×
Mobilā versija
Brīdinājums -13.4°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
12. novembris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Zeķbikses un divi suķi (9)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Pasta nodaļas telpa ir tik šaura, ka savu kārtu gaidošajiem gribot negribot jāklausās darbinieces norādes paciņas sūtītājai: “Šajā ailītē ierakstiet – zeķbikses. Cik tur ir? Trīs? Nākamajā – vilnas šalle. Un visu pārējo smuki pēc kārtas. Nav taču pirmā reize. Par cik apdrošināsiet? Jā, nav lēts prieks. Toties garantija, ka Īrijā nonāks viss.”

Veidlapas aizpildīšanā kaut kas misējās. Arī iesaiņošana prasa laiku, un rinda klusītēm burkšķ. Beidzot procedūra galā, un pakas sūtītāja dodas izejas virzienā, kur vaigu vaigā saduras, šķiet, ar labu paziņu. Tā nav smalkjūtīga un vaicā pilnā mutē: “Īrijā nevar nopirkt zeķbikses, ka meitai no Latvijas sūti?”

“Viņai patīk melnas,” uzrunātā nomurmina un, acīm redzami juzdamās neērti, izslīd pa durvīm.

Bet valodīgā nerimstas: “Laikam tur pabalstus piegriezuši, tikai ēdienam sanāk. Ik šeit ienāku, ik redzu, kā mūsējie nabagi sūta paciņas uz ārzemēm dēliem un meitām. Lai gan tie visi, ja paklausās, tur dzīvojot bez bēdu.”

“Viena tiesa gan jau,” sarunas pavedienu veikli satver pusmūžnieks ādas jakā. “Bet daļa nespēj atlicināt pat lētai aviobiļetei, lai reizi gadā apciemotu radus. Dzīvo no rokas mutē, taču internetā čakli solās Latvijā neatgriezties.”

“Nevajag arī!” strikti noskalda kundze modernās acenēs. “No britu un īru pabalstu bļodas gadiem ēdušie Latvijā nebūs strādnieki.”

“Nu, ja šeit daudziem alga zemāka nekā britu pabalsts…” saka līdz šim tālruņa ekrānu cītīgi pētījusi jauna sieviete. “Bez komentāriem! Un tā paciņa arī nenozīmē, ka zeķbikšu saņēmējai Īrijā slikti klājas.”

“Pilnīgi iespējams,” vīrietis aši piekrīt. “Mana Zemgales tante katru gadu divus suķus – protams, desās, šķiņķos un žāvējumos – aizfīrē dēla ģimenei uz Angliju. Tie sūta pretī naudu, kas ietaupās uz pārtiku.”

Informācijas ekrānā nodžinkst mans kārtas numurs, un īsti nesadzirdu, ko atbild briļļainā. Tikmēr apkalpošanai pieslēdzas otra darbiniece, un, rindai saplokot, diskusija dabiski izplēnē. Kā citas šai līdzīgās, kur ikdienas sadzīves mirkļi sakūst ar globāliem ritmiem.

No pasta izejot, dzirdētais turpina malties pa smadzenēm un mulsināt. Arī man ir zināmi laucinieki, kuru pagalmā reizi divos mēnešos iebrauc mazs starptautiskos maršrutos pieredzējis kravinieks un savāc dažas smagas paunas. Tur gādīgi iesaiņotos mājas konservus, speķi un palaikam arī sezonas dārzeņus dabū Birmingemas pievārtē apmetusies meita un trīs mazbērni. No pabalstiem gluži viņi nedzīvo, taču mājinieku sūtījumi ļauj drusciņ iekrāt nākotnei.

Skaidrs, ka ne visi aizbraukušie tagadējā mītnes zemē dzīvo pārtikuši un dažus palaikam atbalsta tuvinieki no Latvijas ar savas naturālās saimniecības pienesumu. Bet mūsu valdības, čakli atbalstot remigrācijas plānu sacerēšanu, pagaidām to autorus nav mudinājušas nopietnāk papētīt starp gājputniem un mājiniekiem izveidojušos ekonomisko saikni. Tā, iespējams, ir ne vien savdabīgs fenomens, bet arī ļoti skaļš jautājumus, ko varas gaiteņos dzird nelabprāt. Proti, vai kādā no daudzajiem valsts nākotnes metiem skaidri nosaukts gads, kurā pie mums vairs nebūs strādājošu nabagu?

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. paldies! ļoti labs raksts

  2. EUROSTAT dati par 2016.gadu: “Īrijas iedzīvotāji ir pārskaitījuši par 776 miljoniem eiro vairāk nekā saņēmuši atpakaļ.”
    Ā, nu jā, un plus vēl zeķubikses.

  3. Pērkama rakstniece un acīmredzams pasūtījuma raksts! Mēs savējos Latvijā ik mēnesi pabalstām ar naudu, drēbēm, pat mēbelēm, jo nekas uz augšu neiet. Pensijas tās pašas, bet dārdzība aug. Pat mūsu bērni, būdami patrioti, dzīvo Latvijā, bet nu jau sāk izsvērt, vai varēs atļauties dibināt ģimeni un audzināt bērnus tur….

  4. Man sētā ik pa laikam ieripo pilns busiņš (dēla, ne kurjera) un izkrauj ko nu kuro reizi – gan instrumentus, gan celtniecības materiālus mājas remontam, gan kādu mēbeli, ledusskapi, gadās arī drēbes un gultasveļa, citas saimniecībā noderīgas lietas, kuras nevaram atļauties paši nopirkt..
    Jā, atpakaļ arī nebrauc tukšā…gan kūpināts cūķis, gan kartupeļi un dārzeņi, sulas un protams, medus.

  5. Vai domajiet, ka ārzemēs dzīvojošajiem nekārojas baudīt Latvijas gardumus? Vai Latvijas medum britu medus blakus liekams? Vai kārtīgi nokūpināts Latvijas bekons Īrijas bezdūmu kūpinājumam līdzās liekams? Vai Latvijas dzērvenīte, brūklenīte nav lielākais gardums arī tautiešiem svešumā?

    • Sarmíte no Engures puses. Atbildēt

      Tiesi tà!Pat loti Jëdzígs redzéjums.Brínos,ka M.Z.tik tuvredzígi,tikai z/ bikses saskatíjusi.Es sútu gràmatas,jo tàs tiesàm citur nevar nopirkt

  6. Noprotams,ka dzirdéta tikai vienas dienas saruna.Tà ,patriotu ausím tíkamàkà.Par tiem miljoniem pàrskaitítàs naudas un túkstosu túkstosiem kravu sañemsanu ne várda.Arī tà ir ekonomiskà saikne.

  7. Tak iebāziet sev labi dziļi, kur saule nespīd, gan tās melnās zeķbikses, gan visus citus savus “labumus”!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+