Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Zem vārda brīvības karoga jeb juristes Olsenas absurda teātris (18)

Foto - LETAFoto - LETA

Iedomāsimies, kā viena daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji kādā Rīgas mikrorajonā pirms valsts svētkiem izplūcas par to, vai pie viņu mājas 18. novembrī izkārt valsts karogu vai neizkārt. Un kāds balsu vai spēka pārsvars būs nepieciešams, lai karogu tomēr izkārtu? Absurda, tomēr diezgan reāla aina, ja Satversmes tiesa apmierinās juristes un LU docentes Olsenas prasību atcelt pienākumu valsts svētku un piemiņas dienās izkārt karogu. Tas, lūk, pārkāpjot sūdzības iesniedzējas tiesības uz vārda brīvību.

Kas tad ir šīs konstitucionālās sūdzības pamatā? Vai kādi vārda brīvības ideāli un principi? Ja būtu tā, likumpaklausīgs pilsonis vispirms panāktu likumā savu iedomāto brīvību, pēc tam legāli baudītu šīs cīņas augļus. Te noticis citādi – izrādās, juriste Olsena pati saņēmusi administratīvo sodu par karoga neizkāršanu pie savas privātmājas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 14. jūnijā. Viņa aizbildinājusies ar ballītes rīkošanu šajā dienā, kam sēru karogs ēkas ārpusē nav piederējies. Acīmredzami nespēja samierināties ar zaudējumu tiesu instancēs, kur uzliktais sods ticis pārsūdzēts, novedis pie konstitucionālās sūdzības. Olsena esot gatava iet arī uz Eiropas tiesu. Piedodiet, bet tas vairāk izskatās pēc aizvainojuma spīta, ne vārda brīvības ideāliem.

Personisku ambīciju dēļ uz spēles likta ne tikai viena konkrēta likuma norma. Runa ir par mūsu sabiedrības vērtību apstrīdēšanu. Nosakot Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu (arī pieminēšanas veidu), Latvijas sabiedrība skaidri deklarējusi gan savu attieksmi pret konkrētiem vēstures notikumiem, gan arī atjaunotās valsts vērtību ietvaru. Ar šo dienu Latvija ne tikai sēro par masu deportācijās iznīcinātām nevainīgām dzīvībām, bet arī nosoda noziegumus pret cilvēci un totalitārismu, kurā vārda brīvībai bija neiedomājamu ciešanu un dzīvības cena. Pārsteidzoši, ka tas viss var šķist mazsvarīgi iepretim kaut kādai personiskai neērtībai pie mājas izkārt karogu.

Ja mainām kādu likumu vai tradīciju, jābūt pamatotam iemeslam, piemēram, plašai neapmierinātībai sabiedrībā, vispārējai ignorancei vai tamlīdzīgi. Runājot par Valsts karoga likumu, manuprāt, tas darbojas nevainojami. Turklāt, valsts karoga pacelšanas kārtībai ir neapstrīdama sabiedrību saliedējoša loma. Tā kopumā ir akceptēta sabiedrībā, kamēr daudzi citi, tā sauktie integrācijas pasākumi izgāzušies. Ņemot vērā, cik atšķirīgās informatīvās telpās dzīvo mūsu iedzīvotāji, pieļauju, ka daudziem ielās plīvojošie karogi varbūt ir vienīgā vēsts, kas liecina par kopīgu nācijas svinēšanu vai piemiņas reizi.

Pēdējā laikā vārda brīvības karogs tiek vicināts dažādām vajadzībām. Bruņojoties ar to, var darīt krietnas lietas. Tomēr var arī sēt sabiedrībā lieku kņadu vai pat nest postu. Šajā reizē acīmredzami runa ir par pēdējo. Šajos apstākļos uzbrukumu valsts vēsturē balstītai stabilai tradīcijai var traktēt nekā citādi kā ceļu uz nācijas kolektīvās atmiņas dzēšanu. Bet tas jau ir stāsts par iznīcību jeb, kā dažās aprindās to tagad sauc, par valsts dekonstrukciju.

Vecmāmiņa man mācīja, ka ar pārgudrību tālu netiksi. Tagad arī domātāji pasauli brīdina par zināšanu kultu, kad aiz sarežģītiem paragrāfiem un formulām pazūd cilvēciskais un ētiskais. Te runa ir par to pašu. Cilvēkam pietiek intelekta, lai sastādītu konstitucionālo sūdzību, bet pietrūkst inteliģences, lai genocīda upuru piemiņas dienā nerīkotu jautru ballīti. Kaut vismaz tik daudz cieņas pret līdzcilvēkiem, lai pēc tam nedižotos ar savu ballīti pa visu valsti.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Priecājos,ka vairākums komentētāju ir ar demokrātisku ievirzi.Turies!

  2. vaarda briiviiba??? Un ko tad skolaa teikt pusaudzim, kas pasuuta uz poda skolotaaju??? Skolotaajs arii vinju driikst suutiit uz poda vai, tomeer, nedriikst? Kaa ir shiet ar varda briiviibu? Docentei vajadzeetu buut konstruktiivaakai savos spriedeleejumos par vaarda briiviibu. Aciimredzot, dumja zoss!!!

    • Nebūt dumja zoss, vien prasta patērētājsabiedrības spilgta pārstāve, kura vicina demokrātijas karogu savu personīgo interešu labā. Aizvien plašāka parazītiska slimība.

  3. Man patiess prieks, ka BEIDZOT ir uzradusies viena enerģiska sieviete, kas ķērusies pie šīs lietas! Lai viņai veicas! Olsenas kundze – ja priekš tiešāšanās būs nepieciešama nauda, dodiet ziņu – sametīsimies! Esmu pārliecināts, ka daudzi jo daudzi privātmāju īpašnieki, kuriem šī absurdā un no padomijas pārmantotā likuma dēļ jāpacieš pilnīgi nevajadzīgas neērtības (ja mājā pastāvīgi nedzīvo, ja “karogotajās” dienās vēlas kaut kur aizbraukt un t.t.) būs gatavi ziedot naudas summu, līdzvērtīgu vienai “štrāpei” par neizkārtu karogu. Nezinu, kāds rezultāts būs Latvijas Satversmes tiesā, taču esmu 100 – procentīgi pārliecināts, ka ECT lems Olsenas kundzei (un līdz ar to arī daudziem no mums) par labu. Jo civilizētā Eiropa nesaprot un neatbalsta šādus totalitāriem režīmiem raksturīgus likumus. LA, nopublicējiet, lūdzu, cik ES savienības valstis praktizē šādu obligātu “karogošanos”. Nebūšu pārsteigts, ja Latvija izrādīsies vienīgā!

  4. Ja ir šādas kvalitātes docenti jurisudencē, tad nav jābrīnas par juridiskās sistēmas kvalitāti valstī. Jābrīnas par to, kā šādas kvalitātes darboņi tiek amatos.

  5. OLSENA PASAULES GRIBA Atbildēt

    kAA JAU VIENMEER GIMNAAZISTIEM DAARGAJAAM ELITEEM ,KAA VIENMEER UZPUUTIIGAAS PRET PASAULI.JO ACIIS SPIID VIENIIGI MONEYS UN PARAGRAAFIEM.

  6. SPIDOSA pēdējā rindkopa.

    Liels paldies par šo rakstu!
    Tiešām riebj tas cilvēks pēc tādām idejām.

  7. Smagākais pārkāpums ir neatkarīgā valstī dzīvot okupācijas režīma aktīvististu,okupācijas armijas oficieru un aizliegtās kompartijas biedru pārraudzībā.Pie šādas sistēmas neatkarîgas Latvijas karoga neizkāršanu var uzskatīt par patriotismu un protestu pret kolaboracionisma propogandu.

  8. latvietis parastais Atbildēt

    tiesāšanās dārgs proces, butu jāsametas lai kundzei izdodas beidzot šo kārtibu atcelt:)

  9. likums jau nesākas un nebeidzas ar daudzdzivokļu namu. to savu pseidopatriotismu tu vari izrādit kā vēlies, kāpec visiem uzspiež obligātā kārtā. nekur tālāk no krievu laikiem neesam tikuši ar obligāto patriotismu.
    nav pat tik būtiski vai es atbalstu svētkus/sēras kā tas ka man jābut uz vietas lai izpilditu absurdu likuma prasību, ceļojumi, pat darbs jāsaskaņo ar svētku/sēru datumiem vai jāizkar nez cik dienas iepriekš un jānovāc vēlāk….. par to ka tas viss maksā pat nerunājot

  10. C’est la vie… pilsoniskās brīvības ir ierobežotas ar pilsoniskajiem pienākumiem… Un ja emocionāli piemiņas diena kādam pilsonim neko neizsaka (ballītes, citas svarīgas būšanas), tad brīvās tirgus ekonomikas ietvaros var kādu noalgot kādu, kas šo apgrūtinājumu izpilda īpašnieka vietā… Jā, demokrātiska sabiedrība izraisa daudz grūtu pienākumu un izlemšanu…

  11. Latvija ir sērojoša nācija. To nosaka mūsu likumi. Taču – likums paliek likums. 4. jūlijs ir ASV nacionālie svētki, taču arī viena no daudzajām sēru dienām Latvijā. Amerikāņi Latvijā ir spiesti savus valsts svētkus atzīmēt citā dienā, taču viņiem nav ienācis prātā tāpēc vērsties tiesā. Ja tu dzīvo kādā valstī, tad cieni tās likumus! Austrumu tautām sēru krāsa ir baltā. Ja nepatīk melna lente savu svētku dienā, varbūt var ierosināt izkārt karogu ar baltu lenti?

  12. Visu cieņu un sekmes Olsenas kundzei ! Ja Šcerbinska kungam šķiet, ka valsts karoga likums darbojas nevainojami, tad manuprāt tas ir pilnīgs marasms un padomju domāšanas palieka, kas 25 gadus kalpojis patriotisma nīdēšanai. Nezinu nevienu normālu civilizētu valsti, kur privātpersonai kaut kur Bolderājā ar soda draudiem būtu jāizkar karogs par godu Svazilendas karaļa vizītei vai atzīmējot savas valsts okupāciju. Karoga izkāršanai (vai pareizāk – uzvilkšanai) jābūt katra brīva pilsoņa izvēlei. Un vēl – vienreiz taču jābeidz šī nebeidzamā sērošana, kas ir tāds pats marasms.

  13. Lai arī esmu Latvijas patriots, arī uzskatu, ka prasība obligāti izkārt karogu noteiktās dienās (turklāt sodot par neizkāršanu) ir padomju laika likumu un tradīciju tiešs pārņēmums.
    Ja par neizkāršanu vēl ir sods, tad tas nozīmē, ka valsts vara nav pārliecināta par šo pasākumu. Tas ir no sērījas, ka jāpiespiež mīlēt ar varu.
    Varbūt vajag darīt visu, lai Latvijā cilvēki ar prieku un lepnumu paši pie mājām ikārtu karogus?
    Sēru dienas vēl jo vairāk atsevišķs stāsts. Tā tāda kā publiska kolektīva pelnu kaisīšana uz galvas. Tajās dienās var rīkot taču dažādus piemiņas pasākumus (un to arī dara).

  14. Smieklīgi, kad nošāva karikatūristus par vārda brīvību, jo viņi darīja, tad tas ir slikti. Tad visi stāstija, ka vārda brīvba ietver arī iespēju smieties par citu “svētumiem” un reliģiju. Kad kāds Latvijā pasaka, ka katram jābūt tiesībām paust savu attieksmi no brīvas gribas un izkārt karogu vai neizkārt, tad izrādās, ka Latvijā ir kādi “svētumi”, kā vārdā var uzspļaut uz vārda brīvību un piespiest cilvēkus rīkoties pretēji saviem uzskatiem.

    Aizbildināšanās ar to, ka tas ir mazākums, ka nepieciešams sabiedrības vairākums norāda uz to, ka raksta autors ir vairākuma tirānijas piekritējs. Kā vairākums nolemj, tā pārējiem jādzīvo – jāmaina reliģija, uzskati, tradīcijas utt.. Demokrātija ar to arī atšķiras, ka privātajā dzīvē, katram ir brīvība uz apziņu un darīt ko katrs vēlas. Vienigā robeža ir kaitējuma nodarīšana citiem un ar to saprot fizisku kaitējumu – miesas bojājumi, cita īpašuma bojāšana.

    Dīvaini lasīt šādu rakstu šeit, jo pēc būtības un argumentācijas tas ir “putinisma” kopija. Visu laiku lād “Krievijas imperiālisko domāšanu”, bet paši to aktīvi kūltivē.

  15. Šim cilvēciņam nav kaut kas kārtībā ar personīgo morāli, ja jau pēc privātām dzīrēm jāraksta sūdzības par valstiska pienākuma nepildīšanu. Un šādi cilvēki vēl māca studentus? Ko tad tādi var iemācīt, kā vienīgi necieņu pret valsti un valsts simboliem, ko tagad pati publiski arī demonstrē! Padomju laikos jau juristos varēja mācīties tikai īpaši pārbaudīti un komunistu režīmam īpaši uzticīgi cilvēki, tāpēc visai iespējams, ka šī “docente” nāk tieši no šādas ļaužu kategorijas. Personīgus aizvainojumus nedrīkst
    jaukt ar valsts pilsoņa pienākumiem.

  16. Olsenas k-dzei vajadzēja padomāt, vaišajā dienā būtu pareizi rīkot ballītes !? Varbūt pati pieskaitāma pie okupantu kastas ?!

Draugiem Facebook Twitter Google+