtu atlaist Bundestāgu, jaunas vēlēšanas jāsarīko 60 dienu laikā.

LA.lv