Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Zemē ierakts internets par ES un valsts naudu: vai optisko kabeļu projekts pilnībā izgāzies?4


Piektdien SIA “Heders” darbinieki bija aizurbušies līdz Zebrenes robežai, lai zemē guldītu optisko kabeli. VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” platjoslas projekta “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros no plānotajiem izbūvējamajiem 2000 km būvniecības darbi ir uzsākti 853 km dažādos posmos, no kuriem vairāk nekā pusē darbi jau pabeigti. Platjoslas interneta projekta 2. kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt vismaz 220 piekļuves punktus “baltajās” teritorijās, taču 1. kārtas īstenošana nevieš pārliecību, ka ātrgaitas internets tiks ievilkts katrā mājā.
Piektdien SIA “Heders” darbinieki bija aizurbušies līdz Zebrenes robežai, lai zemē guldītu optisko kabeli. VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” platjoslas projekta “Elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošana lauku teritorijās” ietvaros no plānotajiem izbūvējamajiem 2000 km būvniecības darbi ir uzsākti 853 km dažādos posmos, no kuriem vairāk nekā pusē darbi jau pabeigti. Platjoslas interneta projekta 2. kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt vismaz 220 piekļuves punktus “baltajās” teritorijās, taču 1. kārtas īstenošana nevieš pārliecību, ka ātrgaitas internets tiks ievilkts katrā mājā.
Foto: Ivars Bušmanis

Optisko kabeļu projekts bijis neveiksmīgs, pārliecināts satiksmes ministrs Tālis Linkaits. No projektā izbūvētajiem apmēram 2300 kilometriem optiskā kabeļa šobrīd iznomāta tikai puse. Vēl izbūvēs apmēram 1500 kilometrus.

“Projekta pirmajā kārtā vispirms optiskos kabeļus izbūvēja un tikai tad domāja, kurš tos izmantos. Otrajā kārtā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs no tā cer izvairīties, vispirms saprotot, kur būs pieprasījums, un tikai tad ķeroties pie kabeļu izbūves. Līdz šim nav iemesla apgalvot, ka projekts bijis veiksmīgs. Arī Valsts kontrole atzinusi, ka projekts nav bijis pārdomāts,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš runā par LVRTC pārraudzīto platjoslas projektu, kurā jau kopš 2015. gada reģionos izbūvē optisko kabeli, lai arī tur cilvēkiem būtu piekļuve ātram internetam.

Projekta dīvainības iezīmējusi Bauskas novada pašvaldība.

Novada administrācijas Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Māris Pafrats norāda, ka šobrīd izbūvētais platjoslas optiskais tīkls Bauskas novada teritorijā nav savienots ar LVRTC maģistrālajiem tīkliem, līdz ar to šobrīd izveidojies tāds kā lokālais tīkls.

“Sazinoties ar LVRTC pārstāvjiem, noskaidrojām, ka nākamajā kārtā Bauskas optiskā tīkla atzars tiks savienots ar Jelgavas maģistrāli, caur kuru varēs izmantot internetu. Kāpēc radusies šāda situācija? Sarunās ar vairākiem sakaru operatoriem esam konstatējuši, ka izmaksas šobrīd ir pārāk augstas, lai nodrošinātu signālu līdz katrai pagasta pārvaldes ēkai,” atklāj novada pārstāvis. Viņš sacīja, ka nevar pateikt, kura tieši iestāde būtu visvairāk vainojama pie projekta neveiksmes, uzsverot, ka citviet izbūvētā infrastruktūra darbojas labi, bet citviet – nedarbojas vispār. “Uzskatu, ka šo situāciju varētu atrisināt, subsidējot tās vietas, kurās šīs infrastruktūras izmantošana nav rentabla.”

Satiksmes ministrs sacīja, ka līdz vainīgo meklēšanai vēl nav ticis, jo šobrīd svarīgāk ir nodrošināt to, lai savilktie kabeļi sniegtu vismaz kaut kādu atdevi.

“Esmu apjautājies, vai citās valstīs ir kādas veicināšanas shēmas, bet pagaidām neesmu atradis variantu, kā valsts varētu piepalīdzēt. Turklāt neesmu drošs, ka iedzīvotāji būtu ar mieru atkal kaut ko subsidēt,” sacīja ministrs. Linkaits uzsver, ka optisko kabeli LVRTC pievelk līdz noteiktam punktam ar domu, ka tālāk privātie komersanti samaksā LVRTC par pieslēgumu un tam pievieno privātos patērētājus. “Saprotu, ka sākumā privātie operatori bija ļoti optimistiski – pasūtījuši kabeļus visur kur, bet, kad bija jānodrošina “pēdējā jūdze”, tad sākuši rēķināt, cik tas viņiem izmaksās. Līdz ar to, radusies situācija, ka daudzās vietās kabeļi savilkti, bet neviens negrib vilkt līdz iedzīvotājiem,” norāda Linkaits.

 

LVRTC kabeļus iznomā komersantiem

LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine norāda, ka normatīvo ierobežojumu dēļ centrs nevar piedāvāt iedzīvotājiem interneta pakalpojumus, bet tikai iznomāt izbūvēto optikas tīklu elektronisko sakaru komersantiem, kas savukārt tālāk nodrošina pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem. “Komersanti sniedz interneta piekļuves pakalpojumus, balstoties uz galalietotāju pieprasījumu skaitu, kā arī vērtējot to, cik komerciāli izdevīgs būs sniegtais pakalpojums katrā konkrētajā apdzīvotajā vietā. Projekta pirmajā kārtā piekļuves punkti tika būvēti atbilstoši 2012. gada 18. jūlija Optiskā tīkla uzraudzības komitejas (OTUK) apstiprinātajam sarakstam, prioritārā secībā ievērojot tikai vienu kritēriju – iedzīvotāju skaitu attiecīgajā “baltajā” pagastā. Attiecīgi, jo vairāk iedzīvotāju šādā pagastā, jo augstāka prioritāte, turklāt izbūve notika atbilstoši pieejamajam finansējumam.” Viņa arī uzsver, ka LVRTC nenosaka to, kur un kā būvēt optikas trases. Projekta ietvaros LVRTC, analizējot dažādus datus, piedāvāja potenciāli izbūvējamos piekļuves punktus, par kuriem vēlāk notikusi publiska apspriešana, kurā visiem interesentiem bijusi iespēja paust savu viedokli par katru no piedāvātajiem punktiem. Savukārt tieši OTUK beigās ir tā, kas apstiprina (vai attiecīgi maina) šos piekļuves punktus.

 

Kas veido sakaru tīklu

Sakaru tīklu veido, pirmkārt, maģistrālie sakaru tīkli, kas savieno lielākās pilsētas ar Rīgu. Otrkārt, ir “vidējās jūdzes” sakaru tīkli, kas savieno novada pilsētu, kurā ir maģistrālais sakaru tīkls, ar pagastu lielākajām apdzīvotām vietām, tas ir – savieno maģistrālo sakaru tīklu pilsētā ar operatora tīklu pagastā. Visbeidzot, “pēdējā jūdze” savieno pakalpojuma sniedzēja sakaru objektu ar gala lietotāju. Savienot operatoru ar gala lietotāju var gan ar optikas šķiedru, gan vara kabeli, gan bezvadu savienojumu. Šo posmu izveido operators, un tikai tādā gadījumā, kad ir izmantoti visi trīs sakaru tīkla posmi, ir iespējams nodrošināt platjoslas interneta pakalpojumus gala lietotājam. LVRTC pārstāve sacīja, ka optikas tīkla izbūve izmaksā vidēji ap 20 000 eiro/km, bet apdzīvotā vietā tas varot būt vēl dārgāk. “Taču ir arī citi, piemēram, bezvadu, risinājumi, kas uz vienu mājsaimniecību kapitālieguldījumu ziņā ir krietni mazāki.”

 

LVRTC optisko kabeli pievelk līdz noteiktam punktam ar domu, ka tālāk privātie komersanti samaksā LVRTC par pieslēgumu un tam pievieno privātos patērētājus, taču daudz kur tas nenotiek.
Foto: Ivars Bušmanis

Izmanto tikai optikas risinājumus

“Lattelecom” galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks “LA” norādīja, ka viņi, veicot tīkla attīstību, izmanto tikai optikas risinājumus, jo tie nodrošina labāko pakalpojumu piegādi klientiem. Savukārt Madonas pusē strādājošais “BVB Servisa” valdes loceklis Gaitis Cirpons sacīja, ka uzņēmumam ir pieredze arī ar bezvadu tīkla risinājumiem, taču optiskie tīkli tomēr esot krietni stabilāki un drošāki. Šobrīd uzņēmums pieslēdzis divus ciematus, bet tuvākajā laikā pieslēgs vēl trīs – pašlaik pakalpojums tiek nodrošināts 60 mājsaimniecībām, bet pieslēgumu skaitu varētu palielināt vēl par 200 pieslēgumiem.

“Ņemot vērā to, ka datu pārraides apjomi pieaug katru gadu, ir svarīgi izvēlēties risinājumu, kas garantē nepieciešamo tīkla kapacitāti ilgtermiņā. Protams, var izmantot arī dažādus bezvadu savienojumus, tomēr arī 5G tīkla attīstībai nākotnē vajadzēs fiziskā optikas tīkla risinājumus, kas spēs nodrošināt datu pārraidi starp bāzes stacijām. Tas nozīmē, ka izbūvētajam “vidējās jūdzes” risinājumam noteikti vajadzēs veikt paplašināšanu tā, lai tas varētu savienot vairākas bāzes stacijas. Šodien, piemēram, Maltā optikas pieejamība ir atsevišķā adresē, bet nākotnē šajā konkrētajā apdzīvotajā vietā vajadzēs būvēt papildu optisko tīklu par 20 000 eiro/km vai dārgāk. Saprotot, ka 5G plānotās tehnoloģijas prasīs vismaz 40 reizes lielāku antenu skaitu, šīs izmaksas būs būtiskas,” skaidro Uldis Tatarčuks.

“Lattelecom” sadarbībā ar LVRTC sniedz platjoslas un interaktīvās televīzijas pakalpojumus vairāk nekā 20 apdzīvotās vietās Latvijā, piemēram, Maltā, Gaujienā, Lūznavā, Skaistkalnē.

Pēc nākamās kārtas izbūves iecerēts pievienot vēl papildu vietas, modernizējot klientiem nodrošinātos pakalpojumus. “”Lattelecom” interneta tīkla izvēršana vai esošā tīkla modernizācija tiek plānota, izvērtējot ietekmējošos faktorus kontekstā ar vietas apdzīvotību un mājokļu blīvumu. Lai varētu klientiem piedāvāt optiskā interneta pakalpojumu, papildus LVRTC izbūvētajam tā dēvētajam “vidējās jūdzes” optiskajam kabelim katram operatora ir jāuzstāda iekārtas, kas nodrošina datu pārraidi, jāveic projekta izstrāde un saskaņošana, jāsaņem būvatļauja un gala rezultātā jāizbūvē kabeļi līdz katra klienta mājai. Tas prasa ievērojamas investīcijas vairāku desmitu un pat simtu tūkstošu apmērā – jo lielāks attālums no maģistrālā mezgla, jo augstākas ir infrastruktūras izmaksas. Iespējams, interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu plašākas iespējas tālāk attīstīt izbūvēto tīklu, ja tiktu pārskatīts LVRTC modelis, piemēram, ļaujot iznomāt tikai vienu optikas šķiedru, nevis, minimums, divas, kā tas ir šobrīd, un ieviešot fiksētu maksu lieliem attālumiem no maģistrālā mezgla, nevis aprēķinot maksu pēc attāluma,” norāda Tatarčuks.

 

Nozare negrib valsts atbalstu

Vineta Sprugaine saka – jau projekta sākumā bijis skaidrs, ka šis nebūs biznesa projekts un peļņu neradīs. Turklāt Latvija esot viena no retajām valstīm, kas ļoti kūtri līdzdarbojoties “pēdējās jūdzes” atbalsta pasākumos. “To lielā mērā noteica pati nozare, kas pirms platjoslas projekta sākuma kategoriski iestājās pret to, ka kaut kas tiek investēts “pēdējā jūdzē” no valsts puses. Šāda pieeja tiek dzelžaini arī realizēta, jo Eiropas Komisijai šāda projekta aizstāvēšanā bija būtisks nozares viedoklis,” stāsta Sprugaine.

Arī Gaitis Cirpons domā, ka nevar runāt par kādu projekta komerciālu veiksmi, jo kabeļus izbūvē vietās, kur citi operatori nekad savu infrastruktūru nebūvētu. “Ir ļoti svarīgi, lai valstij piederētu sava kabeļu infrastruktūra un tā būtu neatkarīga no ārvalstu uzņēmumiem. Jo lielākam skaitam operatoru būs iespēja sniegt pakalpojumus, jo lielāka būs konkurence, mazākas cenas un labāki pakalpojumi. LVRTC realizētais projekts sniedz šādu iespēju,” ir pārliecināts Cirpons.

Tomēr, pat ņemot vērā, ka projekts jau sākotnēji nav bijis mērķēts uz peļņu, joprojām paliek jautājums par līdzekļu izšķērdēšanu, kabeļus savelkot vietās, kur tie nekad nebūs nepieciešami.

 

Uzziņa:

Platjoslas projekta 1. kārtas laikā visā valsts teritorijā izbūvēti 1813 km optiskā tīkla. No tiem: Vidzemē – 637 km, Kurzemē – 350 km, Latgalē – 483 km, Zemgalē – 343 km.

Projekta 2. kārtas laikā no paredzētajiem 2000 km jau izbūvēti 470 km optiskā tīkla. No izbūvētā tīkla: Vidzemē – 17 km, Kurzemē – 125 km, Latgalē – 186 km, Zemgalē – 142 km.

Šobrīd no 2. kārtā plānotā ir saskaņoti 43 projekti un sākti būvniecības darbi apmēram 853 km dažādos posmos, no kuriem vairāk nekā pusē (470 km) darbi jau pabeigti.

Kopējās projekta investīcijas – 46 734 253 eiro, 85% ir ERAF līdzfinansējums, 15% – LVRTC līdzfinansējums.

Šobrīd pieslēgumu platjoslas tīklam izmanto deviņi operatori, tostarp seši reģionālie operatori.

LVRTC ar komersantiem noslēdzis līgumus par 59 posmu nomu ar kopējo garumu 1131 km (apmēram 50% no šobrīd izbūvētā tīkla). Tāpat ir noslēgti priekšlīgumi ar vairākiem elektronisko sakaru komersantiem par vairāk nekā 28 jaunu posmu izmantošanu.

Šobrīd visaktīvāk pieslēgumu platjoslas tīklam izmanto operatori Vidzemē, kas iznomājuši vairāk nekā 570 km optiskā tīkla. Vidzemei seko Latgale, kur operatori iznomājuši 235 km, Zemgale un Kurzeme ar attiecīgi 183 km un 143 km iznomātā tīkla.

LA.lv