Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. novembris, 2014
Drukāt

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta izstrāde varētu būt izmaksājusi ap 30 tūkstošiem eiro

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Circenes likumprojektu vairs nevirzīs

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas liegtu saņemt plānveida ārstniecību tiem, kas nebūs samaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vairs nav Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas darba kārtībā. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis sacīja, ka Veselības ministrija (VM) var lemt, vai rakstīt jaunu likumprojektu vai likties mierā un vairs šo tautā tā saukto Ingrīdas Circenes likumprojektu nepieminēt. No VM preses sekretāres Aijas Bukova-Žideļūnas uzzināju, ka ministrijā vēl neesot lemts, kā rīkoties. Tur darba kārtībā ir cits tiesību akts – Ārstniecības likumprojekts, kam, pēc veselības ministra Gunta Belēviča solītā, jābūt gatavam līdz Ziemassvētkiem. Patlaban tiekot apzināta situācija, notiekot aktīvas diskusijas ar medicīnas jomas pārstāvjiem viedokļu un argumentācijas noskaidrošanai. Vai mēnesis, kas palicis līdz Ziemassvētkiem, tomēr nav pārāk īss laiks tik apjomīga dokumenta uzrakstīšanai? Arī Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts tapa diezgan ātrā tempā un piedzīvoja neveik­smi. Apmeklējot iepriekšējās Saeimas deputāta Jāņa Reira vadītās Budžeta komisijas sēdes, kur piedalījās gan mediķu organizāciju, gan pašvaldību, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, varēja pārliecināties, ka likumprojekta atbalstītāji bija nospiedošā mazākumā.

Šā gada janvārī likumprojekts Saeimā tika gatavots otrajam lasījumam un, lai to izanalizētu no visām pusēm, tika izveidota pat darba grupa, ko vadīja deputāts Romualds Ražuks. Viņš tāpat kā Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ļoti atbalstīja savas partijas biedres Circenes paveikto. Viņas darbu novērtēja arī komisijas pārstāvis ekspremjers Valdis Dombrovskis, kurš atzina, ka Latvijā ritenis no jauna nav jāizgudro – sistēmu ievieš pēc Lietuvas parauga, kur nodokļa nomaksa saistīta ar plānveida medicīnu. Ne reizi vien šo likumprojektu izskatīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, to laboja un uzlaboja, no deputātiem saņemot vairāk nekā 80 priekšlikumu. Bija plānots, ka likums stāsies spēkā pakāpeniski ar 2014. gada 1. jūliju. Tā pārejas noteikumi paredzēja, ka gada laikā no likuma spēkā stāšanās visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus sāksies veselības obligātās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana. Savukārt no 2015. gada 1. jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt tikai IIN maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas.

Tieslietu ministrijas aprēķini

Tieslietu ministrija (TM) ir aprēķinājusi, ka tikai dažu likuma labojumu virzība izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā izmaksā aptuveni 3120 eiro. Bet, ja tiek izstrādāts pilnīgi jauns likumprojekts, tad šīs izmaksas var desmitkāršoties, atzina Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos. Ministrija ir izstrādājusi tiesību aktu izmaksu aprēķina metodiku, tajā iekļaujot pilnīgi visas izmaksas, kas saistītas ar konkrēta likuma izstrādi, apspriešanu, darba grupu veidošanu līdz pat elektroenerģijas un ūdens patēriņam. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts bija apjomīgs, to, kā informēja A. Bukova-Žideļūna, gatavoja ap 20 ierēdņiem no ministrijas aparāta un tikpat no Nacionālā veselības dienesta. Vislielāko darbu šā tiesību akta sagatavošanā ieguldījis VM juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis. Ja ņem vērā gan ierēdņu darbu, gan neskaitāmās apspriedes Saeimā un Ražuka vadītajā darba grupā, šīs izmaksas, kas nav devušas rezultātu, var sasniegt līdz pat vairāk nekā 30 tūkstošiem eiro. Kaut gan konstitucionālo tiesību speciālists Egils Levits jau 2012. gadā, vērtējot ārstēšanās iespēju sasaisti ar nodokļa maksāšanu, norādīja, ka tas radīs virkni konstitucionāli tiesisku problēmu, tomēr tas netika ņemts vērā. “Plāns savā sociālajā aspektā ir arī grūti savietojams ar Eiropas Savienības politiku un tiesībām sociālajā jomā. (..) Plāns ir pretrunā Satversmes 91. pantam, kas satur vienlīdzības principu. (..) Izslēgšana no medicīniskās aprūpes vispār nav pieļaujama kā soda veids. Arī jau atklātus un notiesātus noziedzniekus (nevis tikai personas, kuras pieder grupai, pret kuru pastāv kolektīvas aizdomas, piemēram, par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas) nedrīkst izslēgt no vispārējās medicīniskās aprūpes,” sacīja Levits.

Tā ir ministra atbildība

Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts jurists Edgars Pastars pastāstīja, ka ikviens ministrs neveiksmīga un nekvalitatīva likumprojekta gadījumā drīkst veikt dienesta pārbaudi, taču jāņem vērā, ka ierēdņus nedrīkst vainot par nepareizām politiskajām prasībām, kuras izvirzījis ministrs vai visa koalīcija kopumā. “Tas ir jautājums arī par to, cik vispusīgi no visām ieinteresētajām pusēm ir izvērtētas iecerētās reformas. Par to jāatbild ministram, kurš ir politikas koordinētājs. Ja ministrs nespēj atbildēt, tad valdības vadītājs palūdz ministru nolikt portfeli, kā tas bija Ingrīdas Circenes gadījumā,” sacīja Pastars.

TM augusta beigās valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu, kurā norāda, ka “nepietiekama regulējamās sfēras pārzināšana normatīvo aktu jaunrades procesā rada negatīvas sekas, ietekmē normatīvo aktu kvalitāti un apjomu. Profesionālisma trūkums visbiežāk sāk izpausties jau normatīvā akta projekta izstrādes stadijā, kur sastopamās kļūdas liecina par nepietiekamu regulējamās jomas pārzināšanu, kā arī vispārējo tiesību teorijas atziņu neievērošanu. Turpmākais profesionālisma trūkums izpaužas normatīvo aktu saskaņošanas procesā, kad tiek nepietiekami izvērtēti iesniegtie iebildumi un priekšlikumi normatīvo aktu projektu tekstos”.

Valdība ir pieņēmusi protokollēmumu Valsts kancelejai sadarbībā ar TM un Saeimas Juridisko biroju līdz 2015. gada 31. martam aktualizēt tiesību aktu izstrādes rokasgrāmatu, ietverot tajā metodisko materiālu, lai nodrošinātu sagatavoto projektu kvalitātes paškontroli. Valdība uzdevusi vairākām institūcijām izstrādāt arī mācību kursu, kā sagatavot kvalitatīvus un neapstrīdamus tiesību aktus, kā arī veikt citus uzdevumus, lai nebūtu jānomet zemē tūkstošiem latu par slikti sagatavotiem likumprojektiem.

vesel_izdevumi_tab

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+