Publicitātes foto

Zemē nomests laiks ar oskaroto Anni Heteveju filmā “Mana draudzene – monstrs” 0

Pirmizrādīta prestižajā Toronto kino festivālā un iekļauta arī Sandensas programmā, zinātniskās fantastikas komēdija “Mana draudzene-monstrs” uzdod daudzus jautājumus par šādas filmas nepieciešamību, un visskaļākie no tiem ir – kāpēc tajā filmējusies oskarotā Anne Heteveja, un vai tiešām neviens montāžas laikā nepamanīja, ka stāsts neturas kopā, ar tik baltiem diegiem kopā šūts?

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Jau pats sākums velk uz nepatikšanām, jo, agrā rītā pārradusies mājā, Glorija ne vien ir spiesta noklausīties sava drauga tirādi par uzvedību un kārtējo ļaušanos alkoholam, bet arī saņem tiešus norādījumus, kur atrast somas, kurās salikta visa viņas mantība, un – atā, Manhetena, esi sveicināta, dzimtā pilsētele, kurā nekas nenotiek! Taču, atgriežoties bērnības takās, Gloriju piemeklē déjà vu. Pamatīga katastrofa notikusi pasaules otrā malā – Seulā, kur uzradies milzīgs monstrs, kurš katru dienu konkrētā pulksteņlaikā pēkšņi nezin no kurienes uzrodas, galē cilvēkus un pēc tam tikpat nesaprotamā veidā pazūd, un šie notikumi Glorijai liek atgriezties sena aizvainojuma brīdī un beidzot nokārtot attiecības ar tā izraisītāju. Paralēli briesmonībām Glorija mēģina saprast, kurš no trijiem vīriešiem viņas dzīvē būtu visiederīgākais, strādā bārā un cenšas atkal nepadoties zaļā pūķa ķetnām…

Šis mazbudžeta darbs, kas izmaksājis vien 15 miljonus ASV dolāru, distribūcijā jau savācis vairāk nekā 600 miljonus, un tā režisors Načo Vigalondo savā karjerā jau izpelnījies Amerikas Kinoakadēmijas biedru uzmanību – viņa īsfilma “Pulksten 7.35 no rīta” (2003) bija nominēta “Oskaram”. Taču filmai “Mana draudzene-monstrs” šāds gods nedraud, jo, samiksējot žanrus, radies tāds hibrīds, par kura kāju augšanas vietu jābrīnās, kaut patiesībā par to galvu nemaz nevajadzētu lauzīt, jo filma nav tā vērta. Komēdija, attiecību drāma un vēl Karaļa Konga un Godzillas radinieks – japāņu monstra radītāji par nepārprotamu līdzību jau uzsākuši tiesu darbus –, kurš pat sāk cīņu ar Superrobotu, kuram, paldies dievam, nav nekāds radniecības ar Dzelzs vīru, lai būtu kaut mazākā cerība uzvarēt, vēl iederētos studentu īsfilmā vai precīzi nostrādātā komēdijā, kurā ieaicinātajiem aktieriem nebūtu velti jānomet zemē savs laiks, mīņājoties starp banalitātēm un stereotipiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Labi, ka Hetevejai pietiek drosmes pasmieties par savas varones rakstura vājību filmas pēdējā ainā, taču, lai to sagaidītu, jāmokās garlaicībā vai dusmās par bezjēdzīgi notrallināto laiku. Taču Džeisons Sudeiķis, šķiet, no sirds izbauda “provinces malkascirtēja” lomu, tāpat kā “Dauntonas abatijas” smukulītis Dens Stīvenss – savas lielā ekrāna lomas.

“Mana draudzene-monstrs”/”Colossal”

Kanāda, Spānija, 2016.

Režisors: Načo Vigalondo

Lomās: Anne Heteveja, Dens Stīvenss, Džeisons Sudeiķis, Ostons Stovels, Tims Bleiks Nelsons

No 21. aprīļa visā Latvijā