Viskrasāk iedzīvotāju skaits sarucis Baltinavā, Viļakā un Aglonā 7
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure uzskata, ka finanšu ministra Andra Vilka bažas par to, kā turpmākajos gados piepildīsim valsts budžetu, ir pamatotas. Pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 25% – mūsu valstī patlaban dzīvo viens miljons 997,5 tūkstoši cilvēku. Joprojām vairāk nomirst nekā piedzimst, daudzi turpina pamest valsti.
Aizvadītajā gadā no Latvijas aizbrauca 22 561 persona, bet iebrauca 8299. Lielākā daļa – 73% – devušies strādāt uz Lielbritāniju un Vāciju, bet 16% – uz NVS valstīm. Baltinava, Viļaka un Aglona ir tās vietas, kur viskrasāk sarucis iedzīvotāju skaits, bet Pierīgā un Ozolnieku novadā tas palielinājies. Bet Latvijā visvairāk imigrantu – 58% – ieradušies no Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet 31% – no NVS. Jāatzīmē, ka 2013. gadā galvenokārt emigrācijas dēļ par 26 tūkstošiem samazinājies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet pieaudzis un turpina pieaugt to cilvēku skaits, kas ir vecāki par 62 gadiem. Kā atzina Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula, pensionāru skaits palielinās ne tikai Latvijā, bet arī citās ES valstīs.
Latvijai ne reizi vien pārmests starptautiskajā līmenī, ka valstī ir augsta zīdaiņu mirstība.
CSP noskaidrojusi, ka pagājušajā gadā zīdaiņu mirstība būtiski sarukusi – pirmajā dzīves gadā nomira 91 bērns, kas ir par 34 mazāk nekā 2012. gadā. Tas izskaidrojams ar zīdaiņu veselības aprūpes uzlabošanos.
Apkopojot informāciju par Latvijas iedzīvotāju etnisko sastāvu, redzams, ka 2014. gadā samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: latviešu – par 8,4 tūkstošiem, krievu – par 10,3 tūkstošiem, ukraiņu, poļu, baltkrievu – par 1,1 – 1,6 tūkstošiem. Pozitīvā ziņa ir tā, ka latviešu īpatsvara kritums nav tik liels kā citām tautībām.
A. Žīgure sacīja, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir satraucošs fakts un ar to tiks iepazīstināti arī politiķi. Patlaban neviens rādītājs neliecinot, ka tuvākajos gados demogrāfijas aina varētu uzlaboties. Lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, vienai sievietei jābūt vismaz 2,1 bērnam, nevis 1,44 kā patlaban. Attīstītajās valstīs ir tikai pāris izņēmumu, kur šis rādītājs ir tik augsts, piemēram, Francijā. Bet Skandināvijā un citās valstīs tas ir zem 2, pastāstīja B. Zukula.
