Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
12. novembris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Zeķbikses un divi suķi (9)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Pasta nodaļas telpa ir tik šaura, ka savu kārtu gaidošajiem gribot negribot jāklausās darbinieces norādes paciņas sūtītājai: “Šajā ailītē ierakstiet – zeķbikses. Cik tur ir? Trīs? Nākamajā – vilnas šalle. Un visu pārējo smuki pēc kārtas. Nav taču pirmā reize. Par cik apdrošināsiet? Jā, nav lēts prieks. Toties garantija, ka Īrijā nonāks viss.”

Veidlapas aizpildīšanā kaut kas misējās. Arī iesaiņošana prasa laiku, un rinda klusītēm burkšķ. Beidzot procedūra galā, un pakas sūtītāja dodas izejas virzienā, kur vaigu vaigā saduras, šķiet, ar labu paziņu. Tā nav smalkjūtīga un vaicā pilnā mutē: “Īrijā nevar nopirkt zeķbikses, ka meitai no Latvijas sūti?”

“Viņai patīk melnas,” uzrunātā nomurmina un, acīm redzami juzdamās neērti, izslīd pa durvīm.

Bet valodīgā nerimstas: “Laikam tur pabalstus piegriezuši, tikai ēdienam sanāk. Ik šeit ienāku, ik redzu, kā mūsējie nabagi sūta paciņas uz ārzemēm dēliem un meitām. Lai gan tie visi, ja paklausās, tur dzīvojot bez bēdu.”

“Viena tiesa gan jau,” sarunas pavedienu veikli satver pusmūžnieks ādas jakā. “Bet daļa nespēj atlicināt pat lētai aviobiļetei, lai reizi gadā apciemotu radus. Dzīvo no rokas mutē, taču internetā čakli solās Latvijā neatgriezties.”

“Nevajag arī!” strikti noskalda kundze modernās acenēs. “No britu un īru pabalstu bļodas gadiem ēdušie Latvijā nebūs strādnieki.”

“Nu, ja šeit daudziem alga zemāka nekā britu pabalsts…” saka līdz šim tālruņa ekrānu cītīgi pētījusi jauna sieviete. “Bez komentāriem! Un tā paciņa arī nenozīmē, ka zeķbikšu saņēmējai Īrijā slikti klājas.”

“Pilnīgi iespējams,” vīrietis aši piekrīt. “Mana Zemgales tante katru gadu divus suķus – protams, desās, šķiņķos un žāvējumos – aizfīrē dēla ģimenei uz Angliju. Tie sūta pretī naudu, kas ietaupās uz pārtiku.”

Informācijas ekrānā nodžinkst mans kārtas numurs, un īsti nesadzirdu, ko atbild briļļainā. Tikmēr apkalpošanai pieslēdzas otra darbiniece, un, rindai saplokot, diskusija dabiski izplēnē. Kā citas šai līdzīgās, kur ikdienas sadzīves mirkļi sakūst ar globāliem ritmiem.

No pasta izejot, dzirdētais turpina malties pa smadzenēm un mulsināt. Arī man ir zināmi laucinieki, kuru pagalmā reizi divos mēnešos iebrauc mazs starptautiskos maršrutos pieredzējis kravinieks un savāc dažas smagas paunas. Tur gādīgi iesaiņotos mājas konservus, speķi un palaikam arī sezonas dārzeņus dabū Birmingemas pievārtē apmetusies meita un trīs mazbērni. No pabalstiem gluži viņi nedzīvo, taču mājinieku sūtījumi ļauj drusciņ iekrāt nākotnei.

Skaidrs, ka ne visi aizbraukušie tagadējā mītnes zemē dzīvo pārtikuši un dažus palaikam atbalsta tuvinieki no Latvijas ar savas naturālās saimniecības pienesumu. Bet mūsu valdības, čakli atbalstot remigrācijas plānu sacerēšanu, pagaidām to autorus nav mudinājušas nopietnāk papētīt starp gājputniem un mājiniekiem izveidojušos ekonomisko saikni. Tā, iespējams, ir ne vien savdabīgs fenomens, bet arī ļoti skaļš jautājumus, ko varas gaiteņos dzird nelabprāt. Proti, vai kādā no daudzajiem valsts nākotnes metiem skaidri nosaukts gads, kurā pie mums vairs nebūs strādājošu nabagu?

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Nevajag iedomāties, ka Rīgas lielveikalos ir nopērkami normāli kūpinājumi vai speķis – būtu bērni Rīgā, tāpat vestu no laukiem. Ne visi iebraucēji novērtē UK izplatīto indiešu vai ķīniešu virtuvi. Baravikas un gailenes UK nav nopērkamas. Arī meža mellenes utt. Šis tas ir aizvietojams, ja labi meklē un prasa laiku arī pašiem cept savu maizi, vai taisīt desas, bet lielākā daļa UK sabiedrības tik veselīgu pārtiku kā latvieši pieraduši, neēd. Vesela čupa ar biznesiem darbojas UK piegādājot pārtiku – arī svaigu gaļu ieceļotājiem no viņu dzimtenes. Pastāv arī veikali – tiesa gan, atsūtot no mājām sanāk lētāk un izvēle veikalos tomēr ir ierobežota. Un ja palicēji Latvijā nestrādā, tad tas ir sava veida darbs – būt vajadzīgiem tiem, kas ārzemēs.

    Lidmašīnas biļetes svētku sezonās ir īpaši dārgas – pat lēto cenu kompānijās. Un viesošanās nav lēta nekur, jo ar tukšām rokām ierasties nevar un pat ja nav jāmaksā par hoteli Latvijā, tad ārzemēs tāpat ir jāmaksā īre – arī tad kad viesojas. Un problēma jau nav atbraukt, bet viesoties – ne visi spēj izturēt ciemošanos Latvijā, ja mājas jau ir citur.

    Esošajai valsts elitei neinteresē šie jautājumi, un ir ļoti neloģiski cerēt, ka vaŗa, kas eksistē pateicoties lielajai nevienlīdzībai ir ieinteresēta zaudēt šo status quo, bez tam valsts labklājības nodrošināšana visiem prasa pavisam citu domāšanu un darbošanos.

  2. paldies! ļoti labs raksts

  3. EUROSTAT dati par 2016.gadu: “Īrijas iedzīvotāji ir pārskaitījuši par 776 miljoniem eiro vairāk nekā saņēmuši atpakaļ.”
    Ā, nu jā, un plus vēl zeķubikses.

  4. Pērkama rakstniece un acīmredzams pasūtījuma raksts! Mēs savējos Latvijā ik mēnesi pabalstām ar naudu, drēbēm, pat mēbelēm, jo nekas uz augšu neiet. Pensijas tās pašas, bet dārdzība aug. Pat mūsu bērni, būdami patrioti, dzīvo Latvijā, bet nu jau sāk izsvērt, vai varēs atļauties dibināt ģimeni un audzināt bērnus tur….

  5. Man sētā ik pa laikam ieripo pilns busiņš (dēla, ne kurjera) un izkrauj ko nu kuro reizi – gan instrumentus, gan celtniecības materiālus mājas remontam, gan kādu mēbeli, ledusskapi, gadās arī drēbes un gultasveļa, citas saimniecībā noderīgas lietas, kuras nevaram atļauties paši nopirkt..
    Jā, atpakaļ arī nebrauc tukšā…gan kūpināts cūķis, gan kartupeļi un dārzeņi, sulas un protams, medus.

  6. Vai domajiet, ka ārzemēs dzīvojošajiem nekārojas baudīt Latvijas gardumus? Vai Latvijas medum britu medus blakus liekams? Vai kārtīgi nokūpināts Latvijas bekons Īrijas bezdūmu kūpinājumam līdzās liekams? Vai Latvijas dzērvenīte, brūklenīte nav lielākais gardums arī tautiešiem svešumā?

    • Sarmíte no Engures puses. Atbildēt

      Tiesi tà!Pat loti Jëdzígs redzéjums.Brínos,ka M.Z.tik tuvredzígi,tikai z/ bikses saskatíjusi.Es sútu gràmatas,jo tàs tiesàm citur nevar nopirkt

  7. Noprotams,ka dzirdéta tikai vienas dienas saruna.Tà ,patriotu ausím tíkamàkà.Par tiem miljoniem pàrskaitítàs naudas un túkstosu túkstosiem kravu sañemsanu ne várda.Arī tà ir ekonomiskà saikne.

  8. Tak iebāziet sev labi dziļi, kur saule nespīd, gan tās melnās zeķbikses, gan visus citus savus “labumus”!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Dievs ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas…

Sestdien, 18. novembrī, valsts svētku svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sacīja tradicionālo sprediķi, kur pieskārās dažādām tēmām. “Ceļu no šī brīža uz Latvijas simtgadi arī vajadzētu mērot ar to pašu jautājumu. “Kā es stāvēšu Dieva priekšā?” Visiem reiz tur būs jāstāv un Dievs jautās, kā reiz jautāja Kainam: “Ko tu esi darījis?”. Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš zina visu un ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas, bet visas sarunas? Dievam nebūs nekādu šaubu par to, cik autentisks ir tas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis. Par to ir jānodreb līdz dvēseles dziļumiem,” teica J. Vanags.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+