×
Mobilā versija
+11°C
Armanda, Armands
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
28. marts, 2018
Drukāt

Zelta emocijas – Latvijas U-19 izlases futbolisti pēc vēsturiskās uzvaras

u19

Latvijas U-19 futbola izlase ir gandarīta, ka ar uzvaru izdevies noslēgt Eiropas čempionāta kvalifikācijas elites kārtu, atzīsta valstsvienības pussargs Kristers Aldis Puriņš.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka trīs vārtus gūstot Marko Regžam, Latvijas U-19 futbola valstsvienība Eiropas čempionāta kvalifikācijas elites kārtas pēdējā mačā ar rezultātu 3:2 pārspēja Ungārijas vienaudžus.

Tādējādi U-19 izlase kļuva par pirmo jaunatnes valstsvienību no Latvijas, kas elites kvalifikācijas turnīru noslēdza otrajā vietā savā grupā. Tik augstu neviena jauniešu izlase vēl nekad nebija tikusi.

Finālturnīrā piedalīsies tikai septiņas elites kārtu pārvarējušās izlases un laukuma saimniece Somija. No grupās otro vietu izcīnījušajām komandām Latvijas izlasei bija trešais labākais rezultāts, līdz ar to U-19 futbolisti Eiropā bija uzreiz aiz pirmā desmitnieka.

“Spēli pret Ungāriju skatījos tribīnēs, jo sakrāto dzelteno kartīšu dēļ mačs bija jāizlaiž. Čaļi piedzīvoja ļoti smagu spēli, otrajā puslaikā ātri ielaida divus golu. Ja es spēlētu, man būt ļoti grūti to pārvarēt. Taču kaut kā saņēmās, pārvarēja to visu un iesita arī atbildes vārtus – izrāvām uzvaru! Sēžot tribīnēs, kad rezultāts bija 1:2, un, skatoties pēc spēles, neizskatījās, ka varam iesist, bet kaut kas pamainījās – varbūt tur no augšas kāds palīdzēja… Paņēmām spēli savās rokās un izrāvām uzvaru,” Latvijas Futbola federācija (LFF) citē aizsarga Roberta Veipa teikto.

Futbolists ļoti pārdzīvoja, ka nevarēju būt laukumā. taču bija gandarīts par komandas uzvaru.

“Sanāca ļoti labs turnīrs, noslēdzām ar pozitīvu noti. Nospēlējām ļoti labu spēli pret Maķedoniju, kas mūs vēl vairāk saliedēja kā kolektīvu. Arī pret Angliju bija ļoti laba spēle, bet pietrūka izturības, meistarības, lai viņus pieveiktu. Tagad noslēdzošā spēlē uzvarējām, tas vēl vairāk atstāj pozitīvu nospiedumu uz U-19 izlasi. Līdzjutēji Latvijā gaida panākumus. Ticu, ka jaunie puiši, kas aug Latvijas futbolā, varētu ienest jaunas vēsmas. Daudzi 1999. un 2000.gadā dzimušie spēlē ārzemēs un attīstās ļoti strauji. Var redzēt, ka mainās spēles zīmējums, ka spēlējam skatāmāku un kvalitatīvāku futbolu. Man šķiet, gadiem ejot, tas mainīsies un nākamās izlases būs spēcīgākas, nospēlēs vēl labāk, nekā mēs šajā turnīrā,” uzsvēra Veips, kurš ikdienā spēlē Itālijas A sērijas kluba “Sampdoria” jauniešu komandā.

Tikmēr valstsvienības vārtsargs Rihards Matrevics atklāja, ka otrā puslaika sākumā pietrūkusi enerģija, kā rezultātā nācās ielaisti divus vārtus, tajā skaitā arī vienu no 11 metru atzīmes.

“Man šķita, ka “pendeli” sitīs otrā virzienā. Parasti skatos uz spēlētāju un domāju, kur sitīs. “Seivs” pie 1:2? Aizsardzībā labi nospēlēja Vladislavs Soloveičiks, kurš parādīja, lai neiet centrā, samazināja leņķi. Pārējais jau bija atkarīgs no manis – izgāju no vārtiem, arī samazināju leņķi un atsitu bumbu. Kad iesitām un panācām 2:2, protams, cerējām uz trešo golu un uzvaru. Protams, ka ietekmēja tas, ka vairs nevarējām kvalificēties, bija mazāks spiediens. Taču mums ļoti gribējās uzvarēt. Kad iesitām, biju ļoti priecīgs. Aiz vārtiem mūs atbalstīja pat mazie maķedonieši. Bija forši. Tribīnēs mūsu līdzjutēji pieprasīja arī ceturtos vārtus,” stāstīja Matrevics.

Salīdzinot ar spēli pret Angliju, komandai psiholoģiski bijis vieglāk.

“Turnīrā vienīgais, kas nepatika, bija tas, ka pret Angliju sev īsti nedevām iespēju tikt tālāk uz finālturnīru. Tādēļ, braucot projām, būs nepatīkama sajūta. Pārējās divās spēlēs labi spēlējām un uzvarējām. Pret Angliju skaitījāmies pastarīši, bet zinu, ka puiši var, ka visi varējām nospēlēt mazliet labāk. Kopumā turnīrs ir ar plusa zīmi, bet es vienmēr gribu vairāk, lai arī būt labāko sešpadsmitniekā Eiropā arī ir ļoti labi,” uzsvēra vārtsargs.

Savukārt aizsargs Roberts Ķipsts vēl otrdien nebija īsti aptvēris, ka komanda uzvarējusi.

“Galvā nedaudz ir bardaks – visas domas kopā, bet kopumā viss ir pozitīvi, puiši ir malači. Man patīk pieslēgties uzbrukumiem, ko darīju arī šajā mačā. Man vispār patīk skriet pa malu, tāpēc brīžiem to uzņēmos un aizskrēju. Treneris teica – dodies tālāk. Taču sākumā vienmēr ir aizsardzība un tikai tad – uzbrukums. Man kā aizsargam spēle bija diezgan grūta. Bija jāveic lielāks darba apjoms nekā pret Maķedoniju. Tā tomēr bija trešā spēle – visi noguruši emocionāli un fiziski. Otrā puslaika sākumā ungāri pārņēma iniciatīvu, nosēdāmies – varbūt tādēļ, ka bijām vadībā ar 1:0 un domājām, ka viss kārtībā. Tās dažas minūtes, kad ielaidām abus vārtus, bija murgs. Taču pats svarīgākais ir tas, ka spēle beidzās ar pozitīvu rezultātu, ka pārlauzām,” stāstīja Ķipsts.

Komandu visu laiku uzmundrinājis kapteinis Soloveičiks, kā arī treneris Aleksandrs Basovs.

“Treneris teica vajadzīgos vārdus. Tā arī notika – visi viens otru atbalstījām un devāmies uz priekšu. Ticēju, ka vēl varam panākt pozitīvu rezultātu, jo mēdzam gūt vārtus pēdējās minūtēs. Komandai kopumā šis bijis ļoti labs turnīrs – otrā vietā, tikpat punktu cik Anglijai. Latvijai tas nozīmē ļoti daudz! Šis turnīrs noteikti audzējis arī manas sportiskās ambīcijas, šis līmenis motivē izaugt par futbolistu – tik jātrenējas un jādodas tālāk,” atzīmēja Ķipsts.

Arī pussargs Kristers Tobers izcēla to, ka komanda nav padevusies pēc ātras nonākšanas iedzinējos.

“Paši sapratām, ka 1:2 nav tāds rezultāts, ko vēlamies. Devāmies lielākiem spēkiem uz priekšu. Izdevās iesist, bija 2:2, un tad bija vēl lielāka motivācija iesist trešos. Grūti spiest, kas notika otrā puslaika sākumā – it kā bijām koncentrējušies un viss bija kārtībā, taču ielaidām tādus muļķīgus vārtus un pēc tam uzreiz – vēl vienus. Kaut kā viņi lauza spēles gaitu, bet labi, ka mēs saņēmāmies turpinājumā. “Pendele”? Man nevajadzēja taisīt to izklupienu – likās, ka dabūšu bumbu, bet tā palēcās, un trāpīju pa kājām. Kopumā turnīru vērtēju tikai ar pozitīvu atzīmi. Esmu ļoti apmierināts, ka komanda spēja uzvarēt divas spēlēs, kas mums ir vienāds punktu skaits ar Angliju. Žēl, ka nevarējām ar Angliju pacīnīties sīvāk, bet prieks, ka spējam uzvarēt pārējās divās spēlēs,” skaidroja Tobers.

Otro vārtu guvumā pie pretinieku soda laukuma lieliski nospēlēja pussargs Kristers Aldis Puriņš, kurš apveda vairākus ungārus un sita pa vārtiem. Bumba pēc rikošeta nonāca Regžas rīcībā, viņam panākot 2:2.

“Sākumā īsti nesanāca ungārus apvest, bet tajā epizode pirms otrā gola viņi baigi saskrēja, sāka viens uz otru skatīties un gaidīja, un sanāca, ka viņus visus apspēlēju un uzsitu. Ungārs nobloķēja, taču bumba veiksmīgi atlēca pie Marko, un viņš arī iesita. Tajā brīdī, panākot 2:2, uzreiz sapratu, ka varam uzvarēt, jo bija vēl dažas minūtes, vēl bija laiks. Emocijas, kas ir pēc gūtiem vārtiem, vienmēr ir ļoti spēcīgas. Ar tādām ir viegli iesist trešos vārtus. Šis mačs pret ungāriem bija viens no spilgtākajiem karjerā. Tomēr izlases kreklā! Ja 88. minūtē vēl esi iedzinējos ar 1:2, bet beigās uzvari ar 3:2 – tādas spēles vienmēr atceras, nekad neaizmirst,” secināja Puriņš.

“Tās ir zelta emocijas! Kopumā šis izlasei bija ļoti labs turnīrs. Varējām ar Angliju pacīnīties mazliet sīvāk, bet divas uzvaras un otrā vieta grupā, kā arī vienāds punktu skaits ar Angliju ir ļoti labs rezultāts. Es pats ar katru nākamo spēli jutos arvien labāk. Man tomēr vēl nav sākusies sezona, ja salīdzina ar čaļiem, kuri spēlē ārzemēs. Lēnam iesilstu, atkal pierodu pie āra futbola. Ar katru spēli bija daudz vieglāk. Mačā pret ungāriem jutos vislabāk, nebija noguruma. Noskaņojums tagad ir lielisks. Apsveica komandas biedri apsveica, rakstīja treneri. Esmu ļoti priecīgi, ka padevies tāds panākums kā divas uzvaras un otrā vieta grupā. Latvijā futbola faniem tās ir pozitīvas emocijas,” stāstīja Puriņš.

Tāpat gandarīts par uzvaru bija arī pussargs Alvis Jaunzems.

“Tā bija krāšņa spēle – visu varēja redzēt un piedzīvot. Pats galvenais, ka beigās izrāvām uzvaru, ieguvām trīs punktus un otro vietu grupā. Sanāca piedalīties trešo vārtu guvumā, kad spēles beigās iznācu laukumā. Bija sods mūsu laukuma pusē, pārgājām pāri, Bogdans Samoilovs iemeta pa malu piespēli. Skrēju, redzēju, kā Marko virzās tuvāk vārtiem un uzcēlu. Sanāca diezgan precīzi, un Marko diezgan viegli varēja uzsist,” atcerējās Jaunzems.

Viņam šis turnīrs ir spilgtākā pieredze karjerā.

“Tomēr kopā ar izlasi, elites kārta, divas uzvaras grupā, debija izlasē, iziešana laukumā visās spēlēs! Man tā būs diezgan liela pieredze, ko varēšu ņemt līdzi. Viss piedzīvotais ļoti motivē strādāt un trenēties vairāk, izaugt par profesionālu. Gribas vairāk tikt laukumā, vairāk palīdzēt komandai, bet tas nozīmē, ka vairāk jāstrādā treniņos. Jātrenējas savā klubā un jāiet uz priekšu, jācīnās par savām minūtēm,” teica Jaunzems.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas U-19 puišu futbola izlase pirmajā mačā pagājušajā trešdienā ar rezultātu 2:1 pārspēja turnīra saimnieces Maķedonijas vienaudžus, bet otrajā mačā ar 0:3 piekāpās turnīra favorītei Anglijai, kas ir pašreizējā Eiropas čempione šajā vecuma grupā.

Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra priekšsacīkšu kārtā, kas notika Horvātijā, Latvijas jaunie futbolisti novembrī ar 1:2 zaudēja Dānijai, cīnījās neizšķirti 0:0 ar mājiniekiem un ar 4:0 sagrāva Sanmarīno. Pateicoties labākai iesisto un ielaisto vārtu bilancei, Latvijai izdevās apsteigt horvātus un ieņemt otro vietu grupā, tādējādi pirmo reizi kopš 2008.gada pārvarot Eiropas čempionāta kvalifikācijas priekšsacīkstes

Latvijas U-19 izlase iepriekšējo reizi Eiropas čempionāta priekšsacīkšu kārtu pārvarēja pirms 2009.gada turnīra. Toreiz trenera Vladimira Beļajeva vadībā Latvija guva otro vietu apakšgrupā un aiz sevis atstāja Itāliju, pret spēcīgajiem itāļiem vārtus iesitot pašreizējiem pieaugušo izlases spēlētājiem Alanam Siņeļņikovam un Kasparam Dubram. Pēc tam elites kārtā Latvija zaudēja Francijai un Rumānijai, bet cīnījās 0:0 ar Norvēģiju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+