Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. septembris, 2015
Drukāt

Zeltainās ogas ļauj pelnīt. Ciemos “Dārzos”, kur audzē bioloģiskos smiltsērkšķus

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Kronbergas Dailas zemnieku saimniecībā” Iecavas novadā, kas labi pazīstama kā saimniecība “Dārzi”, bioloģiski sertificētus smiltsērkšķus audzē 34,5 hektāros, no tiem 14,5 ha iedēstīti šogad. Saimnieki izaudzēto paši arī pārstrādā sulās, džemā, sīrupos un citos gardumos.

Šogad ogas ievāktas no 20 ha, kopumā novākts vairāk nekā 20 t zeltaino ogu. Pērn raža bija mazāka – 8,5 tonnas un tas bija atkarīgs no divgadīgā ražas cikla.

“Smiltsērkšķiem vispiemērotākā ir mālsmilts un smilšmāla augsne, tīra smilts nav pati labākā – tas ogu nosaukums ir mānīgs,” stāsta saimniece Daila Kronberga. Jaunajā plantācijā iedēstīti divgadīgi dēsti, raža gaidāma ceturtajā gadā. Uz astoņiem sievišķajiem augiem ir viens vīrišķais. Ražojoša smiltsērkšķa mūžs ir 15 gadi, bet saimniecībā aptuveni piecos hektāros aug 2004. gadā stādītie augi, kas, pēc saimnieces aprēķiniem, ražos vēl nākamgad, bet tad būs jāmaina, zemi uz laiku atstājot kā papuvi, jo augsne ir pavāja, līdz ar to raža mazāka.

Smiltsērkšķi neesot kaprīza kultūra, viss esot atkarīgs no šķirnes. Daila Kronberga savā saimniecībā audzē šķirni ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’ – tā ir ziemcietīga, sala izturīga, ražīga, tai ir mazāk ērkšķu – indekss ir 8 (tas raksturo ērkšķainību). No vīrišķajiem augiem iestādīta vietējo selekcionāru selekcionētā šķirne ‘Lord’, kas ir slimībizturīga un piemērota mūsu klimatam. Smiltsērkšķus saimniece sāka audzēt pēc tam, kad 1992. gadā īpašumā atgūtajā zemē bija izmēģinātas citas kultūras – galvenokārt dārzeņi un graudaugi. Sākumā nebija nekādas pieredzes, visu nācies pārbaudīt pašu praksē, 2004. gadā sākot ar pieciem hektāriem smiltsērkšķu, kas tika iedēstīti, izmantojot valsts subsīdijas. 2009. gadā saimniecība ieguva bioloģiskās saimniecības statusu. Saimniecei ir vairāk nekā 40 gadu pieredze augļkopībā.

Pamatā – roku darbs

Tik viegli nemaz nav, jārēķinās ar lielām izmaksām, brīdina saimniece, stāstot par izdevumiem. Vislielāko izmaksu pozīciju veido elektrība, jo ogas pēc tīrīšanas jāuzglabā sasaldētas. Šo zeltaino ogu audzēšanā un novākšanā jārēķinās ar lielu roku darbu. Tehnika tiek izmantota vien zāles nopļaušanai starp krūmu rindām. Jārēķinās, ka regulāri zari ir jāapgriež, lai labāk augtu ogas un lai krūmi neizaugtu neaizsniedzamā augstumā.

Ogu novākšanā piedalās visa Kronbergu ģimene, šogad ogas novāktas mēneša un vienas nedēļas laikā. Ogas tiek nogrieztas ar visiem zariem, aizvestas uz noliktavu, kur tās sasaldē, pēc tam nopurina no zariem, ventilē. Viss process notiek -18 grādu temperatūrā.

Sezonas laikā tiek nodarbināts viens palīgstrādnieks. Ja vajadzētu vairāk, nebūtu kur rast palīgus, jo daudzi netur to slodzi, kas ir ražas novākšanas laikā. “No rīta uz lauka esmu jau septiņos un ogas vācu līdz sešiem vakarā. Paskatiet, kādas ir rokas,” saimniece rāda ērkšķiem satraumētās rokas. Pie izmaksām jāierēķina arī izdevumi par maisiem, gatavajai produkcijai nepieciešamas pudeles, burkas, etiķetes. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu aplēses liecina, ka salīdzinoši lielas izmaksas veido arī stādījumu atjaunošana un darbaspēka izmaksas stādījumu atjaunošanai.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+