Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. aprīlis, 2016
Drukāt

Boloņas Bērnu grāmatu tirgus: Zelta atslēdziņa uz bērnu grāmatu pasauli

Foto - Evija VeideFoto - Evija Veide

Latvijas stends Boloņas Bērnu grāmatu izstādē 2016.

Itālijas saulainais pavasaris un smaidīgi cilvēki. Tas ideāli sader kopā ar mērķi, kādēļ bērnu grāmatu izstāde Boloņā (Itālija) gadu gaitā kļuvusi par svarīgu notikumu izdevējiem no visas pasaules. Četras lielas izstāžu zāles. Katrā stends pie stenda ‒ tūkstošiem grāmatu visās pasaules valodās. Izstādes plakāti sagaida ar izteik­smīgu vīrieša seju, kura lietišķais uzvalks lieliski saprotas ar nepārprotami bērnišķi emocionālu sejas izteiksmi. Pirmajā brīdī šķiet ‒ kādēļ izstādes reklāmas seja ir pieaugušais? Spēju piedāvāt divas atbildes ‒ pirmkārt, šī izstāde negaida viesos bērnus. Izņemot zīdaiņus, izstādē bērnus redzēt nevar. Tā ir izstāde profesionāļiem. Pēdējās dienas rītā sapratu, ka šai šķietamajai netaisnībai ir ļoti racionāls pamats, jo pat pāris bērnu grupas, kas skolotāju pavadībā devās ceļojumā pa izstādi, spēja ap sevi radīt vērienīgu nemieru. Otrkārt, skatu, kad, atverot grāmatu, koncentrēta, lietišķa seja atplaukst smaidā, interesē un ziņkārībā, bija iespējams redzēt bieži.

Starptautisko izdevēju hallē laipni aicina Latvijas stends ‒ pieticīga lieluma, askētiski balts, izceltas grāmatas pie stenda dziļākās sienas. Fotografēšanai neparocīgs, jo nelielais laukums stenda priekšējā daļā pārdalīts ar norobežojošu konstrukciju. Stenda sānu malās grāmatas nav izvietotas. Pati par sevi dizaina ideja laba, taču, manuprāt, pilnīgi nesaprotas ar izmēru. Izstādes apmeklētājam samērā nepārskatāmi. Ieejot stendā, jārēķinās ar nelielu grūstīšanos, ja tur vienlaikus sastapušies vairāki cilvēki. Ideja ‒ ne visas grāmatas izvietot regulārās plauktu rindās ‒ pati par sevi atzīstama. Izvēlēties “velkošos” darbus, kas būtu izvietoti uzkrītošāk ‒ arī laba doma. Protams, var pastrīdēties par šo grāmatu izlasi un tās daudzveidību vai arī nepieciešamību pie galvenās sienas bez papildu komentāriem izvietot māk­slas studentu rokām darinātās grāmatas, kas ir vien paraugi mūsu topošo ilustratoru studiju procesam… Droši vien ‒ katrai lietai būtu vajadzīga sava vieta, lai tā sevi pārliecinoši parādītu un sasniegtu rezultātu. Pieņemšanu Latvijas stendā atbalstīja un ar savu klātbūtni pagodināja mūsu valsts vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzrunā atgādinot, ka Latvijas grāmatu klātbūtne šajā izstādē ir nozīmīgs solis gan bērnu literatūras popularizēšanā, gan iespēja demonstrēt augsto Latvijas drukas darbu izpildījuma kvalitāti.

Kā tad izskatījāmies Baltijas valstu kontekstā? Igaunijas stends ‒ tikpat neliels kā mūsējais. Krāsainās grāmatas labi izceļas uz igauņu tradicionāli ekspluatēto melno plauktu fona. Atsevišķās grāmatās ievietotas grāmatzīmes, kas ziņo ‒ cik valstīm jau pārdotas izdošanas tiesības. Šādas zīmes rotā pa­dsmit no redzamajām grāmatām. Skaidrs stenda galvenais mērķis ‒ izstādi pēc iespējas izmantot kā tramplīnu komerciālajā tiesību pārdošanas virzienā. Lietuvas stends ‒ gaišs, atvērts. Atceros vārdus, ko jau pirms ilgāka laika, kad Lietuva pieņēma izaicinājumu būt Boloņas izstādes viesvalsts, teica viens no viņu izdevējiem ‒ mēs esam vienojušies, ka bērnu grāmatas un ilustratori būs mūsu eksportprece. Nav melots, jo Lietuvas ilustratoru atpazīstamības zīme Ķēstutis Kasparavičs, kura ilustrācijas publicētas daudzās valstīs izdotās grāmatās, kādā no Boloņas centra bibliotēkām izstādi svinēja ar savu ilustrāciju retrospektīvu izstādi.

Lietuvas izdevēji nebija tikai nacionālā stenda iemītnieki ‒ vismaz divām izdevniecībām bija savi atsevišķie stendi, kur notika sarunas ar partneriem un lietuviešu radītais devās pasaulē. Pēc visa izskatās, ka Baltijas valstu konkurencē ieņemam godpilno trešo vietu no trim.

Jau vairāk nekā četrus gadus par latviešu bērnu grāmatu piedāvāšanu ārzemju izdevējiem rūpējas literārā aģente Žanete Vēvere-Paskvalini. Jautāta par sliekšņiem, kas traucē mūsu bērnu grāmatām doties pasaulē, viņa atzīst, ka pašlaik visvairāk veicies Māra Putniņa “Mežonīgajiem pīrāgiem”, kuri Vācijas tirgū nokļuva ar respektablas izdevniecības starpniecību un tika nominēti Vācijas Jaunatnes literatūras balvai. Citām grāmatām tādu panākumu nav. Iemesli? Lai izdevējs izvēlētos tulkošanai darbu, tam jāatbilst dažādām savstarpēji saistītām pazīmēm ‒ saturiski un tehniski labi jāiekļaujas konkrētās izdevniecības piedāvājumā, jāatbilst konkrētās nacionalitātes gaumei, jābūt ar pozitīvi vērtējamu komerciālu potenciālu un jānes sevī kāda vietējā tirgū vēl nerealizēta pievienotā vērtība, kas liek izdevējam izvēlēties tulkojumu, nevis realizēt ideju pašam. Veiksme, protams, ir grūti prognozējama, taču Žanete aicina izdevējus paškritiski paskatīties uz savām grāmatām, pirms veido ārzemju piedāvājumu. Ārzemju partneris noteikti priecāsies par redzamu apliecinājumu, ka grāmata bijusi/ir pircēju atzīta pati savā tirgū (grāmatnīcu topi, pārdošanas skaitļi), ka ir korekti sagatavota informācija par grāmatu, lasītāju atsauksmes un paraugtulkojums angļu valodā utt. Mēs mēģinām pārdot produktu. Ar pareizu stratēģiju, sadarbojoties izdevējam un aģentam, tas var izdoties. To pierāda mūsu kaimiņi. Gribas cerēt, ka arī mēs varam atrast kopsaucējus, kas ļautu mūsu grāmatām pakāpties uz esošajiem panākumiem un doties tālāk.

Cerams, neļausimies viltus cerībām, ka iestādītie zelta naudas gabali vienā naktī pārvērtīsies naudas kokos. Būs vien pašiem jāstrādā, lai Latvijā tapušās bērnu grāmatas mīlētu gan mūsu bērni, gan arī citās valodās runājošie un domājošie kaut kur Eiropā, Āzijā vai Amerikā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+