Foto – Anda Krauze

Zeme gaida gudru darītāju
. Dārza darbi pavasarī 0

Beidzot saule spīd aizvien spožāk un varam sākt tradicionālos dārza darbus – izzāģēt vecos, aizlauztos un nosalušos zarus, veidot koku vainagus, atjaunot dzīvžogus… Spilgtā saule un zemās temperatūras naktī ļoti kaitēja augļu kociņiem – stipri ieplaisāja to miza. Pareizi rīkojās tie, kas laikus – jau februāra beigās – veica koku kaļķošanu. 


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tagad būtu jāizzāģē, jāizgriež no augļu kociņiem vecie, slimie, sausie, apsalušie zari. Atcerieties, tas viss jādara līdz sulošanai – arī kociņš taču ir dzīva radība! Kamēr ārā vēl ir auksts, ieteicams apgriezt skujkoku dzīvžogus (egļu, priežu). Var veidot vainagu, jo, aukstā laikā griezti, tie nesveķo.

Pirms dārza darbu sākšanas vērts pārbaudīt, vai vajadzīgie darbarīki – zāģis, lāpstas, kapļi, dārza šķēres, cirvis – ir pa rokai un vai tie nav jāuzasina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dārzs ziemciešu dobēs sāk atdzīvoties – pēc ziemas miega ar aci mums piemiedz pamodušās sniegpulkstenītes, noskurinās pēc gaismas noilgojušies krokusi… Lai tiem atbrīvotu ceļu pretī saulei, no dobēm jānogrābj pērnās lapas un augu atliekas, augsne jāuzirdina un jāmēslo.

Ja nepieciešams – mulčējam. Ziemciešu stādījumiem piemērotāka mizu mulčas smalkā frakcija – humuss. Aprīļa beigās siltākās dienās jāatsedz un jāvēdina vīnogulāji un rožu stādi. Tas jādara, kad laiks ir apmācies (lai izvairītos no saules apdegumiem). Rozes apgriež līdz veselai koksnei, virs augt sākuša pumpura. Šo darbu ir svarīgi nenokavēt, jo siltā laikā pumpuri sāk ātri plaukt.

Puķu stādījumi jāatdzirdina, jānovāc visi vecie laksti un lapas, jāuzber kūdra. Vajadzētu sagrābt vecās lapas. Kaut arī rudenī tās novāktas, tomēr nez no kurienes tās pavasaros uzrodas gan zālienā, gan dobēs. Sagatavojot dārzu, daudzi pērnā gada lapas mēdz dedzināt. Lai dievs nedod – arī kūlu. To nedrīkst darīt, jo tādējādi iznīcinām ne tikai kaitēkļus, bet arī visus derīgos kukaiņus. Trūdošās lapas ir lielisks komposts un barošanās, attīstīšanās vieta tiem kukaiņiem, kuri dārzā palīdz cīnīties pret kaitēkļiem. Tāpēc vislabākais, ko var darīt, ir agrā pavasarī izveidot kompostu, slāņojot ar augsni, kūdru, organisko mēslojumu.

Būtu jāsāk augsnes uzrušināšana, mulčas uzbēršana, mēslošana un citi zemes darbi, taču jāatceras, ka to tomēr var darīt tikai tad, kad zeme vairs nelīp pie kājām un apvērsta nespīd. Pēc uzrakšanas svaigais rakums ar grābekli jānolīdzina.

Augsni apstrādājot, ieteicams to arī mēslot un ielabot. Šim nolūkam varētu lietot kūtsmēslus, savukārt ielabošanai – kūdru vai kompostu.

Kūdra labi saista mitrumu, tāpēc tā īpaši piemērota smilts augsnēs. Katram augam jāpielāgo attiecīga augsne, ir sugas, kam vēlama skāba augsne, citām gluži pretēji – sārmaina.

Reklāma
Reklāma

Ja augsne ir pārāk skāba, to vajag uzlabot ar krītu, dolomīta miltiem un lapu koku pelniem, jāpiegādā slāpeklis. Augsnes bagātinātāji ir pieejami gandrīz visiem augu tipiem. Skuju kokiem, piemēram, rododendriem, acālijām un arī krūmmellenēm vajadzīga skāba augsne – piemērota ir skābā kūdra vai kāds cits materiāls. Tiem augiem, kam netīk sārmi, augsne jāsagatavina ar kūtsmēsliem vai kompostu. Kad izraudzīta vieta un zeme sagatavota, var sākt stādīt augļu kokus un ogulājus. Pirmie jāiestāda kauleņaugi (ķirši, plūmes, aprikozes, persiki) un upenes, ērkšķogas ar atklātu sakņu sistēmu (kailsakņi), jo tie saplaukst visagrāk. Neaizmirstiet laistīt, jo pārstādot cietusī sakņu sistēma sākumā nespēj uzņemt ūdeni vajadzīgajā daudzumā. Kādus stādīšanas knifiņus iesaka viens no vadošajiem stādu audzētājiem Jānis Zilvers no Siguldas pagasta “Pīlādžiem”?

– Tā kā augļu kociņi augs ilgus gadus, ļoti svarīgi tiem rūpīgi sagatavot stādīšanas vietu. Tai vajadzētu būt pēc iespējas vairāk saules apspīdētai un augstākā reljefā. Visbiežāk pieļautās kļūdas mazdārziņos – pārāk sabiezināts stādījums, lauku sētās – iestādīšana nepietiekami sagatavotā augsnē. Kā pareizi sagatavot bedri stādīšanai? Ja stādām labi iekoptā dārza zemē, pietiek ar bedri, kurā ērti ievietojamas auga saknes, ja augsnē ir ilggadīgo nezāļu (vārpata, gārsa) saknes, tās rūpīgi jāizlasa apmēram metra attālumā no bedres centra. Ja stāds audzis konteinerā, noteikti jāizplucina ārējās saknes. Svarīgi kailsakņu stādus ne uz brīdi neatstāt saulē un vējā. No iegādes brīža līdz iestādīšanai jāuzmana, lai sakņu sistēma būtu polietilēna maisā un mitra.

Arī sēklu pircējiem daži ieteikumi, ko atgādināja SIA “Latvijas Šķirnes sēklas” speciālists Andris Tukris:

– Lai nebūtu vilšanās, pats galvenais – sēklas nepieciešams iegādāties pie pārbaudītiem sēklu izplatītājiem, jo šajās tirdzniecības vietās ir profesionāli pārdevēji konsultanti. Esiet uzmanīgi ar kūdras substrātu sēšanai un pēc tam dēstu audzēšanai. Pareiza substrāta izvēle ir viens no noteicošajiem kritērijiem kvalitatīva dēsta izaudzēšanā. Ja šobrīd dēsti sasnieguši piķēšanas brīdi, to nevajag aizkavēt, jo dēsti savstarpējas konkurences iespaidā sāks stīdzēt. Piķējot jāatceras, ka jauno stādiņu drīkst ņemt tikai vai nu aiz dīgļlapām, vai aiz īstajām lapiņām. Nekādā gadījumā nedrīkst ņemt aiz stumbra, dēsta kātiņa. Lai cik uzmanīgi to darītu, tiks bojāti vārgie audi, kur viegli ieperināsies slimību ierosinātāji. Jāseko līdzi apgaismojumam, barības vielām, un galvenais – neiekaltēt. Lai izdodas!