Lauksaimniecības zeme
Lauksaimniecības zeme
Foto: Valdis Semjonovs

Zeme tikai latviešu valodas pratējiem: ārvalstnieki sūdzas par jauno likuma normu 13

Eiropas Komisijas izveidotajā alternatīvajā strīdu risināšanas centrā “Solvit” Latvija saņēmusi vairāku ārvalstu uzņēmēju sūdzības par likuma normu, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvijas “Solvit” koordinācijas centrs ir Eiropas Komisijas izveidots alternatīvs strīdu risināšanas tīkls iedzīvotāju un uzņēmēju sūdzību izskatīšanā, kas tiem radušās citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iestādēm neievērojot ES tiesībās noteikto.

EM informēja, ka šā gada jūnijā un jūlijā tika saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits “Solvit” centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši ES pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši “B” līmeņa otrajai pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Latvijas “Solvit” centrs ir konstatējis, ka grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pirmšķietami ir uzskatāmi par diskriminējošiem, kā arī noteiktās prasības ierobežo brīvu kapitāla apriti un neatbilst samērīguma principam. Vairāki uzņēmēji norāda, ka minētās valodu prasības ierobežo iespējas turpināt uzņēmējdarbību Latvijā. Tāpat regulējums būtiski apgrūtina iespēju sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauku attīstībai un meža nozarei.

Latvijas “Solvit” centrs ir vērsies Zemkopības ministrijā un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuras pārziņā bija minētā regulējuma izstrāde, un lūdzis sniegt viedokli par attiecīgajiem grozījumiem likumā un regulējuma izvirzītā mērķa atbilstību samērīguma kritērijam pret citiem ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām.

EM informēja, ka gadījumā, ja “Solvit” centrā iesniegtā lieta netiek atrisināta desmit nedēļu laikā, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret konkrēto dalībvalsti. Gadījumā, ja dalībvalsts nav izpildījusi Eiropas Komisijas prasības, tā saskaņā ar līgumā par ES darbību noteikto var ierosināt lietu ES Tiesā, ieskaitot finansiālu sankciju pieprasīšanu. EM piebilda, ka minimālās piemērojamās soda naudas apmērs Latvijai ir noteikts 354 000 eiro apmērā.

Kopš “Solvit” centra izveides Latvijā 2004.gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības. Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai divas uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm.

Reklāma
Reklāma

Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā Saeimas pieņemtais likums, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.