Mobilā versija
+2.9°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
8. novembris, 2017
Drukāt

Latvietības kodi ārpusnieka acīm

Foto: LETAFoto: LETA
"Zelta zirgs"

Izrāde top Latvijas simtgades programmas ietvaros.
Pirmizrāde – 24. novembrī LLT Lielajā zālē.
Tuvākās izrādes – 1. decembrī, 11. un 25. janvārī, 9. un 22. februārī.
Izrādi nav ieteicams apmeklēt līdz 16 gadu vecumam.

Unikālā skatuves valodā, apvienojot dejas un leļļu teātra elementus, Latvijas Leļļu teātrī top Raiņa “Zelta zirgs”. Iestudējuma veidotājs, Eiropā atzītais Nīderlandes viesrežisors Duda Paiva, izrādē piedāvās drosmīgu ikoniskā darba interpretāciju – nacionāliem simboliem bagātas pasakas lasījuma vietā skatītāju gaida izrāde pieaugušajiem, centrā liekot varoņu cilvēcisko stāstu, kurā savijas gan cerības, gan traumatiska pieredze, saprotama arī mūsdienās.

Saulcerīte, kura nule atmodināta no nāves miega stikla zārkā, nepavisam nestaro laimē – no ilgās tumsā gulēšanas viņa ir pusakla, nonīkusi un trīcoša, un nevēlas sastapt princi, kuram princesi, visdrīzāk izdevīga aprēķina dēļ, apsolījis pašas tēvs, karalis. Viņa ir kļuvusi par balvu jeb objektu vīriešu cīniņā par varu. Ar šādu aktieru ainu Leļļu teātra preses konferencē klātesošos uzrunā izrādes režisors Duda Paiva.

“Ir liels izaicinājums uzvest lugu, kas ir tik svarīga nācijai. Man šķiet, ir ļoti svarīgi paskatīties no ārpuses uz to, kas ir ļoti nozīmīgs jums, Latvijā,” preses konferencē sacīja D. Paiva.

Raiņa lugā “Zelta zirgs” Dudas Paivas uzmanību piesaistījusi universālā pasaku kodu klātbūtne un plašais simbolu klāsts, kas režisoru rosinājis veidot izrādi par bezkompromisu pretmetu cīņu. Kā stāsta pats režisors, šī ir iespēja pārskatīt pasakas jēdzienu un nozīmi, jo lugā dominē patriarhāls pasaules redzējums, kurā visu darbību virza vīrieši, kamēr sievietes nespēcība un pakļaušanās tiek romantizēta. Lai vizualizētu divu galējību cīņu, viņš lugas darbību pārnesis šaha laukumā, kurā cīņā par dzīvību un nāvi dodas katra varoņa melnā un baltā puse. “Šaha spēle ir interesanta metafora, lai runātu par sabiedrību kopumā,” norāda D. Paiva. Atbilstoši režisora vīzijai lugu dramatizējis Matīss Gricmanis (DDT, “Būt nacionālistam”).

Izrādē izmantots porolona lelles, kuras pieļauj plašās manipulēšanas iespējas – tās var saspiest, svaidīt, pat saraustīt gabalos. Režisors uzsver, ar tām var izdarīt daudz vairāk nekā ar dzīvu aktieri un intensificēt emocijas. Izrādē izmantota unikāla “dalītās uzmanības” leļļu teātra tehnika, vienā tēlā apvienojot gan aktieri, gan viņa vadīto lelli. “Es jau gadiem veidoju izrādes pieaugušajiem, un esmu secinājis, ka lelles atmodina skatītāja iekšējo bērnu. Ieraugot lelli, acis sāk mirdzēt, un mēs atveramies jauniem spēles noteikumiem, nosacītībai, iztēlei, kurai tajā pašā laikā paši ļoti ticam un dzīvojam līdzi. Šajā izrādē būs gan vieglums, izklaide un humors, gan nopietnas tēmas.”

Brazīliešu izcelsmes Nīderlandes dejotājs, aktieris un režisors Duda Paiva pēdējās desmitgades laikā saņēmis vairāk nekā 25 starptautiskus apbalvojumus par viņa veidotām starpdisciplināro mākslas formu izrādēm, radījis unikālu skatuves valodu, kurā apvienojis laikmetīgās dejas un leļļu teātra elementus. Viņa radītie iestudējumi pieaugušo auditorijai ir vizuāli iespaidīgi, provocējoši un brīžam šokējoši, reizē atklājot dziļi filozofisku un poētisku izvēlētās tematikas dimensiju.

Izrādes radošo komandu veido režisors un leļļu mākslinieks Duda Paiva, viņa asistents Pāvels Struminskis, komponists Rihards Zaļupe, kostīmu māksliniece Vita Radziņa, scenogrāfs Andris Eglītis, dramaturgs Matīss Gricmanis, kā arī aktieri – Baiba Vanaga, Lienīte Osipova, Druvis Anusāns, Anrijs Sirmais un Aleksandrs Jonovs.


Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+