Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. aprīlis, 2014
Drukāt

Rīdzinieks par filmas lejuplādi nonāk zem ASV autortiesību sargu lupas (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Rīdzinieks Kalvis ar sava interneta pakalpojumu sniedzēja starpniecību saņēmis oficiālu vēstuli no ASV kompānijas “Irdeto USA, Inc”, kas uzrauga un aizstāv pasaulē slavenās filmu studijas “Paramount Pictures Corporation” autortiesības. Tajā paziņots, ka konkrētā datora lietotājs nelegāli lejuplādējis kādu minētās kompānijas filmu, un izteikts brīdinājums par šādas rīcības sekām. Latvijas autortiesību eksperti aicina šādus paziņojumus neuztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas. Informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti mierina, ka ziņas par konkrētā datorlietotāja darbībām nav iegūtas totālas izsekošanas ceļā, tomēr par šādas izsekošanas upuri var kļūt, ja dators ir inficēts.

Kompānija “Irdeto” bija precīzi fiksējusi, kurā laikā, no kāda interneta resursa un kādi dati lejuplādēti konkrētajā datorā. Visas šīs darbības izsekotas pēc IP adreses, kas automātiski tiek piešķirta katram interneta lietotājam. Autortiesību sargi savā ziņojumā nedraud ar tūlītējām soda sankcijām, bet aicina pārkāpumu novērst, izdzēšot lejuplādēto filmu un neizplatot to, kā arī gādāt, lai turpmāk šādi autortiesību pārkāpumi vairs neatkārtojas. Datorlietotājs arī aicināts pēcāk ziņot, ko tieši lietas labā paveicis. Kalvja bērni patiešām bija lejuplādējuši konkrēto filmu, un viņš rīkojies saskaņā ar saņemtajām rekomendācijām. Tomēr viņš vēlas saprast, cik juridiski saistošs viņam varētu būt šāds ASV kompānijas paziņojums un cik lielā mērā kāds no malas spēj kontrolēt viņa aktivitātes internetā.

Interneta pakalpojumu sniedzēja AS “Balticom” pārstāve Anastasija Muižniece stāsta, ka uzņēmums šāda veida paziņojumus saņem bieži – gandrīz ik dienu kāds autortiesību uzraugs atsūtot līdz divām šādām vēstulēm. Paziņojumā parasti norādīta IP adrese, no kuras tīmeklī realizētas nelegālas darbības ar autordarbiem. “Balticom” šādos gadījumos jau ierasti vēršas pie attiecīgā klienta ar rakstisko paziņojumu, kā arī pārsūta oriģinālo vēstuli. “Parasti klienti uzreiz reaģē, zvana pa mūsu tehniskā atbalsta tālruni, jautā par brīdinājumu un sola vairs šādi nerīkoties,” skaidro A. Muižniece. Uzņēmuma rīcībā neesot oficiālas informācijas par autortiesību uzraugu rīcību, ja klients paziņojumu ignorē. Taču, tā kā neviens no klientiem nav informējis “Balticom” par kāda veida sankcijām, kas pret viņiem vērstas, uzņēmuma pārstāvji uzskata, ka Latvijā šāda veida procedūrai – paziņojumu izsūtīšanai – visticamāk, ir tikai brīdinājuma raksturs. Cits internetpakalpojumu sniedzējs “Lattelecom”, aicināts komentēt situāciju, skaidroja, ka Elektronisko pakalpojumu likums viņiem liedz izplatīt šādas ziņas.

“Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (“AKKA/LAA”) pārstāve Linda Kalniņa stāsta, ka no likumiskā viedokļa konkrētajā gadījumā viss esot kārtībā. Autortiesību īpašnieka pārstāvim ir tiesības vērsties pie interneta nodrošinātāja, norādot uz konkrēto autora tiesību neievērošanu, kuram savukārt ir pienākums norādīt lietotājam uz notikušo likuma pārkāpumu. “Iespējamā vēršanās vai nevēršanās tiesā ir atkarīga no tā, vai attiecīgā kompānija izvēlēsies izmantot savas tiesības tālāk. To darīt var, taču, iespējams, tā uzskatīs, ka nodarītais kaitējums ir tik maznozīmīgs, ka, ja tas tiek pārtraukts, tālākas darbības nav nepieciešamas,” skaidro “AKKA/LAA” juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs. Ja tomēr vēršanās tiesā notiek, tiesas process noris Latvijas tiesībsargājošo instanču vadībā pēc Latvijā spēkā esošajiem likumiem. Ja konkrētajam tiesību īpašniekam Latvijā ir pārstāvis, pastāvot iespēja, ka vēršanās tiesā pret pārkāpējiem varot notikt ātrāk un biežāk. Tāpēc “AKKA/LAA” pārstāvji norāda, ka šādus paziņojums nevajadzētu uztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas. “Tas, ka saturs ir pieejams internetā, ne visos gadījumos nozīmē, ka lietotājs to var izmantot pēc saviem ieskatiem. Autors ir tas, kurš nosaka, vai to drīkst publicēt internetā, skatīties un klausīties tiešsaistē vai lejupielādēt. Gadījumos, kad pie darba nav norādīta informācija par autoru un darba izmantošanas veidiem, lietotājam ir atbildība vērsties pie konkrētās vietnes īpašnieka vai uzturētāja, lai par to pārliecinātos,” stāsta L. Kalniņa.

Kiberdrošības aģentūras “CERT.lv” IT drošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidro, ka, izmantojot vairākdalībnieku jeb vienādranga failu apmaiņas tīklus, lietotāji nezina, ar ko dalās saturā: “Tikpat labi tas var būt arī autortiesību uzraugošās institūcijas serveris, kas piefiksē, kura filma no kuras IP adreses nākusi.” Neesot nekādas vajadzības izsekot lietotāja darbības, jo viņš pats sevi nododot un autortiesību uzraugiem ir tiesības kontrolēt, kādā veidā viņu pārstāvētie objekti tiek izplatīti. Tā vienkārši konkrētas IP adreses aktivitātēm kāds seko tikai tad, ja ir attiecīgs tiesas lēmums ar pamatojumu to darīt. “Nav tādas maģiskās pogas, kuru piespiežot, iespējams izsekot kāda aktivitātēm internetā no jebkuras pasaules malas,” saka Gints. Tīri tehniski jebkura datu pārraide radot paliekošas pēdas, kuras tiek uzglabātas, taču likumi nosaka, kādā apjomā, cik ilgi kāda informācija serveros jāglabā un kas tai var piekļūt. Parasti šādus datus ļauts vākt, apstrādāt un kādam nodot kriminālprocesu vai kādu citu likuma pārkāpumu operatīvās izmeklēšanas gaitā.

Tomēr pastāv arī iespēja inficēt datoru ar kādu vīrusu, kas jau paver plašas iespējas uzdarboties dažādiem ļaunprāšiem un novērot, ko dara lietotājs. “Ja izmanto nedrošu un inficētu datoru, tad gan pastāv iespēja, ka dalāties savās tiešsaistes aktivitātēs ar nezināmu personu,” piebilst speciālists. Pēdējā laikā plaši izplatīti ir vīrusi, kas cenšas pārtvert savienojumus ar banku, tastatūras nospiedienus. Tomēr vīrusu autorus parasti interesē ļoti konkrētas lietas, nevis katrs lietotāja solis. Visbiežāk – interneta banku piekļuves dati, lai nozagtu naudu. Taču, ja lietotājs neveic nelegālas darbības, ir aprīkojis datoru ar pretvīrusu programmu un piesardzīgi darbojas tīmeklī, viņš virtuālajā vidē varot justies droši.

Gints Mālkalnietis uzskata, ka pēdējā laikā cilvēki internetā rīkojas arvien saprātīgāk, vairāk domā par drošību – seko līdzi tam, kādus failus atver, no kurienes tie nākuši. Tomēr apdraudējums pastāv. Pēc antivīrusu programmatūras izstrādes kompānijas “Kaspersky Lab” pasūtījuma veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka katrs piektais Latvijas interneta lietotājs ir saskāries ar aizdomīgiem interneta veikalu vai sociālo tīklu administrācijas vārdā sūtītiem paziņojumiem. 4% saņēmuši viltotas vēstules no bankām ar lūgumu paziņot paroli un citu konfidenciālu informāciju. Vēl 4% apstiprināja, ka, veicot finanšu darbības internetā, tika automātiski novirzīti uz aizdomīgu tīmekļa vietni, kur viņus lūdza ievadīt maksājumu kartes datus. G. Mālkanietis tāpēc par labāko antivīrusu programmu dēvē paša lietotāja saprātīgu rīcību – neatvērt nezināmus failus, ko atsūtījis apšaubāms adresāts, uzturēt datoru labā stāvoklī, lietot drošas paroles, kā arī gādāt par operētājsistēmas un programmu atjaunināšanu.

Fakti


*Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu Latvijā fiziska persona var saņemt līdz pat 700 eiro lielu naudas sodu. Ar autortiesību uzraudzīšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

*Pērn par autortiesību pārkāpumiem sastādīti 90 administratīvā pārkāpuma protokoli, no kuriem 65 gadījumos piemērots sods. 2012. gadā sodīti 88, bet vēl gadu iepriekš – 93 autortiesību pārkāpēji.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Es lietoju pirātiskās programmas, lādēju pirātiskās filmas un mūziku, un neuzskatu, ka kāds tiek apzagts, jo ja nevarētu dabūt par velti, tad es tās vienkārši nepirktu.

  2. Tā tam zaglim vajadzēja.

  3. Elementāri-neizmantojiet pārlūkprogrammas kas saistītas ar google,twitter,facebook ! Tas ir peļu slazds!

  4. No šī raksta sapratu, ka Kalvim vajag pārbaudīt savu datoru, atrast ar kādu vīrusu ir inficēts, uzsākt kriminālprocesu par izspiegošanu, noskaidrot no kuras IP adreses ticis izspiegots un ja izdodas pierādīt, ka tas bija Paramount, tad sūdzēt tiesā! Vīrusu ražošana un izplatīšana ir lielāks noziegums nekā datnes lejuplāde un izdzēšana. Daļa interneta lietotāju joprojām nesaprot ko un kāpēc dara, bet pārsvarā šeit visu nosaka piedāvājums. Ja nebūs servera no kura lejuplādēt “nelegālo” filmu, nebūs mājaslapas, kurās to var darīt, tad no tā brīža gala lietotāju varēs uzskatīt par ļaundari. Lai lielās kompānijas pašas piedāvā savas filmas legāli par velti vai dažiem centiņiem, nebūs nekādu problēmu!

    • Te nav runa par vīrusiem. Te runa ir par tracking (nezinu kā latviskot), ko veic interneta nodrošinātājs (provaideris). Lietotājs lieto google (, kas nodod tavus datus visiem kas tik palūdz), tad novel torrentu (to redz provaideris) un veic datnes ielādēšanu ar p2p klientu (utorrent, bittorrent, azure, emule utt) – to visu redz provaideris, tikai torrenta gadījumā netiek redzēta datne kopumā. Secinājums, nelietot google un citus štruntus, kuri izmanto tavus datus pret tevi! Otrs, nenodarbojies ar pirātismu – jebkurai maksas programmai ir bezmaksas analogs, filmas un mūziku bez lejupielādēšanas skaties youtube, vimeo utt

      • Vispirms, IP adrese nenosaka lietotāju – tikai pieslēgumu par kuru zin tikai interneta piegādātājs. Neticas, ka Latvijā uz doto brīdi katram tiek izdalīta atsevišķa IP adrese – visticamāk, ka ir tikai dinamiskās adreses un diez vai ASV ir tik tālu attīstījusies, lai lietotu IPv6. Šādu vēstuli var neņemt galvā – ja Latvijā interneta piegādātājs nodarbojas ar to, ka sniedz fiziskās adreses citām kompānijām, tad viņš nodarbojas ar noziedzīgu informācijas nodošanu trešām personām. Latvijai nav pilnīgi nekādas saistības ar ASV kantoriem – vienīgais kura priekšā ir atbildīgi Latvijas “pirāti” ir tikai AKKA/LAA un tā kā Latvijā tiek iekasēts “pirātu” nodoklis tad lai iet ieskrieties. Ja ir iegūta adrese un personas dati, tad gan neieteiktu braukt uz ASV – pateicoties “laipnajiem” interneta piegādātājiem var nākties nokļūt tiesas priekšā ASV, pretējā gadījumā tās vēstules nav saistošas.

        Es ieteiktu pirmo nomainīt interneta piegādātājfirmu un pāriet uz tādu, kas pret klientiem izturās ar pienācīgu cieņu, nevis nepārzin savas valsts likumus. Bez tam ieteiktu sekot līdzi tam kādi torrenti tiek vilkti – ne visi piedāvā to, kas ir uzrakstīts, bez tam arī dažus torrentus var piedāvāt kā ēsmu. Labāk vilkt no krievu torrentiem vai arī no piratebay, kur ir klāt galvaskausa zīme, kas ir reģistrēts un pārbaudīts satura piedāvātājs. Nezinu vai Latvijā ir iespējams dāļāt novilkto citiem – lūk to gan no sava datora labāk nedarīt, ja ir Baltcom vai kāda cita tikpat stulba organizācija.

        Jebkura masveida mediju produkcija tiklīdz kļūst publiska klūst masu īpašums un tur neko nevar darīt interneta un lētākas diska vietas laikmetā. Ne visiem ir pieejams Blue-Ray vai kino apmeklējums un DivX kvalitātes filmai labākajā gadījumā būtu jāmaksā pāris centus, jo neviens to filmu nepiesavinās, tikai noskatās, īpaši tajā gadījumā, kad nevienam netiek pārdotas tiesības šo filmu neierobežoti skatīties – tikai tik ilgi kamēr satura piedāvātājs eksistē. Tā ka šāda materiāla novilkšana un lietošana ir salīdzināma ar TV vai radio klausīšanos un nauda kas tiek nokāsta ar AKKA/LAA 70% ir administratīvie izdevumi – pārējais vēl tiek starpniekiem, kas pārstāv autorus un tikai procents nonāk pašu autoru kabatās. Mediju produktu vilkšana ir mirstošās šakāļu industrijas problēma – ne jau vilcēju problēma, kur mūsdienu interneta vērtība tiem kas kaut ko skatās ir reklāma, nevis reāla nauda. Un salīdzināt to ar zagšanu nevar – ja cilvēks sāk izplatīt kaut kādu produktu vai arī piesavinās tiesības(kā to dara lielās kompānijas), tad tā ir zagšana. Pirāti, piemēram pie Somālijas krastiem laupa kuģus un prasa izpirkumu par gūstekņiem un tos nogalina vai izvaro – kaut kādas ūberpatriotiskas ASV propagandas filmas novilkšana šādas sekas neizraisa – par tās skatīšanos vēl būtu jāpiemaksā, jo tajās parasti pārlieku slavina ASV labumus un iedzīvotājus un viņu viedumu, kaut īstenībā – tāpat kā filma tā nav realitāte.

        • Nevaru nepiekrist! Par IP adresēm ārējās dod lattelecom un baltcom. Ja nu patiešām bez tiem torrentiem nevar iztikt tik tiešām labāk censties izmantot ārvalstu resursus. Piratebay izmanto gana asprātīgu magnētlinku sistēmu, kas neļau identificēt velkamā torrenta nosaukumu (t.i. par ko runā “nu galīgi” komentārā), tomēr tas nenoslēps faktu ka veicat datu lejupielādi. Pagaidām cik saprotu runa ir par mākslas filmām. Microsoft cīnās pret pašiem portāliem, pats meklēdams un informējot atbisltošās varas struktūras. Tā vai citādi pamazām naksies legalizēties 😉

  5. Netiek ievērotas elementāras cilvēktiesības. Lietājam jābūt brīvam lietojot internetu – tas nav normāli, ka kāds ievāc informāciju par interneta resursiem, ko apmeklēju. Ja provaideris informāciju par manis aplūkotiem interneta resursiem nodos trešajās rokās – reklāmkompānijām, akka/la vai nienalga kam citam, es provaideri iesūdzēšu tiesā! Es nelietoju pirātiskas programmas tā ka, lai ieskrienas!!!

  6. Mēs, maksājot mistisko “autoratlīdzību” par katru mobilo ierīci un atmiņas karti esam “nopirkuši” tiesības lietot jebkuru resursu!
    Citādi būtu grūti izskaidrot, kāpēc par JEBKURU datu nesēju ir jāmaksā “atlīdzība” privātam kantorim, kas lielāko daļu no ieņēmumiem izmanto savu darbinieku apmaksai (prēmēšanai)! Bet reāli neatmaksā naudu izpildītājiem un autoriem!!!
    Es, piemēram, ne santīmu no šī kantora neesmu saņēmis, lai gan rakstos privāti pirktos diskos (ar nodokļu(tai skaitā “autortiesību”) nomaksu…

Draugiem Facebook Twitter Google+