Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Timurs Subhankulovs

Zeme zaudē vērtību 14

Zemi – Latvijas lielāko nacionālo bagātību – iznieko. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības sarūk, samazinās tās auglība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Tā atzīts septembrī valdībai iesniegtajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārskata ziņojumā par to, kā ticis pildīts pirms astoņiem gadiem ministrijā sagatavotais zemes politikas plāns no 2008. līdz 2014. gadam.

Ziņojumā minēti vairāki cēloņi, kas veicinājuši lauksaimniecībā izmantojamo platību aizaugšanu, auglības samazināšanos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmkārt, neierobežota un haotiska apbūves izplešanās, plānojot un būvējot jaunus ciematus uz lauksaimnieciski izmantojamo zemju rēķina. Lai gan zeme pārvērsta un sadalīta apbūves gabalos, daudzviet būvniecība nav iesākta. Lielas platības, kuras savulaik varēja izmantot lauksaimniecībā, nevienam pašlaik vairs nevajag. Būtībā zeme ir izniekota, mākslīgi uzskrūvējot cenas un tā sauktajiem projektu attīstītājiem ar to spekulējot.

Otrkārt, pussabrukusī, laikus neatjaunotā meliorācijas sistēma veicinājusi augsnes pārpurvošanos, un auglības samazināšanos.

Pēc oficiāliem datiem, Latvijā no lauksaimnieciski izmantojamo zemju kopplatības (2,47 miljoniem hektāru) aptuveni 1,49 miljoni jeb 60 procenti ir meliorēti. Jaunas meliorācijas sistēmas nav izbūvētas, agrāk būvēto sistēmu remonts vai atjaunošana nepieciešama vairāk nekā 230 000 hektāros lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Treškārt, zemes nesaimniecisku izmantošanu sekmējusi zemes rezervēšana valsts un pašvaldību infrastruktūras projektiem, kuru īstenošanai vēlāk pietrūcis naudas.

Ceturtkārt, zemes lietderīgāku apsaimniekošanu kavējusi zemes reforma, kas ilgst jau otro gadu desmitu, tādējādi īpašuma tiesību sakārtošana nav pabeigta. Valsts pārvaldes iestādēm trūkst precīzas informācijas ne tikai par zemes īpašumu piederību, bet arī par tās izmantošanu, augsnes auglību katrā novadā un pagastā.

Lauku atbalsta dienesta veiktā apsekošana liecina, ka 2014. gadā nekoptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes bija 294 000 hektāru platībā – 12,4% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības. Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati liecina, ka no 2008.gada lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir samazinājies. VARAM ziņojums kā spogulī parāda līdzšinējo valdību bezatbildīgo, tuvredzīgo, vienas dienas saimniekošanas politiku.

Reklāma
Reklāma

Ko tad VARAM (tolaik Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija) paredzēja pirms astoņiem gadiem taisītajā plānā?

Atmetot dažus nereālus un acīmredzami muļķīgus plāna punktus, piemēram, līdz 2030. gadam dubultot apbūves zemju platības, galvenie uzdevumi būtībā bija divi: pabeigt zemes reformu līdz 2010. gadam un apturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemju aizaugšanu, nodrošinot tās lietderīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tagad ziņojumā atzīts, ka zemes reforma nav pabeigta. Lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības sarukušas. Nekas nav izpildīts.

Pašlaik paredz, ka zemes reformu pabeigs šogad. Taču valdība atļāvusi vairākām ministrijām reģistrēt īpašuma tiesības zemesgrāmatā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet Satiksmes ministrijai līdz 2044. gada 31. decembrim.

Īpaši liela problēma zemes politikas īstenošanā ir savstarpēji savietojamas informācijas trūkums, kas apgrūtina gan pašreizējā stāvokļa analīzi, gan sasniegto rezultātu apzināšanu. Vienota zemes politika tiek saskaldīta starp ministrijām un citām valsts iestādēm, kurās virsroku gūst nevis valstiskās intereses, bet resoru ambīcijas, politiķu egoisms vai ierēdņu mantkārība.

Zemes izniekošanas galvenais iemesls patiesībā ir totāls plānošanas trūkums, valsts pārvaldē strādājošo amatpersonu mazspēja izplānot laikus, saskaņoti un tālredzīgi. Pēc šādiem ziņojumiem no tām amatpersonām, kas ar savu bezdarbību to veicinājušas, būtībā būtu jāpiedzen valstij un sabiedrībai radītie zaudējumi. Taču tā vietā valdība, kā ierasts, to pieņēmusi zināšanai, uzdodot līdz nākamā gada 1. jūnijam VARAM, piesaistot vēl piecas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienību, radīt jaunu zemes politikas plānu, kas būtu īstenojams līdz 2020. gadam. Tā kā galvenie pirms astoņiem gadiem radītā plāna punkti nav izpildīti, var gadīties, ka ar jauno plānu ministrijās būs jānopūlas mazāk. Atliks pārrakstīt veco.

Viens, divi, trīs…

Lauksaimniecības zemes 
izniekošanas cēloņi:

1. neierobežota un haotiska apbūves izplešanās,

2. pussabrukušas, neatjaunotas meliorācijas sistēmas,

3. zemes rezervēšana neīstenotiem infrastruktūras projektiem,

4. zemes reformas ieilgšana, nesakārtotas īpašumtiesības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.