Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
25. augusts, 2017
Drukāt

Zeme tikai latviešu valodas pratējiem: ārvalstnieki sūdzas par jauno likuma normu (13)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lauksaimniecības zeme

Eiropas Komisijas izveidotajā alternatīvajā strīdu risināšanas centrā “Solvit” Latvija saņēmusi vairāku ārvalstu uzņēmēju sūdzības par likuma normu, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Latvijas “Solvit” koordinācijas centrs ir Eiropas Komisijas izveidots alternatīvs strīdu risināšanas tīkls iedzīvotāju un uzņēmēju sūdzību izskatīšanā, kas tiem radušās citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iestādēm neievērojot ES tiesībās noteikto.

EM informēja, ka šā gada jūnijā un jūlijā tika saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits “Solvit” centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību.

Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši ES pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši “B” līmeņa otrajai pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Latvijas “Solvit” centrs ir konstatējis, ka grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pirmšķietami ir uzskatāmi par diskriminējošiem, kā arī noteiktās prasības ierobežo brīvu kapitāla apriti un neatbilst samērīguma principam. Vairāki uzņēmēji norāda, ka minētās valodu prasības ierobežo iespējas turpināt uzņēmējdarbību Latvijā. Tāpat regulējums būtiski apgrūtina iespēju sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauku attīstībai un meža nozarei.

Latvijas “Solvit” centrs ir vērsies Zemkopības ministrijā un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuras pārziņā bija minētā regulējuma izstrāde, un lūdzis sniegt viedokli par attiecīgajiem grozījumiem likumā un regulējuma izvirzītā mērķa atbilstību samērīguma kritērijam pret citiem ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām.

EM informēja, ka gadījumā, ja “Solvit” centrā iesniegtā lieta netiek atrisināta desmit nedēļu laikā, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret konkrēto dalībvalsti. Gadījumā, ja dalībvalsts nav izpildījusi Eiropas Komisijas prasības, tā saskaņā ar līgumā par ES darbību noteikto var ierosināt lietu ES Tiesā, ieskaitot finansiālu sankciju pieprasīšanu. EM piebilda, ka minimālās piemērojamās soda naudas apmērs Latvijai ir noteikts 354 000 eiro apmērā.

Kopš “Solvit” centra izveides Latvijā 2004.gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības. Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai divas uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm.

Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā Saeimas pieņemtais likums, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Brīvā kapitāla kustība,tāpat kā tā saucamais brīvais tirgus ir tikai ļoti viltīgs mīts,jo patiesībā “brīvā” kustība ir smagi subsidēta tikai vienā virzienā – ārā no Latvijas! Ko Latvijā meklē ārvalstu investori? Protams,ka peļņu,kuru izvest uz savu mītnes zemi,bet Latvijas valdībai peļņa nav vajadzīga,tai pietiek ar naudas apgrozījumu un ražošanas radīto piesārņojumu. Kas subsidē vienīgo virzienu,kas nav izdevīgs Latvijas nacionālajai ekonomikai ? Tas ir vienotās eiro valūtas augstais,reālajai ekonomikas situācijai neatbilstošais kurss,kas stimulē importu un grauj vietējo ražotāju un šo situāciju eirozonas ietvaros mums nav iespējams mainīt.
    Kas tad ir brīvais tirgus? Tā ir brīva preču,pakalpojumu,darbaspēka un finanšu resursu kustība ,pastāvot visu iepriekšminēto resursu brīvām tirgus cenām!
    Tad rodas jautājums – ko mēs darām nepareizi? Ir acīmredzams,ka Latvijā nedarbojas brīvā tirgus ekonomika,jo Latvijas liberālā varas elite neatzīst finanšu resursiem(nacionālajai valūtai) tirgus diktētās brīvās cenas (peldošo maiņas kursu). Mums apzināti atņēma nacionālo valūtu,lai mēs nevarētu patstāvīgi attīstīt,regulēt un vadīt savu nacionālo ekonomiku. To ilgstoši noslēpt nav iespējams un agrāk vai vēlāk,valdībai nāksies to atzīt un ….atjaunot nacionālo valūtu.

  2. Cerams mūsējie nepiekāpsies to ES debīlo uzskatiem.Lai mācās latviski pipeles.

  3. parazītus ārā ! Atbildēt

    Latviešiem vienmēr ir bijis jācīnās par savu zemi.

  4. Lūdzu apziniet un nopublicējiet kādas tiek izvirzītas prasības ārvalstniekiem, lai iegādātos lauksaimniecības un meža zemes citās (visās) Eiropas savienības dalībvalstīs.
    Ņemot vērā, ka Latvijas minimālais attalgojums ir nesalīdzināmi zemāks nekā citās ES dalibvalstīs, bet pateriņa cenas tuvu vienādam, tad domāju, ka tā ir nevienlīdzība un Latvijas izpārdošana. Ko ar savu algu var izdarīt ārvalstnieks, to nevar izdarīt Latvijas pilsonis.
    Latvijas pilsoņi nemanot paliek par rentniekiem savā zemē.

  5. zeme tikai Latvijas pilsoņiem. leišiem un citiem parazītiem to atņemt.

  6. Šis likums ir diskriminējošs,man ir pilnīgi vienalga kādā valodā runā kaimiņš,kuram pieder zeme.Galvenais lai zeme būtu apsaimniekota un īpašnieks kārtīgs saimnieks.Ja gribēs šeit dzīvot un komunicēt ar apkārtējiem,tad valodu iemācīsies,parasti cilvēkiem no rietumiem tā nav liela problēma.

  7. NEVIENĀ JAUTĀJUMĀ NEVAR PIEKĀPTIES – NE VALODAS, NE ZEMES IEGĀDES JOMĀ! NEVIENĀ!!!!!!!!!!

  8. kur ir vārdi, nosaukumi? Atbildēt

    kas ir šis fiziskās vai juridiskās personas, kuras sūdzas?

  9. Ieguldījums mežu izciršanā un bišu apmiglošanā!

  10. Muļķības ! Cēsu puse ķīnieši un krievi tik pērk mājas, bet tās ēkas taču nē karājas gaisā ,tātad zemi ari nopērk ,bet runāt latviski neprot un nemaz netaisās mācīties . Amatciema ,kas netālu no Cēsīm ,apmēram 85% pieder Svešiniekiem,mašīnas lielāko ties ar Krievijas numuriem,pat valsts svētkos tikai pie dažām ēkām valsts karogi. Uzsplaut viņiem uz tiem likumiem ,jo viņiem ir daudz naudas.

  11. Valodas jautājumā nedrīkst piekāpties!

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+